Laccognathus panderi
| Laccognathus panderi Gross, 1941 | |
|---|---|
 Laccognathus panderi apakšžoklis (fragments) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Klase | Ripidistijas (Rhipidistia) |
| Kārta | Porolepjveidīgās (Porolepiformes) |
| Dzimta | Holoptihīdi (Holoptychiidae) |
| Ģints | Lakognati (Laccognathus) |
| Suga | Laccognathus panderi |
 Laccognathus panderi Vikikrātuvē | |
Laccognathus panderi ir ripidistiju klases (Rhipidistia) holoptihīdu dzimtas suga. Šo sugu 1941. gadā aprakstīja vācbaltiešu paleontologs Valters Gross, pamtojoties uz apakšžokļa fragmentu no Ērmaņu klintīm Gaujas labajā krastā. Laccognathus panderi ir lakognatu tipiskā suga. Veseli lakognatu ķermeņi tika atrasti Lodes māla raktuvēs un sākotnēji šis materiāls tika aprakstīts kā Laccognathus panderi, taču tā detalizētu pētījumu rezultātā tika izdalīta jauna suga Laccognathus grossi, Vorobyeva, 2006. Tādējādi Laccognathus panderi pagaidām ir zināms vienīgi pēc apakšžokļu elementiem un zvīņām. Laccognathus panderi sugas pārstāvji dzīvoja paleozoja ērā, augšdevona frānas laikmetā (gaujas un amatas svītas).
Apraksts
[labot | labot pirmkodu]Apakšžokļa šķērsgriezums ir apmēram taisnstūrveidīgs ar platu ventrālo un dorsālo daļu un šauru mediālo un laterālo daļu. Ventrālās daļas virsma ir klāta ar dermāliem zobiņiem. Infradentālajiem kauliem apakšžokļa kanāla poras neatveras šo kaulu mediālajā malā, kā tas ir gliptolepjiem. Pats apakšžokļa kanāls izvietots tālāk no šo kaulu mediālajām malām. Bedrīšu līnijas paliekas nav konstatējamas. Ir labi redzamas trīs garas vai īsas, ovālas iedobes, kas atveras ventrālajā pusē starp infradentāles un dentāles kauliem, un kas ir savienotas ar Canalis primordialis ar platām starpām un kanāliem (apakšžokļa iedobes).
Dentāle ir ar garu rindu mutes zobu. Vecākiem īpatņiem no šīs rindas vairāk uz ārmalu atrodas vēl viena sīku mutes zobu rinda. Uz koronoīdu augšējās malas ir viena vai divas mutes zobu rindas. Arī šeit ārējās rindas zobi ir sīkāki. Ļoti lieliem koronoīdiem pat ārējā mala, cik lielā mērā tā izvirzās aiz dentāles, ir klāta ar ādas zobiem. No lielajiem ilkņiem tikai viens ir funkcionējošs, turpretī otrs ir pakļauts rezorbcijai un nomaiņai. Abi ilkņi reti ir sastopami blakus. Praearticulare laterālā mala ir klāta ar ļoti maziem mutes zobiem un pārejas zobiem. Primārais kanāls sākas aizmugurē no platas primārās iedobes (fossa primordialis). Tas stiepjas līdz interkoronoīda priekšējā gala un attiecīgi ir īsāks kā gliptolepjiem. Ar to savienojas daudzi kanāli, kas stiepjas slīpi no aizmugures uz priekšu caur mekkeļa skrimšļa mediālo sienu.
Endoskelets
[labot | labot pirmkodu]No sākotnējā endoskeleta ir saglabajies tikai mekkeļa kauls, kas sastāv no plānas plātnes, kas veido apakšžokļa mediālo sienu, kuras priekšējais gals paplašinās, veidojot zoda-apakšžokļa kaulu, bet aizmugurējais gals - locītavas kaulu. Ir saglabājušies tikai daži locītavas kaula fragmenti nogusnējumu veidā uz Supraangulare kaula iekšējās virsmas. Mekkeļa kauls samērā dziļi iestiepjas Praearticulare kaula aizmugurējā galā. Locītavas kauls, domājams, lielā mērā bija līdzīgs kā gliptolepjiem. Locītavas kanāls ir ļoti plats. Locītavas kaula priekšējā galā atveras divi kanāli, kas stiepjas no aizmugurējās apakšžokļa iedobes caur Supraangulare kaulu uz fossa primordialis iedobi. Locītavas kauls veido fossa primordialis iedobes aizmugurējo robežu, līdzīgi gliptolepjiem. Priekšpusē locītavas kauls pāriet mekkeļa kaula mediālajā ķīlī. Koronoīda ilkņu līmenī, konkrēti, zem koronoīda un interkoronoīda kauliem, ķīlis stiepjas dorsāli, veidojot primordiālajam kanālam plānu pārsegumu. Aizmugurē šis pārsegums pāriet laterālajā ķīlī. Šis pārsegums veido vidējās iedobes dibenu. Mekkeļa kauls veido arī prekoronoīdu iedobju dibenu apakšžokļa dorsālajā pusē.
