Labības kombains

Vikipēdijas lapa
Labības kombains CK-5 "Ņiva"

Labības kombains ir mašīna, kas vienā gājienā labību nopļauj, izkuļ, attīra graudus no piemaisījumiem un savāc atsevišķās tvertnēs graudus un salmus (tiešā kombainēšana). Izkultos graudus no tvertnes pārkrauj kravas automašīnā vai traktora piekabē, kombainam pārvietojoties. Salmus no gubotāja izsviež uz lauka atsevišķās gubās vai arī sapresē ķīpās vai ruļļos. Ar kombainiem labību novāc visīsākā laikā un ar vismazāko darbaspēka pielietojumu. Strādājot ar dalītu kombainēšanas paņēmienu, labību nopļauj ar speciālām vālu jeb rindu pļaujmašīnām, kas noklāj labību uz rugājiem vālu veidā. Kad labība izžuvusi, to savāc ar kombainu, kam pierīkots vālu pacēlājs. Dalīto kombainēšanu Latvijā neizmanto.

Latvijā pirmos lauksaimniecības kombainus valsts saimniecībās sāka lietot 1937. gadā.[1] LPSR kolhozos un padomju saimniecībās 1950. gadā izmantoja 100 kombainus, 1960. gadā 2000 kombainus, 1965. gadā 3400 kombainus. Tajā laikā izmantoja PSRS ražotos (piemēram, "Rostselmaš") kombainus. Mūsdienās zemnieku saimniecības lieto pārsvarā Rietumeiropā ražoto tehniku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lauksaimniecības enciklopēdija., 2. sējums, Izd. "Liesma", Rīga, 1966. g., 798. lpp.