Labi temperētais klavesīns

Labi temperētais klavesīns (vācu: Das Wohltemperierte Klavier) ir Johana Sebastiāna Baha divu grāmatu krājums, kas sastāv no 48 prelūdijām un fūgām. Tas tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem Rietumu klasiskās mūzikas vēsturē un par vienu no svarīgākajiem skaņdarbiem taustiņinstrumentu repertuārā.

Pirmā grāmata tika pabeigta 1722. gadā, kad Bahs strādāja Kētenē, savukārt otrā grāmata tika pabeigta ap 1742. gadu Leipcigā. Katrā grāmatā ir 24 prelūdijas un fūgas — pa vienai katrā mažora un minora tonalitātē hromatiskā secībā.

Vēsture

Bahs pirmo Labi temperētā klavesīna grāmatu sarakstīja 1722. gadā kā mācību materiālu saviem skolēniem un demonstrāciju jaunajai temperētās skaņošanas sistēmai, kas ļāva spēlēt visās tonalitātēs bez būtiskas skanējuma pasliktināšanās. Aptuveni divdesmit gadus vēlāk viņš radīja otro grāmatu, tādējādi paplašinot ciklu līdz 48 skaņdarbiem.

Darbs nekad netika publicēts Baha dzīves laikā, taču tas tika plaši izplatīts manuskriptu kopijās. Vēlāk tas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem mācību darbiem pianistiem, ērģelniekiem un komponistiem.

Nosaukums

Nosaukums Labi temperētais klavesīns attiecas uz temperētu skaņojumu — skaņošanas sistēmu, kas ļauj izmantot visas 24 mažora un minora tonalitātes. Lai gan mūsdienās bieži tiek izmantots vienmērīgi temperētais skaņojums, Baha laikā pastāvēja vairākas atšķirīgas temperētās skaņošanas sistēmas.

Vārds klavesīns nosaukumā apzīmē taustiņinstrumentu kopumā, nevis tikai mūsdienās pazīstamo klavesīnu. Darbu var izpildīt arī uz klavihorda, ērģelēm un klavierēm.

Struktūra

Abas grāmatas sastāv no 24 prelūdiju un fūgu pāriem. Skaņdarbi izvietoti hromatiskā secībā:

• Do mažors, do minors;
• Do diēzs mažors, do diēzs minors;
• Re mažors, re minors;
• un tā tālāk līdz si minoram.

Katru prelūdiju papildina fūga tajā pašā tonalitātē. Prelūdijas raksturo dažādi muzikālie stili un formas, savukārt fūgas demonstrē Baha kontrapunkta meistarību.

Nozīme

Labi temperētais klavesīns tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem klasiskajā mūzikā. Tas būtiski ietekmēja vēlākos komponistus, tostarp Volfgangu Amadeju Mocartu, Ludvigu van Bēthovenu, Frideriku Šopēnu, Johannesu Brāmsu un Dmitriju Šostakoviču, kurš radīja ciklu 24 prelūdijas un fūgas, iedvesmojoties no Baha darba.

Mūsdienās Labi temperētais klavesīns ir neatņemama profesionālo pianistu un citu taustiņinstrumentu izpildītāju repertuāra daļa, kā arī viens no nozīmīgākajiem mūzikas teorijas un kontrapunkta studiju materiāliem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Labi temperētais klavesīns.