No kādreizējiem asinsvadu un nervu kanāliem tālāk stiepjas dažādas vagas. Vaga (f.men) starp zoda-apakšžokļa kaulu un preartikulāro kaulu ir ļoti izteikta, līdzīgi panderihtiem. Tā nobeidzas strupi mediālajā malā un ārpusē neatveras. Lieli papildus kanāli izvietojas zem zoda-apakšžokļa kaula, starp to un Spleniale kaulu. Tie atveras apakšžokļa mediālajā malā. Bieži vien atsevišķi kanāli sazarojas. Paši platākie kanāli parasti atveras zem f.men vagas. Dažiem eksemplāriem pirmās prekoronoīda iedobes dibens ir perforēts, tā ka tā savienojas ar priekšējo apakšžokļa iedobi.
Apakšžokļa pašā priekšējā galā zoda-apakšžokļa kaula piepaceltā mediālā mala veido grumbuļainu simfīzu, kuru dorsāli apņem dentāles priekšējais gals. Šo zoda-apakšžokļa kaula piepacelto malu nepārklāj preartikulārais kauls nevienā apakšžoklī.
Ekzoskelets
[labot | labot pirmkodu]Dentale
[labot | labot pirmkodu]Dentālais kauls sākas virs Supraangulare kaula pārkaulošanās centra, un stiepjas uz aizmuguri līdz šī kaula aizmugurējai trešdaļai, virs kura tas izvietojas ar slīpu šuvi. Virzienā uz priekšpusi tas pakāpeniski paplašinās un, visdrīzāk, veido vidējās un priekšējās alveolu iedobes augšējo malu, bet neveido aizmugurējo alveolu iedobi. Tieši aiz primordialās priekšējās malas sākas mutes zobu rinda, kas stiepjas cieši līdz kaula priekšējam galam. Priekšējais gals ir nedaudz paplašināts un gluds. Tas apkļauj un balsta zoda-apakšžokļa simfīzu.
Supraangulare
[labot | labot pirmkodu]Supraangulare kaula pārkaulošanās centrs atrodas starp kaula aizmugurējo un vidējo trešdaļu, tā pašā platākajā punktā. Aizmugurē Supraangulare kauls stiepjas līdz apakšžokļa aizmugurējam galam, acīmredzot, gandrīz pilnībā pārklājot no sāna locītavas kaulu. Komplicēts šuves savienojums ar Angulare kaulu arī sākas kaula pašā platākajā punktā. Apakšžokļa aizmugurējā iedobe (Kg.h) gandrīz pilnībā ir iekļauta šajā kaulā, kas arī veido tās dibenu. Šajā dibenā ir vairākas atveres virzienā uz iedīgļa bedri. Supraangulare kaula ārējā virsma ir pilnībā klāta dermālajiem zobiņiem. Padziļinajuma līnija nav novērojama. Apakšžokļa kanāls ieiet kaula aizmugurējā galā no augšas, kur no tā atiet mediālais balsta izaugums. Poru kanāli atveras paralēli mediālajai malai augšējā stūrī. Pats kanāls iet slīpi no augšējas aizmugurējās daļas un apakšējo priekšējo daļu. Slīpais balsta ķīlis stiepjas uz priekšu un uz augšu. Ļoti biezais balsta ķīlis stiepjas slīpi atpakaļ un uz augšu. Domājams, ka tas balstīja locītavas virsmu.
Angulare
[labot | labot pirmkodu]Angulare kauls, iespējams, bija nedaudz īsāks par Supraangulare kaulu. Tā augšējais aizmugurējais stūris visdrīzāk apjoza aizmugurējās apakšžokļa iedobes priekšējo galu. Priekšpusē tas, acīmredzot, ieskāva apakšžokļa vidējās iedobes aizmugurējo galu.
Postspleniale
[labot | labot pirmkodu]Postspleniale kauls aizmugurē nobeidzas starp aizmugurējo un vidējo apakšžokļa iedobi. Tas lielā mērā veido apakšžokļa vidējās iedobes robežu. Acīmredzot, tas bija nedaudz īsāks par Spleniale kaulu.
