Ladino
| Ladino לאדינו, Ladino גֿודיאו-איספאנייול, Djudeo-espanyol | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Izraēla, Turcija, Amerikas Savienotās Valstis, Francija, Grieķija, Brazīlija, Apvienotā Karaliste, Maroka | |
| Pratēju skaits: | starp 100 un 200 tūkstošiem | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāliskās Romāņu Rietumitāliešu Gallu-ibēriešu Ibēriešu-romāņu Rietumibēriešu Spāņu Ladino | |
| Rakstība: | ebreju alfabēts, latīņu alfabēts | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | nav | |
| Regulators: | Autoridad Nasionala del Ladino | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | lad | |
| ISO 639-3: | lad | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Ladino (לאדינו, Ladino), ebreju-spāņu valoda (גֿודיאו-איספאנייול, Djudeo-espanyol) jeb sefardu valoda ir romāņu valoda, kas radusies uz senās spāņu valodas bāzes. Būtībā tā ir arhaiska Kastīlijas spāņu valoda ar daudziem ivrita un aramiešu valodas elementiem. Tajā ir jūtamas arī arābu, turku un pat grieķu valodas ietekme.
Ladino valodas pirmsākumi ir meklējami 1492. gadā, kad ebreji, kuri nepieņēma tiem uzspiesto kristietību, bija spiesti izceļot no Spānijas. Tie uzsāka dzīvi citās valstīs, asimilējot to valodas, kā rezultātā radās ladino valoda. Mūsdienās ladino valodā runā aptuveni 100 tūkstoši sefardu ebreju, kas galvenokārt dzīvo Izraēlā. Citās pasaules zemēs šī valoda ir tuvu izmiršanai. Tiek lēsts, ka Turcijā dzīvo 8 tūkstoši ladino pratēju, Amerikas Savienotajās Valstīs — 3,5 tūkstoši, Francijā — 2,5 tūkstoši un Grieķijā — 1,3 tūkstoši.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|