Ladonija

Ladonija
Ladonija Ladonia
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: Omnia vincit amor
	Himna: Ladonia for thee I fling;
	Location of Ladonia Ladonija zaļā krāsā
Galvaspilsēta	Nimis
Valsts valodas	latīņu valoda; zviedru valoda; angļu valoda
Etniskās grupas	zviedri - 39,2%; amerikāņi - 7,5%; latvieši - 0,3% un citas grupas - 53%
Valdība	konstitucionālā monarhija
Neatkarība	1996. gada 2. jūnijā no Zviedrijas
Platība
Iedzīvotāji
Valūta	Ērtugs (Örtug)
Laika josla	(UTC+1)

Ladonija (latīņu: Ladonia; zviedru: Ladonien) ir mikronācija, kas pasludināja savu neatkarību 1996. gada 2. jūnijā. Atrodas Zviedrijas dienvidos, dabas rezervāta Kullaberg teritorijā. Neviena no valstīm nav Ladoniju oficiāli atzinusi. Turklāt Ladonijas dibinātājs mākslinieks Lāšs Vilks tiesājās ar Zviedrijas varas iestādēm, jo skulptūras dabas rezervātā tika izvietotas bez atļaujas.

Iedzīvotāji

Pastāvīgu iedzīvotāju Ladonijā nav. Galveno pilsētu—torņu Nimis un Arx apmeklējumi ir par maksu. Virtuālajā valstī ir četras pilsoņu sociālās grupas: augstdzimušie, vienkāršie pilsoņi, goda pilsoņi un svētie.

Valdība

Ladonijai ir sava valdība, kuru veido Ministru kabinets. Ministru skaits nemitīgi pieaug. Pati valsts ir sadalīta sešās grāfistēs, kuras pārvalda Grāfistu padome. Valsts dibinātājs Lāšs Vilks bija Valsts sekretārs.

Ģeogrāfija

Valsts teritorija ir apmēram vienu kvadrātkilometru liela, tās forma atgādina trīsstūri. Lielākā daļa tūristu ierodas no dienvidiem, šķērsojot robežkontroli. No ziemeļu puses Ladonija robežojas ar Kategatu, kas savieno Ziemeļjūru ar Baltijas jūru. Pie pilsētas—torņa Nimis ved autoceļš Nr.1. cauri aizai Stup. Nimis rādiuss ir apmēram 200 metri, augstākais punkts ir 15 virs jūras līmeņa. Šajā koka konstrukcijā ir iespējams ieiet iekšā un pastaigāties.

Pirms Nimis, tuvāk jūrai ir izvietots Vēju tornis — Votan (Wotan). Zem augstā Vēju torņa ir jābūt Ladonijas Nacionālajai bibliotēkai. Autoceļš Nr.2. ved uz akmeņainu līdzenumu Drommen un tālāk uz austrumu robežu, uz parku un robežpunktu Rolf. Šajās vietās traģiski gāja bojā zviedru filozofs Ralfs Gottfriss.

Hronoloģija

.

1980. gada 31. jūlijā Lāšs Vilks sāka būvēt skulptūru dabas rezervātā Kullaberg, Zviedrijas Skones lēnes ziemeļrietumos.^[3] Dažas dienas vēlāk skulptūra tika nosaukta par Nimis.1982. gadā Nimis tika „atklāts”, tas tika darīts zināms varas iestādēm. Tādā veidā sākās virkne neparedzētu notikumu, kas galu galā noveda līdz tiesas procesiem, kas turpinās arī mūsdienās.

1983. gada apgabaltiesa pasludināja Lāšu Vilku par noziedznieku. 1984. gadā Džozefs Beviss nopirka no Lāša Vilka skulptūru Nimis par 1500 ASV dolāriem. Apelācijas tiesa attaisnoja Vilku. 1985. gadā vandaļi aizdedzināja Nimis un nodega 2/3 no skulptūras. 1986. gadā apelācijas tiesā Lāšs Vilks tika apsūdzēts "apzinātā piekļūšanas ierobežošanā", tika piespriests sods četrdesmitkārtīgā minimālā apjomā, ko sastāda 25 zviedru kronas. Žans Klods un Kristo pēc Džozefa Bevisa nāves nopirka Nimis.

1991. gadā Vilks sāka veidot jaunu dzelzsbetona skulptūru — "akmens grāmata" Arks (Arx). Drīz vien tas kļuva zināms policijai. Arks tika pabeigta 1998. gadā. 1992. gadā policija apskatīja Arx. 1994. gadā Helsingborgas apgabaltiesa piesprieda Lāšam Vilkam sodu 10 000 zviedru kronas par nelikumīgu skulptūras Arx izgatavošanu. 1995. gada apelācijas tiesa un Augstākā tiesa Arx lietas izskatīšanu pāradresēja atpakaļ apgabaltiesai.

1996. gada 2. jūnijā Ladonija tika pasludināta par neatkarīgu valsti. Pamats — Zviedrijas valsts iestādes nepārvalda šo teritoriju pilnā apmērā. Tādēļ nevar notikt tiesvedība, jo teritorija atrodas ārpus Zviedrijas jurisdikcijas. 1997. gada vispārējās vēlēšanās tika ievēlēta Viņas Augstība Ladonijas Karaliene Ivonne I Jarl un Ladonijas prezidents brazīlietis Fernandos Rodrigess. Turklāt Ladonija iegādājās koloniju Telemark Norvēģijā. Tā tika atklāta svinīgā ceremonijā 17. maijā (Norvēģijas valsts svētki). Uzbūvēta vēstniecība Falkenbergā (Falkenberg). Šeit notika arī pirmā oficiālā valsts pieņemšana.

