Lācīši (ģints)

Vikipēdijas lapa
Lācīši (ģints)
Parastā apšubeka
Parastā apšubeka
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsLācīši (Leccinum)
Lācīši (ģints) Vikikrātuvē

Lācīši (Leccinum) ir beku dzimtas sēņu ģints, kura Latvijā sastāv no apšubeku, bērzubeku un lācīšu sugām. Sugas ir līdzīgas pēc formas, savstarpēji visredzamāk atšķiras ar cepurītes krāsu: apšubekas un lācīši parasti ir no dzelteniem līdz sarkaniem, bērzubekas - pelēcīgas. Apšubekas un lācīšus var atšķirt arī pēc kokiem, kuru tuvumā tie aug. Latvijā visas šīs ģints sugas lietojamas pārtikā, lai gan purva bērzubeku atzīst par mazvērtīgāku ūdeņainuma dēļ.

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lācīšu ģintij raksturīgais kātiņa zīmējums
  • Augļķermeņi: cepurīšu sēnes, stobriņu sēnes, ar garu, slaidu kātiņu un parasti platu cepurīti.
  • Cepurīte: sākumā pusapaļa, izpletusies izliekti apaļa (parasti apšubekām un bērzubekām) vai spilvenveida (parasti lācīšiem). Gluda vai viegli samtaina, krāsa lācīšiem no dzeltenas līdz brūnai un zilganpelēkai, apšubekām no baltas līdz dzeltenbrūnai vai sarkanai, bērzubekām no bāli pelēkas līdz melnai.
  • Stobriņi: atveres sākumā baltas, vecumā baravikām kļūst brūnganas, bērzubekām aizņem relatīvi lielu daļu no cepurītes.
  • Kātiņš: slaids, garš, parasti ar tumšiem punktiņiem.
  • Mīkstums: balts. Bērzubekām, izņemot neīsto bērzubeku, griezumā krāsu nemaina, apšubekām un lācīšiem parasti nomelnē.

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lācīšu ģints sēnes veido mikorizu ar lapu un retāk skuju kokiem, visbiežāk ar bērziem, apsēm, priedēm, ozoliem. Aug mežos, retāk parkos vai pie atsevišķiem kokiem. Augļķermeņi pārsvarā parādās no jūlija līdz oktobrim, labvēlīgos klimatiskos apstākļos no jūnija līdz novembrim.

Latvijā atrodamās lācīšu ģints sēnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviskie nosaukumi Latīniskie nosaukumi
Apšubekas
Baltā apšubeka Leccinum percandidum
Baltkāta apšubeka Leccinum albostipitatum
Brūnā apšubeka Leccinum duriusculum
Dzeltenbrūnā apšubeka Leccinum versipella
Parastā apšubeka, apšu kundziņš Leccinum aurantiacum
Lācīši
Dzeltenkāta lācītis Leccinum crocipodium vai Leccinellum crocipodium
Ozolu lācītis Leccinum quercinum
Sila lācītis Leccinum vulpinum
Bērzubekas
Melnā bērzubeka Leccinum melaneum
Neīstā bērzubeka Leccinum pseudoscabrum
Parastā bērzubeka Leccinum scabrum
Purva bērzubeka Leccinum holopus vai Leccinum niveum
Raibā bērzubeka Leccinum variicolor
Sarkstošā bērzubeka Leccinum oxydabile

[1] [2]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Visas Latvijas bekas
  2. «Parastā un baltkāta apšubeka». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. septembrī. Skatīts: 2017. gada 22. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]