Lācarakijas
 Lācarakija uz šķīvja | |
| Veids | Saldā maize |
|---|---|
| Reģions | Grieķija un Kipra |
| Galvenās sastāvdaļas | Saldās garšvielas |
Lācarakijas (grieķu: Lazarákia, burtiski — “Lācariņi”) ir mazas, saldas garšvielu maizes, ko Grieķijā un Kiprā gatavo pareizticīgie kristieši Lācara sestdienā — sestdienā pirms Klusās nedēļas. Tās ēd, lai atzīmētu Jēzus brīnumu, kad viņš piecēla Lācaru no miroņiem. Tās ir veidotas kā cilvēciņš, kas ietīts līķautā, attēlojot svēto Lācaru no Betānijas, acu vietā parasti ievieto krustnagliņas. Tās satur vairākas saldas garšvielas un ir gavēņa ēdiens, kas nozīmē, ka tās nesatur piena produktus vai olas. Atšķirībā no citām Lieldienu maizēm, tās pirms cepšanas apsmērē ar olīveļļu, lai iegūtu spīdīgu virsmu.[1][2]
Dažās Grieķijas salās, īpaši Lipsi, ar lācarakiju gatavošanu saistījās arī simboliskas tradīcijas. Sievietes tika pielīdzinātas Jaunavai Marijai, un Klusās nedēļas simbolikā tika izcelta mātes sāpju un zaudējuma pieredze saistībā ar nāvi. Lai gan mūsdienās lācarakijas galvenokārt tiek iegādātas maiznīcā, agrāk sievietes pašas mīcīja mīklu un veidoja to cilvēka formā kā dzīvības uzvaras pār nāvi simbolu.
Pastāvēja arī paraža vienu no lācarakijām saglabāt mājās visu gadu; nākamajā gadā to vai nu apēda, vai iemeta jūrā zivīm.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Lazarakia (Lazarus Bread)». 2015. gada 31. marts. Skatīts: 2018-03-18.
- ↑ «Lazarakia – Traditional Bread for the Saturday of Lazarus». Skatīts: 2018-03-18.
- ↑ Marilena Papachristophorou. Myth, Representation, and Identity: An Ethnography of Memory in Lipsi, Greece. Palgrave Macmillan, 2013. gada 17. decembris. 97–98. lpp. ISBN 9781137362759.