Labitnangi
| Labitnangi | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Лабытнанги | |||
 | |||
| |||
  Labitnangi  Labitnangi | |||
| Koordinātas: 66°39′29″N 66°23′02″E / 66.65806°N 66.38389°EKoordinātas: 66°39′29″N 66°23′02″E / 66.65806°N 66.38389°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Federācijas subjekts |
 Jamalas Ņencu autonomais apvidus | ||
| Pilsētas apgabals | Labitnangu pilsētas apgabals | ||
| Pirmoreiz minēta | 1868 | ||
| Pilsētas tiesības | 1975 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 22 km2 | ||
| Augstums | 20 m | ||
| Iedzīvotāji (2025) | |||
| • kopā | 26 462 | ||
| • blīvums | 1 202,8/km² | ||
| Laika josla | UTC+5 (UTC+5) | ||
| Mājaslapa |
lbt | ||
 Labitnangi Vikikrātuvē | |||
.png)
.png)
Labitnangi (krievu: Лабытнанги; ņencu: Лабытнаӈгы; hantu: лапыт нангк — “septiņas lapegles”) ir pilsēta Krievijas Federācijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Rietumsibīrijas līdzenuma un Polāro Urālu saskares zonā. Pilsēta atrodas pie Obas upes kreisā krasta, iepretim Salehardai.
Labitnangi ir nozīmīgs transporta mezgls Jamalas Ņencu autonomā apvidus rietumu daļā. Pilsētas attīstība ir cieši saistīta ar dzelzceļu, upju transportu, ģeoloģisko izpēti un ziemeļu rūpnieciskās infrastruktūras apkalpošanu.
2025. gadā Labitnangu pilsētā dzīvoja apmēram 26,5 tūkstoši iedzīvotāju.[1]
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Labitnangi atrodas Jamalas Ņencu autonomā apvidus rietumu daļā, Obas lejteces rajonā, nedaudz uz ziemeļiem no Ziemeļu polārā loka. Pilsēta izvietojusies pie Obas pietekas un attekas Vylposlas, netālu no Polāro Urālu priekškalnēm.
Pilsētai raksturīga mežtundras ainava ar purvainām teritorijām, zemām paugurainām reljefa formām un ziemeļu klimatam raksturīgu veģetāciju. Labitnangi atrodas tiešā tuvumā Salehardai, taču starp abām pilsētām nav pastāvīga tilta pār Obu.
Pilsētai raksturīgs auksts kontinentāls klimats ar subarktiska klimata iezīmēm. Ziema ir gara un ļoti auksta, bet vasara — īsa un vēsa. Janvārī vidējā temperatūra parasti ir ap −23 °C, savukārt jūlijā tā ir ap +15 °C.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Labitnangu apkaime sākotnēji bija hantu apdzīvota teritorija. Apdzīvotās vietas nosaukums cēlies no hantu vārdiem lapyt — “septiņi” un nangk — “lapegle”.
Par Labitnangu apdzīvotās vietas pirmo pieminējumu parasti uzskata 1868. gadu. Sākotnēji tā bija neliela hantu apmetne Obas kreisajā krastā.
1920. gadā tika izveidota Labitnangu ciema padome. 1930. gados šeit darbojās kolhozs, kura galvenās nodarbošanās bija zvejniecība, medības un ziemeļbriežu audzēšana.
Būtiskas pārmaiņas sākās 1940. gadu beigās, kad Labitnangi tika iekļauta Transpolārās maģistrāles būvniecības sistēmā. 1948. gadā Labitnangi kļuva par dzelzceļa staciju, un tajā pašā gadā pa dzelzceļa posmu Čuma—Labitnangi ieradās pirmais vilciens.
1952. gada 15. decembrī Labitnangi ieguva strādnieku ciemata statusu. 1956. gadā ciemats tika nodots Salehardas pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā.
1960. gados Labitnangi kļuva par svarīgu pārkraušanas un apgādes bāzi Jamalas un Rietumsibīrijas ziemeļu teritoriju apgūšanai. Pilsētā attīstījās transporta, noliktavu, ģeoloģiskās izpētes un komunālā infrastruktūra.
1975. gada 5. augustā Labitnangi tika piešķirtas pilsētas tiesības.[2]
1981. gadā Labitnangu pilsētas padomes administratīvajā pakļautībā tika nodots Harpas strādnieku ciemats. Vēlāk administratīvais statuss vairākkārt mainījās, bet 2021. gadā Harpa atkal tika iekļauta Labitnangu pilsētas apgabalā.
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Labitnangu iedzīvotāju skaits īpaši pieauga 20. gadsimta otrajā pusē, kad pilsēta kļuva par dzelzceļa, upju transporta un ģeoloģiskās izpētes centru. Pilsētā ieradās dzelzceļnieki, celtnieki, ģeologi, transporta nozares darbinieki un viņu ģimenes.
Pilsētā dzīvo krievi, ukraiņi, tatāri, azerbaidžāņi, armēņi, kā arī ziemeļu pamatiedzīvotāji — ņenci, hanti un komieši.
2025. gadā Labitnangu pilsētā dzīvoja apmēram 26,5 tūkstoši iedzīvotāju. Labitnangu pilsētas apgabalā ietilpst arī Harpas pilsētciemats.[3]
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Labitnangu saimniecības pamats ir transports, ģeoloģiskā izpēte, komunālā infrastruktūra, celtniecība, tirdzniecība un ziemeļu teritoriju apkalpošana. Pilsēta vēsturiski veidojās kā pārkraušanas un apgādes mezgls pie Obas upes un dzelzceļa gala stacijas.
Svarīga nozīme pilsētas attīstībā bija dzelzceļa mezglam Labitnangi—Obskaja. Obskajas stacija kļuva par vienu no transporta punktiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras attīstību virzienā uz Jamalas pussalu un Bovanenkovas gāzes atradni.
Labitnangi ir arī viens no Jamalas ģeoloģiskās izpētes centriem. Pilsētā darbojas ar seismisko izpēti, būvniecību, transportu un komunālo saimniecību saistīti uzņēmumi.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «город Лабытнанги». Мой город. Skatīts: 2026-05-09.
- ↑ «50 лет назад рабочий поселок Лабытнанги получил статус города». Тюменская областная научная библиотека. Skatīts: 2026-05-09.
- ↑ «город Лабытнанги». Мой город. Skatīts: 2026-05-09.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Labitnangi.- Oficiālā tīmekļa vietne
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|