Lāčpurnu dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lāčpurnu dzimta
Lāčpurni Gilgitā-Baltistānā
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsAsku sēnes (Ascomycota)
KlaseKaussēnes (Pezizomycetes)
KārtaKaussēņu rinda (Pezizales)
DzimtaLāčpurnu dzimta (Morchellaceae)
Lāčpurnu dzimta Vikikrātuvē
Parastais ķēvpups (Verpa bohemica)
Dzīslainais kauslāčpurns (Disciotis venosa)
Kalapuya brunnea

Lāčpurnu dzimta (Morchellaceae) ir asku sēņu dzimta kaussēņu kārtā (Pezizales). Saskaņā ar 2008. gadā aktuālo klasifikāciju dzimtā ir bijušas vismaz 49 sugas, kas sadalītas 4 ģintīs,[1] bet 2012. gadā tika pievienotas vēl 5 ģintis.[2] Vispazīstamākie dzimtas pārstāvji ir kulināri populārie lāčpurni (Morchella), tiem līdzīgie, bet mazāk vērtīgie ķēvpupi (Verpa) un kausveidīgie kauslāčpurni (Disciotis). Tikai šīs trīs ģintis ir droši atrastas Latvijā. No citām dzimtas ģintīm Costantinella neveido augļķermeņus šā vārda klasiskajā nozīmē un izskatā ir tuvas pelējuma sēnēm, kamēr atlikušās Kalapuya, Imaia, Leucangium un Fischerula ir ārēji līdzīgas trifelēm. Daži avoti iekļauj dzimtā arī ģinti Mitrophora,[3] kas tagad parasti tiek apvienota ar lāčpurnu ģinti (tai piederēja zvana lāčpurns), vai neiekļauj Leucangium un Fischerula.[4]

Līdz 1997. gadam lāčpurnu ģints tika iekļauta rumpuču dzimtā (Helvellaceae), taču daudzu kaussēņu rindas sēņu DNS analīze parādīja, ka ķēvpupu, lāčpurnu un kauslāčpurnu ģintis ir ģenētiski cieši saistītas, pateicoties kam tās pašlaik ir apvienotas kopīgā lāčpurnu dzimtā.[5]

Dzimtā tiek iekļauta arī izmirusī paleolāčpurnu (Paleomorchella) ģints.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Trīs pazīstamākajām dzimtas ģintīm ir parastā asku sēņu uzbūve. Lāčpurniem raksturīgs augļķermenis (apotēcijs) ar šūnotu dobu cepurīti un dobu kātiņu. Tiem visumā līdzīgajām ķēvpupu sugām arī ir izteikts kātiņš ar gludu vai krunkainu cepurīti. Kauslāčpurniem ir kausam līdzīga cepurīte ar krokām iekšpusē un mazu vai neesošu kātiņu.[6] Askosporas ir elipsoīdas, gludas un parasti caurspīdīgas,[7] pieaugušās sporās ir neparasti daudz kodolu (20—60).[8] Šo ģinšu sēnes Latvijā aug galvenokārt pavasaros.

Atrašana Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā asku sēnes nav pietiekami pētītas, bet līdz 2021. gadam bija atrastas 6 lāčpurnu ģints sugas, 2 ķēvpupu ģints sugas un 1 kauslāčpurnu ģints suga.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kirk PM, Cannon PF, Minter DW, Stalpers JA (2008). Dictionary of the Fungi (10th ed.). Wallingford, UK: CAB International. p. 439. ISBN 978-0-85199-826-8.
  2. Trappe MJ, Trappe JM, Bonito GM (2010). "Kalapuya brunnea gen. & sp. nov. and its relationship to the other squestrate genera in Morchellaceae". Mycologia. 102 (5): 1058–1065. doi:10.3852/09-232. PMID 20943505.
  3. GBIF atradņu karte
  4. Biolib.cz: Morchellaceae
  5. O'Donnell K, Cigelnik E, Weber NS, Trappe JM (1997). "Phylogenetic relationships among ascomycetous truffles and the true and false morels inferred from 18S and 28S ribosomal DNA sequence analysis". Mycologia. 89 (1): 48–65. doi:10.2307/3761172. JSTOR 3761172.
  6. Bunyard BA, Nicholson MS, Royse DJ (1995). "Phylogenetic resolution of Morchella, Verpa, and Disciotis (Pezizales: Morchellaceae) based on restriction enzyme analysis of the 28S ribosomal RNA gene". Experimental Mycology. 19 (3): 223–33. doi:10.1006/emyc.1995.1027. PMID 7553270.
  7. Kimbrough JW. (1970). "Current trends in the classification of Discomycetes". Botanical Review. 36 (2): 91–161. doi:10.1007/BF02858958.
  8. Kuo, M. (2005, January). The Morchellaceae: True morels and verpas. MushroomExpert.Com
  9. «Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2021. gada 18. janvārī.
  10. I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 504. lpp.
  11. Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba"

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]