Papīrfabrika "Līgatne"

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Līgatne (papīrfabrika))
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par papīrfabriku. Par citām jēdziena Līgatne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
SIA Papīrfabrika "Līgatne"
Bijušais tips Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Darbības joma Papīra rūpniecība
Dibināts 1815. gads (mūsdienu formā 2000. gads)
Beidza pastāvēt 2016. gads
Galvenais birojs Līgatne, Karogs: Latvija Latvija
Produkti papīrs

SIA Papīrfabrika "Līgatne" ir Latvijas bijušais papīra ražošanas uzņēmums. Ražotne atradās Līgatnē. Uzņēmums mūsdienu formā dibināts 2000. gadā, bet papīrfabrikas pirmsākumi meklējami 1814. gadā. Uzņēmums likvidēts 2016. gadā.

Uzņēmums ražoja papīru no makulatūras. Pēdējos gados darbojās viena papīrmašīna, kas varēja ražot līdz 45 t papīra diennaktī, sasniedzot ātrumu 200 m/min; gadā varēja saražojot līdz 12 000 t papīra.

SIA Papīrfabrika "Līgatne" īpašnieki 2014. gadā bija AS Rīgas zīmogu fabrika (49,23 %), AS Valsts papīru spiestuve (29,78 %) un Valts Klucis (20,99 %).[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līgatnes papīrfabrikas ražošanas ēkas
Līgatnes papīrfabrikas vārti

1814. gada 13. novembrī Rīgas tirgotāji Justus Štorhs un Kārlis Kibers saņēma rentē Patmales muižas dzirnavas un zemes gabalu pie Līgatnes upītes, un nosauca to par Konrādsrūe (Conradsruhe). Gada laikā dzirnavas tika pārbūvētas, lai ražotu papīru. Dzirnavās sāka strādāt papīra ražošanas meistars un 15 strādnieki, kuri 1815. gadā saražoja pirmos 1050 pudus papīra.

1827. gadā papīra ražošanai sāka izmantot ķimikālijas. 1830. gadā darbu uzsāka galvenā jeb vidus fabrika. Papīra gludināšanai izmantoja gludināmo mašīnu ar vara veltņiem un papīra slīpējamo mašīnu. 1849. gadā darbu sāka pirmā papīrmašīna. Tā bija arī pirmā Latvijā. 1856. gadā papīrfabriku nopirka Kārlis Grothus. Tika uzstādīta otrā papīrmašīna un dibināta akciju sabiedrība Līgatnes papīru fabriku kompānija. 1865. gadā Līgatnē uzsāka kokmasas ražošanu. Līdz tam papīru ieguva no lupatām.

1879. gadā Viskrievijas manufaktūru izstādē Sanktpēterburgā Līgatnes papīrs saņēma sudraba medaļu. 1884. gadā papīrfabrika nodega, bet gada laikā no Vācijas uzņēmuma Hemmer tika iegādāta jauna papīrmašīna. 1892. gadā darbu uzsāka otrā papīrmašīna. 1895. gadā tika uzstādīta trešā papīrmašīna.

1894. gadā Viskrievijas izstādē Sanktpēterburgā Līgatnes papīrs saņēma Lielo Zelta medaļu. 1896. gadā rūpniecības un mākslas izstādē Ņižņijnovgorodā Līgatnes papīrfabrikai piešķīra tiesības uz produkcijas attēlot valsts ģerboni. Līdz 1913. gadam Līgatnē ražoja īpaši augstas kvalitātes papīru svarīgiem valsts dokumentiem.

Pirmā pasaules kara laikā ražošana tiek pārtraukta un papīrmašīnas aizvestas uz Krieviju.

1920. gadā Latvijas valdība papīra ražošanas atjaunošanai Līgatnē piešķīra 20 miljonus Latvijas rubļu. 1921. gadā ražošanu uzsāka pirmā papīrmašīna. 1923. gadā uzstādīta otrā papīrmašīnu, bet 1936. gadā — trešā papīrmašīna. 1937. gadā papīra ražošanā Līgatnes papīrfabrika sasniedza saražotās produkcijas maksimumu — ap 6200 tonnu papīra gadā. Tajā laikā Līgatnē ražoja aptuveni 100 dažādu papīra veidu.

