Līgotņu Jēkabs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Līgotņu Jēkabs
Jēkabs Roze
Līgotņu Jēkabs
Personīgā informācija
Dzimis 1874. gada 24. aprīlī
Salgales pagasts, Kurzemes guberņa Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1942. gada 4. jūnijā (68 gadi)
Usoļlags, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Literārā darbība
Pseidonīms Līgotn̦u Jēkabs
Nodarbošanās žurnālists, rakstnieks, literatūrkritiķis
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1901—1940
Slavenākie darbi "Mazā latviešu literatūras vēsture", u.c.

Līgotņu Jēkabs (īstajā vārdā Jēkabs Roze, 1874—1942) bija latviešu žurnālists un rakstnieks. Uzrakstījis daudzu izcilu latviešu sabiedrisko darbinieku biogrāfiju sērijā "Ievērojami vīri dzīvē un darbā".

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1874. gada 24. (12.) aprīlī Salgales pagasta Dauknās saimnieka ģimenē. Mācījās Salgales pagastskolā un Jelgavas pilsētas skolā (1888, 1892—1895). Strādāja par ierēdni Jelgavā (1897—1901), pēc tam žurnālistu (1901—1918). 1911. gadā izdeva viņa apcerējumu "Mazā latviešu literatūras vēsture". Pēc latviešu strēlnieku bataljonu izveides Pēterpilī publicēja pirmo plašāko apcerējumu par šo tēmu. No 1918. gada dzīvoja Rīgā, strādāja par skolotāju un žurnālistu, vēlāk pārcēlās uz paša būvēto māju Konkordijas ielā 73, Rīgas Jūrmalā, kur nodarbojās ar rakstniecību.

1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā arestēts un aizvests uz PSRS. Miris 1942. gada 4. jūnijā Usoļlagā.

Ar 1948. gada 21. jūnija Latvijas PSR Ministru padomes Galvenās literatūras un izdevniecību pārvaldes (Glavļita) priekšnieka pavēli Nr. 6. Līgotņu Jēkaba un citu ievērojamu Latvijas rakstnieku un žurnālistu sarakstītās lugas, stāstus un publikācijas aizliedza, un, visbeidzot, gandrīz visu samala Slokas papīrfabrikas dzirnavās.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzejoļu un prozas krājumi, lugas, apceres par rakstniekiem. Publicējis bibliogrāfiski kritisku pārskatu par 1906.–1907. gada dzejas izdevumiem (“Jaunā ražā” 9).[2]

  • Mazā latviešu literatūras vēsture. Rīgā: D. Zeltiņa apgādībā 1911. — 278 lpp.
  • Latweeschu Strehlneeku Bataljoni. Skizes un episodes ar walstsdomneeka J. Goldmana autografu un dauds fotografiskeem usnehmumeem no bataljonu dsihwes. Pēterpils: J. A. Kukurs, 1916.
  • Dzejas. Cēsis: Jēpe, 1922.
  • Krišjānis Barons savā dzīvē un darbā. Mūsu rakstnieki, nr. 1. Rīgā, Cēsīs: O. Jēpe, 1923.
  • Mazā latviešu literatūras vēsture. Dūnis, 1924 — 319 lpp.
  • Latvijas valsts dibināšana: (Latviešu pagaidu nacionalā padome.) Latvijas valsts tapšanas pirmais posms (līdz 18. novembrim 1918). Rīgā, 1925.
  • Vensku Edvarta raksti, dzejas un stāsti. Rīgā: A. Gulbis, 1929. (kopā ar Edvardu Skujenieku)
  • Reinholds Lenzs. Rīgā: Walters & Rapa, 1927.
  • Jelgavas latviešu biedrība 50 gadu kultūras darbā. Jelgavā, 1930.
  • Materu Juŗa Kopoti raksti. Rīgā: Gulbis, 1935.
  • Zigfrīds Meierovics: mūžs, darbs, liktens. Rīga: Valters un Rapa, 1938. — 157 lappuses (atkārtoti izdevumi 2000, 2001)

Sērija "Ievērojami vīri dzīvē un darbā"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krišjānis Valdemars: Biografija. "Ievērojami vīri dzīvē un darbā", nr. 1. Rīgā: A. Jessens, 1923.
  • Juris Mancelijs, Kristaps Fīrekers, Ernests Gliks: biografiski raksturojumi ar izmeklētiem paraugiem no viņu rakstiem. "Ievērojami vīri dzīvē un darbā", nr. 2. Rīgā: A. Jessens, 1924 digitalizēta versija
  • Kronvalda Attis: biogrāfija. "Ievērojami vīri dzīvē un darbā", nr. 5. Rīgā: A. Jessens, 1924.
  • Vecais Stenders: biogrāfija un rakstu izlase. "Ievērojami vīri dzīvē un darbā", nr. 6. Rīgā: A. Jessens, 1924.
  • Juris Alunāns: biografisks raksturojums un rakstu izlase. "Ievērojami vīri dzīvē un darbā", nr. 8. Rīgā: A. Jessens, 1924.
  • Jēkabs Zvaigznīte: tautas atmodas laika rakstnieks dzīvē un darbā. "Ievērojami vīri dzīvē un darbā", nr. 10. Rīgā: Jessens, 1927 (kopā ar Alfredu Gobu)
  • Auseklis (Krogzemju Mikus): biografia un rakstu izlase. "Ievērojami vīri dzīvē un darbā", nr. 11. Rīgā: A. Jessens, 1927.
  • Apsīšu Jēkabs savā dzīvē un darbā. "Ievērojami vīri dzīvē un darbā", no. 13. Rīgā: Jessens, 1930.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]