Lēļveidīgie

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lēļveidīgie
Caprimulgiformes (Ridgway, 1881)
Lielastes lēlis (Caprimulgus macrurus)
Lielastes lēlis (Caprimulgus macrurus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
ApakštipsMugurkaulnieki (Vertebrata)
KlasePutni (Aves)
ApakšklaseĪstie putni (Neornithes)
InfraklaseJaunie putni (Neoaves)
VirskārtaLēļi un svīres (Cypselomorphae)
KārtaLēļveidīgie (Caprimulgiformes)
Lēļveidīgie Vikikrātuvē

Lēļveidīgie jeb lēļveidīgo kārta (Caprimulgiformes) ir viena no divām lēļu un svīru virskārtas (Cypselomorphae) kārtām, kas apvieno 5 dzimtas, apmēram 130 sugas.[1] Sastopamas gandrīz visos kontinenos, izņemot Antarktīdu.[1] Nav sastopamas arī Jaunzēlandē un vairākās citās lielākās okeānu salās.[2] Latvijā ligzdo viena lēļveidīgo kārtas suga – vakarlēpis (Caprimulgus europaeus).[3] Lielākā daļa sugu ir nometnieki, bet mērenajā joslā ligzdojošās sugas ir gājputni.[2]

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzējādā ziņā lēļveidīgie atgādina pūces, bet proporcionāli pirmajiem ir garāka aste un spārni, attēlā vakarlēpis (Caprimulgus europaeus)
Lēļiem, salīdzinot ar pūcēm, galva ir plakana nevis apaļa, attēlā Papua pūčlēlis (Podargus papuensis)

Kārtas zinātniskais nosaukums atvasināts no vārda Caprimulgus, kas nozīmē "kazas sūcējs". Vārds radies no novērojumiem, ka krēslas stundās vakarlēpis riņķo ap kazu ganāmpulkiem. Senatnē valdīja uzskats, ka šie putni sūc kazas pienu, bet uz šādu pieņēmumu mudināja putnu ļoti platā mute. Patiesībā vakarlēpji riņķo ap kazām, jo tur pulcējas daudzi gaisa kukaiņi.[2]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēļveidīgie putni ir nelieli, vidēji lieli vai lieli putni, no zvirbuļa līdz kraukļa lielumam (14—55 cm). Tiem ir īsas, vājas kājas un gari spārni. Lēļveidīgajiem putniem ir mīksts, brūnraibi kriptisks apspalvojums, kas saplūst ar apkārtējo vidi. Tādēļ lēļus ir ļoti grūti dabā pamanīt, tos ir vieglāk sadzirdēt. Daudzas sugas veido īpatnējas, no citiem putniem ļoti atšķirīgas skaņas. Bieži to saucieni nakts tumsā šķiet mistiski un pat biedējoši.[2]

Visi lēļveidīgie putni ir samērā līdzīgi viens otram, bet katrai dzimtai ir tikai tai raksturīgas iezīmes.[2] Daudzējādā ziņā tie atgādina pūces, bet starp abām grupām ir vairākas atšķirības. Lēļveidīgajiem nav plēsīgajiem putniem raksturīgo pēdu un nagu, to galva ir plakanāka (ne tik apaļa) un acis novietotas nevis frontāli kā pūcēm, bet sānos. Lēļveidīgajiem ir arī proporcionāli īsāks ķermenis un garāka aste.[2]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopumā lēļveidīgie putni ir aktīvi krēslas stundās (no rīta un vakarā) vai gaišās, mēness gaismas izgaismotās naktīs. Dažas sugas ir aktīvas arī tumšās, mākoņainās naktīs, bet pavisam nedaudzas dienas laikā. Barojas ar kukaiņiem.[2] Tie ir ļoti ātri lidotāji un daudzas stundas diennaktī atrodas gaisā spārnos.[2]

Lai arī lēļveidīgie putni barojas, ķerot kukaiņus lidojumā, tie parasti atpūšas uz zemes, akmeņiem vai kritušiem kokiem. Dažas sugas atpūšas uz horizontāliem koku zariem, parasti novietojoties uz zara tā garenvirzienā, nevis šķērsām zaram. Dažas sugas izvēlas augstus zarus vai mietus, no kuriem novēro apkārtni un šādā postenī mēdz arī gulēt. Šīs sugas koku zaros parasti sēž šķērsām zaram, līdzīgi kā citi putni.[2]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākajai daļai dižlēļu (Nyctibiidae) dējumā ir viena ola, attēlā dižlēlis (Nyctibius grandis)

Šīs kārtas putniem ir nelieli dējumi, dažām sugām dējumā ir tikai viena ola, piemēram, lielākajai daļai pūčlēļu (Podargidae) un dižlēļu (Nyctibiidae). Lielākā daļa veido ilgstošus monogāmus pārus. Izņemot tauklēļus (Steatornithidae), kuri ligzdo koku dobumos, pārējie lēļveidīgie ligzdu neveido un dēj olas uz zemes vai koku zariem. Parasti perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Dažos gadījumos par perējumu rūpējas tikai mātīte, bet vēl retāk tikai tēviņš. Divi perējumi gadā var būt ausainajiem lēļiem (Eurostopodinae), pārējām sugām viens perējums.[2][4]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 World Bird List: Family Index
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 2,9 Britannica: Caprimulgiform
  3. Latvijas Daba: Vakarlēpis
  4. Cleere, Nigel (2010) Nightjars of the world : potoos, frogmouths, oilbird and owlet-nightjars, Princeton University Press, ISBN 0-691-14857-0

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]