Spleniale
[labot | labot pirmkodu]Spleniale kauls ir salīdzinoši garš. Aizmugurē tas apņem apakšžokļa vidējās iedobes priekšējo galu. Apakšžokļa priekšējā iedobe atrodas starp šo un dentālo kaulu. Tās dibenu veido zoda-apakšžokļa kauls. Apakšžokļa priekšējās iedobes kontūra ir samērā variabla. Apakšžokļa kanāls stiepjas uz priekšu zem priekšējās iedobes un atveras kaula priekšējā malā. Spleniale kaula mediālā mala izbīdās mediāli daudz mazāk par Praearticulare kaula mediālo malu, nekā gliptolepjiem un holoptihiem.
Praearticulare
[labot | labot pirmkodu]Praearticulare kauls stiepjas no locītavas kaula gandrīz līdz apakšžokļa priekšējam galam. Tas lielā mērā ir klāts ar dermālajiem zobiņiem, bet tā šuvju līnijas skaidri izceļas. Ornamentētās virsmas laterālā mala ir klāta ar sīkiem mutes zobiem un pārejas zobiem. Kaula priekšējais gals un daudz platākā josla gar laterālo malu nav ornamentēta. Ornamentētā virsma paceļas uz priekšu ar nelielu izcilni virs neornamentētās malas. Zobu plātne viennozīmīgi nebija attīstīta. Iepretī interkoronoīdam gludā robeža pārtrūkst. Salīdzinājumā ar gliptolepjiem, kauls orientēts ne tik slīpi un neapklāj prekoronoīdās iedobes. Tas parasti ir ļoti biezs, kļūstot plāns un dobs tikai aizmugurējā galā. Locītavas kauls ieguļ šajā dobumā. Primordiālās iedobes mala ir klāta ar pārejas zobiņiem, kuri ir nedaudz lielāki par dermālajiem zobiņiem. Atšķirībā no mekkeļa kaula, Praearticulare kauls ir skaidri norobežots no apakšžokļa mediālās sienas.
Coronoid
[labot | labot pirmkodu]Koronoīds ir šaurāks un garāks par prekoronoīdiem, bet tā aizmugurējais gals ir pagarināts. Malējie mutes zobi ir īpaši lieli aizmugureja galā. Ilkņi, tomēr, ir nedaudz mazāki, nekā prekoronoīdiem. To perpendikulārā ass, kuru nosaka divas gareniskās malas, orientēta gar kaula garenisko asi. Tas attiecas uz visiem holoptihīdu prekoronoīdiem. Dažas atveres starp koronoīdu un prekoronoīdu atveras primordiālajā kanālā. Kaula sānu sienai ir vagas un zobojums labākai saaugšanai ar dentāli. Ventrālo virsmu caurauž kanāli, katrs no kuriem stiepjas uz vienu no diviem ilkņiem un apgādā tos ar nervu un asinsvadiem. Koronoīds ir savienots ar interkoronoīdu ar zobotu šuvi.
Intercoronoid
[labot | labot pirmkodu]Interkoronoīds ir platāks par koronoīdu. Tā aizmugurējais atzars ir ļoti īss, bet priekšējais — garāks. Koronoīdi savienojas cits ar citu tikai ar šiem šaurajiem sānu atzariem. Bet kopumā tie ir atdalīti ar prekoronoīdajām iedobēm.
Praecoronoid
[labot | labot pirmkodu]Prekoronoīds ir pats platākais no koronoīdiem. Tā priekšējais, samērā garais atzars stiepjas gandrīz līdz simfīzam. Starp to un mediāli ļoti nobīdīto zoda-apakšžokļa malas ķīli paliek pietiekoši vietas platajai prekoronoīda iedobei. Kanāli bieži vien atveras starp prekoronoīda, zoda-apakšžokļa un Praearticulare kauliem. Līdzīgi kā citus koronoīdus, prekoronoīdu apklāj Praearticulare. Ilkņi ir daļēji rezorbēti pie to mediālo sienu pamatnes. Iespējams, aizvietojošie zobi sākotnēji šķīlās iedīgļu veidā seklās iedobēs mediāli no ilkņiem, pie tam vecākie zobi daļēji rezorbējās. Vēlāk aizvietojošie zobi pārvietojās izkritušo zobu iedobēs. Šo iedobju esamību, kuras parasti dalās divās daļās, ir grūti paskaidrot bez zobu izšķilšanās procesa. Kopā ar pašām zobu iedobēm tie veido koronoīdos skaidri iezīmētu kopējo padziļinājumu.[1]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Gross, W. (1941). Über den Unterkiefer einiger devonischer Crossopterygier. Königlichen Preussische Akademie der Wissenschaft, Abhandlungen, 7, 1–51. 20-30. lpp.