1998. gadā Skones lēņa administrācija jau otro reizi ierosināja tiesvedību un pieprasīja, lai skulptūras Nimis un Arx tiktu demontētas. Savukārt kaimiņpilsētas Hoganes (Höganäs) Tūrisma asociācija protestēja pret Skones lēņa lēmumu novākt skulptūras, jo šīs skulptūras bija kļuvušas pazīstamas un veicināja tūristu pieplūdumu provincē. Savukārt lēņa administrācija nolēma, ka skulptūras ir nekavējoties jādemontē. Apgabaltiesa šo lēmumu atcēla. Turklāt Dānijas kultūras ministre Elizabete Gērnere-Nilsena (Elsebeth Gerner-Nielsen) sava apmeklējuma laikā „uz robežas” samaksāja iebraukšanas maksu, savā veidā atzīstot Ladoniju kā ārpus Zviedrijas jurisdikcijas esošu.

1999. gadā tika izveidota akmens konstrukcija Omfalos, kas izgatavota no dzelzsbetona un ir 1,6m augsta. Uz jautājumu: „Kas ir Omfalos?” Vilks atbildēja, ka tas ir Gyllenstiernska Krapperup Foundation fonda īpašums. Turklāt Vilks apgalvoja, ka nav šīs konstrukcijas autors un vienkārši šādi ir nosaucis akmeņu krāvumu. Aprīlī izpildvara ieteica to nojaukt. Vilks pārsūdzēja šo lēmumu Apgabaltiesā. Augustā Vilks tika izsaukts uz pratināšanu policijā. Policijas izmeklēšana uz laiku tika apturēta, jo nebija atrasti nekādi pierādījumi. 27. augustā Apgabaltiesas pārstāvji apmeklēja Ladoniju. Vilka advokāts Magnuss Holms brīdināja, ka viņš var "savu dzīvi beigt cietumā". Fonds pieprasīja 100 000 kronu, lai apmaksātu visus juridiskos izdevumus un pieprasīja arī kompensāciju par visām detaļām, kas tika demontētas. Lāšs Vilks tika attaisnots visos apsūdzības punktos, izņemot par Omfalos skulptūru, par ko tika turpināta tiesvedība. Apgabaltiesas tiesnesis norādīja, ka tieši Vilks ir Omfalos izgatavotājs. Fonda protests pret Apgabaltiesas lēmumu deva laiku, lai vērstos Augstākajā tiesā.

2000. gada augustā Apelācijas tiesa apmeklēja Ladoniju. Apelācijas tiesa savu lēmumu pauda septembrī, atstājot spēkā Apgabaltiesas lēmumu: Lāšs Vilks nav Nimis un Arx īpašnieks, tādēļ lēmums par piespiedu nojaukšanu nav vēršams pret Vilku. Rīkojums nojaukt Omfalos ātri vien tika izpildīts. Skones lēņa administrācija izslēdza Ladonijas apgabalu no rezervāta teritorijas. Sekojoši skulptūras ir ārpus likuma jurisdikcijas, kas apstiprina to, ka Zviedrijas likumi Ladonijai nav saistoši. Fonds oktobrī vērsās Augstākajā tiesā.

Pilsoņi

2007. gada 20. decembrī Ladonijā bija 13 607 pilsoņi. Apmēram 5000 no tiem bija zviedri, pārējās lielākās grupas ir parādītas tabulā:

Nr.	Valsts	Skaits	Nr.	Valsts	Skaits	Nr.	Valsts	Skaits	Nr.	Valsts	Skaits
1	ASV	1023	11	Krievija	282	21	Nīderlande	132	31	Grieķija	73
2	Ungārija	757	12	Pakistāna	276	22	Argentīna	127	32	Kolumbija	74
3	Anglija	538	13	Francija	239	23	Bulgārija	96	33	Dienvidslāvija	57
4	Spānija	428	14	Kanāda	223	24	Rumānija	96	34	Ukraina	49
5	Dānija	393	15	Indija	175	25	Izraēla	91	35	Horvātija	48
6	Meksika	370	16	Beļģija	165	26	Austrālija	85	36	Dienvidāfrika	44
7	Brazīlija	360	17	Itālija	171	27	Nigērija	84	37	Šveice	43
8	Portugāle	336	18	Dienvidkoreja	158	28	Somija	80	38	Īrija	41
9	Norvēģija	302	19	Turcija	156	29	Ķīna	79	39	Irāna	38
10	Vācija	289	20	Polija	148	30	Peru	78	40	Latvija	37

2008. gadā Ladonijā bija pāri par 14 000 iedzīvotāju.^[1]

Atsauces

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ladonija

1 2 «14 000 Ladonia citizens». Ladonia New Herald.
↑ 1 ērtugs = apmēram 10 Zviedru kronas
↑ «History of Ladonia». ladonia.org.

Ārējās saites

Šis ar Zviedriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lad-1] 1 2 «14 000 Ladonia citizens». Ladonia New Herald.

[2] 1 ērtugs = apmēram 10 Zviedru kronas

[3] «History of Ladonia». ladonia.org.

[1]

[2]

[3]