Lāču sala

Lāču sala
Bjørnøya
Miserifjellets salas dienvidos
Ģeogrāfija
Izvietojums	Barenca jūra
Koordinātas	74°31′N 19°01′E
Platība	178 km²
Augstākais kalns	Miserifjellets 536 m
Administrācija
Norvēģija
Teritorija	Svalbāra
Lielākā pilsēta	Hērvighamna (meteostacija) (9)
Demogrāfija
Iedzīvotāji	9 (2008)
Blīvums	0.05/km²
Lāču sala Vikikrātuvē

Lāču sala (norvēģu: Bjørnøya) ir Norvēģijai piederoša sala Barenca jūrā 414 km no Nordkapa un 236 km no Svalbāras, pie kuras tā pieder administratīvi.

Lai arī vikingi un pomori jau senatnē varēja būt zinājuši par Lāču salas atrašanās vietu, par tās atklājējiem uzskata holandiešus Villemu Barencu un Jakobu van Hēmskerku, kuri to atklāja 1596. gada 10. jūnijā. Līdz 1920. gada Svalbāras līguma parakstīšanai, kad salu attiecināja uz Svalbāru, tā tika uzskatīta par terre nullius.

Neskatoties uz salas nomaļo atrašānās vietu, tajā bieži tikušas izvērstas dažādas aktivitātes, ieskaitot akmeņogļu ieguvi, vaļu medības, zvejniecību. 2002. gadā sala kopā ar apkārtējo akvatoriju tika pasludināta par dabas rezervātu.

Salā vairākkārt ir izveidotas īslaicīgas cilvēku apmetnes, no kurām ievērojamākā bija ogļraču apmetne Tunheima salas austrumu piekrastē. Šobrīd sala ir neapdzīvota, neskaitot norvēģu meteostaciju ar 9 cilvēku personālu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lāču sala.
• Svalbāras gubernatora mājaslapa Informācija par Lāču salu.
• Norvēģija Polārais institūts Informācija par Lāču salu.
• Meteoroloģiskā stacija
• Bjørnøya Meteorologiske Stasjon