Labklājības valsts

Vikipēdijas lapa
Tēriņi sociālajām lietām kā procenti no IKP ESAO valstīs 2013. gadā.

Labklājības valsts ir politiska ideoloģija un valsts un sabiedrības modelis, kas paredz valsts iesaistīšanos cilvēku ekonomiskās un sabiedriskās labklājības veicināšanā. Tas ir veidots uz iespēju vienlīdzības un godīga bagātības sadalījuma principiem. Tiek uzskatīts, ka sabiedrība ir atbildīga par tiem, kuri nav spējīgi sev nodrošināt minimālus izdzīvošanas apstākļus.

Par labklājības valstīm uzskata ZiemeļvalstisĪslandi, Norvēģiju, Dāniju, Zviedriju un Somiju —, kā arī vairākas Rietumeiropas valstis, piemēram, Franciju, Vāciju, Lielbritāniju un Nīderlandi.

Labklājības valstī valsts līdzekļi tiek novirzīti sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī pabalstiem. To finansē, izmantojot progresīvo nodokli. Labklājības valsts aizstāvji uzskata, ka tā tiek samazināta ienākumu nevienlīdzība.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]