Līmes krāsu glezniecība
Līmes krāsu glezniecība ir glezniecības tehnika, kurā par pigmentu saistvielu tiek izmantota augu un dzīvnieku izcelsmes līme.[1] Šī glezniecības tehnika galvenokārt tiek izmantota monumentālajā mākslā.
Līmes krāsu glezniecība ir viens no ūdens krāsvielu glezniecības veidiem. Līmes krāsu glezniecībā klājošās krāsas ir necaurspīdīgas, bet virsma matēta. Krāsām saturot lielu daudzumu līmes, gleznojamā virsma iegūst spīdumu, bet pašas krāsas — palielinātu intensivitāti. Savukārt, krāsai saturot nepietiekamu daudzumu līmes, mākslas darbs zaudē izturību.
Tā ir vissenākā pasaulei zināmā glezniecības tehnika, kuru pielietoja etruski, ēģiptieši, grieķi un romieši. Līmes krāsu glezniecības tehnikas metode tika pielietota Ēģiptes sarkofāgu un kapeņu glezniecībā, taču galvenokārt šī glezniecības tehnika tika izmantota monumentālās mākslas darbos Austrumu zemēs antīkajos laikos, Ķīnā, Japānā, Indijā un Vidusāzijas valstīs viduslaikos. Turklāt viduslaikos līmes krāsu tehnika tika pielietota pat pēc eļļas krāsu glezniecības tehnikas izgudrošanas sienu un manuskriptu glezniecībā. 17. gadsimtā līmes krāsu glezniecības tehnika parādījās jau Eiropā, kur tā tika pielietota mākslas darbu radīšanā vienlaikus ar freskas vai temperas metodi. 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimtā glezniecība šajā tehnikā ir redzama Eiropas un Amerikas pilīs, sakrālās celtnēs un sabiedriskās ēkās. Mūsdienās šo tehniku galvenokārt izmato teātra dekorāciju, skiču, plakātu un panno glezniecībā. Šī tehnika bieži tiek jaukta ar temperu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=l%C4%ABmes glezniec%C4%ABba&id=948609&g=1
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|