Lāslo I Ārpāds
| Lāslo I I. László | |
|---|---|
|
| |
| Ungārijas karalis | |
|
Amatā 1077. gads — 1095. gada 26. jūlijs | |
| Priekštecis | Gēza I |
| Pēctecis | Kālmāns Grāmatnieks |
|
| |
| Dzimšanas dati |
ap 1045. gadu iespējams,Krakova, Polijas karaliste |
| Miršanas dati |
1095. gada 29. jūlijā Nitra, Ungārijas Karaliste |
| Apglabāts |
Šomoģvāras klosteris, Ungārijas Karaliste |
| Dinastija | Ārpādu dinastija |
| Tēvs | Bēla I |
| Māte | Polijas Ričeza |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Reinfeldenes Adelaide |
| Bērni | Ungārijas Irīna |
| Reliģija | katolisms |
Svētais Lāslo I (ungāru: I. Szent László, latīņu: Ladislaus I; dzimis ap 1045. gadu, miris 1095. gada 29. jūlijā) bija Ungārijas karalis no 1077. gada līdz savai nāvei.
Bija Ungārijas karaļa Bēlas I otrais dēls. Piedzima, kad tēvs atradās trimdā Polijā. Atgriezās Ungārijā 1048. gadā, kad tēvs no brāļa Andrāša I ieguva savu karalistes trešdaļu (Tercia pars Regni). 1060. gadā tēvs ar poļu atbalstu ieguva Ungārijas troni. 1063. gada 11. septembrī Bēla I mira, un par karali ar vācu atbalstu kļuva Šalamons. Pārrunu rezultātā Lāslo un viņa brāļi Gēza I un Lamperts atkal ieguva trešdaļu valsts. 1074. gada 14. martā Moģorodas kaujā brāļi sakāva Salamonu I un par Ungārijas karali kļuva Gēza I, bet pēc brāļa nāves 1077. gada 25. aprīlī par karali kļuva Lāslo I.
Valdīšanas laikā Lāslo I nostiprināja valsti. Pēc Horvātijas karaļa Stepana II nāves pieteica pretenzijas uz troni un iekļāva Horvātiju savā valstī.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lāslo I Ārpāds |
|
| Šis ar Ungāriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |