Lūcija Vankina

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lūcija Vankina
Personīgā informācija
Dzimusi 1908. gada 3. aprīlī
Grostonas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Aronas pagasts, Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1989. gada 17. martā (80 gadi)
Tautība latviete
Vecāki Voldemārs Vankins
Zinātniskā darbība
Zinātne Arheoloģija
Alma mater Latvijas Universitāte

Lūcija Vankina (1908—1989) bija latviešu arheoloģe, Akmens laikmeta pētniece. Valsts Vēsturiskā muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītāja (1944). Vadīja izrakumus Sārnates neolīta apmetnē (1953—1959).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1908. gada 3. aprīlī Grostonas pagastā zemnieka Voldemāra Vankina ģimenē. Strādāja Latvijas Pieminekļu valdē (1936-1944), līdztekus studēja Latvijas Universitātē, ko beidza 1941. gadā. Bija Valsts Vēsturiskā muzeja, vēlāk Latvijas PRS Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas vadītāja (1944-1986). Vadīja arheoloģiskos izrakumus Sārnates, Siliņupes, Leimanišķu neolīta apmetnēs, kā arī Kalniešu un Boķu kapulaukos.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lūcija Vankina. Pirmatnējās kopienas iekārta un agrais feodālisms Latvijas PSR teritorijā: VIII g.t. pr. m. ē. - XII gs. Ceļvedis pa Latvijas PSR Vēstures Muzeja ekspozīciju. Rīga: 1959. - 72 lappuses
  • Ванкина Л., Граудонис Я., Шноре Э. Археологические данные по этногенезу Латвии. Maskava: 1964. (krieviski)
  • Ванкина Л. В. Торфяниковая стоянка Сарнате. Rīga: Zinātne, 1970 - 175 lappuses (krieviski)
  • Vladislavs Urtāns, Lūcija Vankina, Andrejs Vasks. Latvijas senatne. Rīga: Avots, 1981. - 93 lpp.
  • Lūcija Vankina. Mūsu mājas: pa atmin̦u cel̦iem. Rīga: Zinātne, 1994. - 116 lappuses
  • Lūcija Vankina. The collection of stone age bone and antler artefacts from lake Lubāna. Latvijas Vēstures muzeja raksti. Rīga: N.I.M.S, 1999. - 290 lpp. (angliski)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]