Otrā pasaules kara laikā ražošana tika pārtraukta. 1945. gada februārī fabrika atsāka papīra ražošanu uz trim papīrmašīnām. Ceturto papīrmašīnu uzstādīja 1952. gadā. Vecās papīrmašīnas ar jaunām nomainīja 1974. un 1978. gadā.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma arī fabrikā sākas juku laiki un neskaidrības, kuru rezultātā izdzīvoja tikai viena papīra mašīna. 1993. gada 5. novembrī daļēji nodega Līgatnes papīrfabrika, bet tā tika atjaunota, tai skaitā ar iedzīvotāju ziedojumiem.

Sākumā fabrika galvenokārt ražoja iesaiņojuma papīru no makulatūras, gadā pārstrādājot apmēram 16000 t otrreizējo izejvielu. Pakāpeniski uzņēmums sāka ražot vērtīgāku produkciju: zīmēšanas papīru, čaulu papīru un čaulas. Papīra ražošanas mašīna, kurai sākotnēji plānotā jauda bija 20 t diennaktī un papīra ražošanas ātrums 120 m/min, tika uzlabota un rekonstruēta.

1997. gada 22. martā papīrfabrika tika privatizēta. Akciju kontrolpaketi (74 %) ieguva fabrikas direktors Andris Segliņš.[2]

2000. gada 26. janvārī reģistrēta SIA EIROVEGA. 2001. gada 9. augustā uzņēmums pārdēvēts par Papīrfabrika "Līgatne".[3]

2011. gadā Papīrfabrika "Līgatne" strādāja ar 5,13 miljonu EUR apgrozījumu un cieta 292 030 EUR zaudējumus. 2012. gadā samazināta nerentablo papīru izstrādājumu ražošana. Fabrikā strādāja 150 cilvēki. 2012. gadā saražotā papīra apjoms sasniedza 9154 tonnas, tai skaitā eksporta tirgiem — 7735 tonnas.[4] 2012. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4,49 miljoni EUR un 10 741 EUR peļņa.

2013. gada augustā riska kapitāla investīciju uzņēmums BaltCap pārdeva tā pārvaldītajiem investīciju fondiem Džērsijā reģistrētā Baltic Investment Fund III C.V. (49,23 %) un Nīderlandē reģistrētā Baltic Investment Fund III L.P. (8,79 %) piederošās AS Papīrfabrika "Līgatne" kapitāla daļas (58,02 %) uzņēmumiem AS Valsts papīru spiestuve un AS Rīgas zīmogu fabrika. Pārējie īpašnieki bija Guntis Pīrāgs (20,99 %) un Valts Klucis (20,99 %).[4]

2013. gadā uzņēmumam bija sakrājušies parādi. Papīrfabrikai izjuka katlumāja un nebija līdzekļu, ar ko to atjaunot. Papīra ražošana tika apturēta.[5] AS Papīrfabrika "Līgatne" 2013. gada novembrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā tika ierosināts tiesiskās aizsardzības process. 2014. gada 10. februārī tiesa iecēla tiesiskās aizsardzības procesa administratoru. 23. maijā tika apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns. Darbības atjaunošanas plāns paredzēts diviem gadiem.[5] 17. jūnijā Papīrfabrika "Līgatne" izbeigts tiesiskās aizsardzības procesa un pasludināts maksātnespējas process.[6] 2015. gada 21. decembrī izbeigts maksātnespējas procesu, jo uzņēmums ir izpildījis kreditoru prasījumu segšanas plānu. Papīrfabrikai piederošo ēku un zemi bija iegādājies tās kreditors Norvik banka.[7] Uzņēmums likvidēts 2016. gada 2. martā.[3]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]