Laila Balode

Vikipēdijas lapa
Laila Balode
Personīgā informācija
Dzimusi 1959. gada 16. maijā (64 gadi)
Rīga
Nodarbošanās gleznotāja
Augstskola Latvijas Mākslas akadēmija

Laila Balode (dzimusi Rīgā 1959. gada 16. maijā) ir latviešu gleznotāja, grafiķe un pedagoģe. Kopš 1982. gada regulāri piedalās izstādēs un plenēros Latvijā un ārvalstīs, vairāk nekā 30 personālizstāžu autore.

"Viena no talantīgākajām savas paaudzes akvarelistēm. Pirmos panākumus guvusi jau vidusskolas gados — 1. vieta žurnāla "Draugs" zīmējumu konkursā. Darinājusi lielformāta akvareļu lapas ar sarežģītām figurālām kompozīcijām, kurās risinātas kustību, ritmu problēmas gleznieciskā piesātinājumā. Akvareļtehnikas specifikas ietvaros veiksmīgi izkopusi drosmīgus silti vēsā pretnostatījumus. Tematikas ziņā rāda galvenokārt lauku darbu ainas, grafikas lapās — liriskāka, ar tieksmi uz simbolisku dzīves norišu attēlojumu. Darbojusies arī grāmatu grafikā (I. Bērzas dzejoļu krājums "Ja paparde ziedētu", 1983).Veidojusi māksliniecisku ietērpu E.Virzas poēmas prozā "Straumēni" TV uzvedumam (1988).[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laila Balode dzimusi 1959. gadā Rīgā, mākslinieka Gunāra Baloža un Latvijas Televīzijas režisores Gunas Balodes ģimenē. No 1966. līdz 1971. gadam mācījusies A. Barbisa Rīgas 11. vidusskolā.[2] 1977. gadā beigusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu.[2]

Jaunības gados sākusi rakstīt dzeju, darbojusies dzejnieces Ilgas Bērzas vadītajā Rīgas Pionieru pils jauno autoru pulciņā. Piedalījusies 1. literārajā nometnē "Aicinājums", kā arī M.Ķempes jauno autoru seminārā. Dzejoļi publicēti jauno autoru krājumā "Acis" (1981), "Dzejas dienas", periodikā - žurnālos un laikrakstos 70. un 80. gados. Vēlākajos gados ilustrējusi vairākus I. Bērzas dzejoļu krājumus.

1984. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, mācoties grafikas nodaļā pie Gunāra Kroļļa un iegūstot mākslinieces, grafiķes un pedagoģes kvalifikāciju.[3] 2003. gadā ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā.[2] No 1986. gada – Latvijas Mākslinieku savienības biedre.[4]

No 1982. gada piedalās izstādēs. Lailas Balodes akvareļi bijuši izstādīti Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Vācijā, Īrijā, Somijā, Austrijā, Dānijā, ASV, Francijā, Indijā, Japānā, Izraēlā, Kiprā un Kanādā.

No 1986. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. No 1977. gada strādā mākslas pedagoģijas jomā. Ir strādājusi Latvijas Izglītības ministrijā, Starptautiskajā Praktiskās psiholoģijas augstskolā, Latvijas Universitātē, bērnu mākslas skolās.

Viņas akvareļi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls", Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Oslo Valsts arhīvā Norvēģijā, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja fondos, Vesterlandes (Vācija), Karlovas (Īrija), Āšimas un Spidebergas (Norvēģija) pilsētu mākslas darbu kolekcijās, Latvijas vēstniecībā Norvēģijā, Sidnejas Latviešu biedrībā Austrālijā, Pleskavas bērnu mākslas skolā (Krievijā), Mazajā galerijā Druskininkos (Lietuvā), galeriju un privātpersonu īpašumā Latvijā un ārzemēs.[3][5]

2018. gadā nominēta "Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā" galvenajai balvai par darbu "Vižņi".[6]

No 2009. gada vada Cēsu amatiermākslas studiju "Stallis". Vada akvareļglezniecības studiju Ikšķilē.[7][8]

Strādā par pedagoģi Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolā.[9]

Profesionālās aktivitātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Organizējusi un vadījusi starptautiskos akvareļglezniecības plenērus "Cēsis-1995" un "Cēsis-2001", piedalījusies glezniecības plenēros Latvijā, Krievijā, Ziemeļīrijā, strādājusi rezidencēs Vācijā, Norvēģijā, Somijā. Piedalījusies mākslas festivālos Itālijā (Fabriano in Acquarello 2016), Īrijā (Karlovas mākslas festivāls, 1997. g.).Vadījusi akvareļglezniecības meistarklases Īrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Krievijā.

Veidojusi ilustrācijas grāmatām:

  • Dina Balode "Mīlestības grāmata par Peksi", Nordic (2017);
  • "Cēsu hronika", Cēsis,"Harmonija" (2006);
  • Ilga Bērza "Balta veste Amatai", Rīga, Elpa (2002);
  • Osvalds Mauriņš "Hameleonu rotaļas latviešu gaumē", Lata romāns (2001);
  • Skaidrīte Gailīte "Taureņa lidojums akmenī", Lata romāns (2001);
  • Ilga Bērza "Ja paparde ziedētu", Rīga, "Liesma" (1983);
  • Andris Balodis "Dziesmas bērniem", autora izdevums (2005);
  • Andris Balodis "No maziem līdz lieliem", autora izdevums (2013).

Sastādījusi katalogus:

Rakstījusi izstāžu recenzijas un publikācijas par mākslu Latvijas un ārzemju periodikā. Veikusi apjomīgu zinātnisku pētījumu par Cēsu novada mākslas izstādēm. Iekārtojusi izstāžu ekspozīcijas Cēsu Izstāžu namā. Veidojusi scenogrāfiju Latvijas TV uzvedumam "Straumēni" (1988).

Personālizstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izstādes[10]
Izstādes nosaukums Pilsēta Vieta Gads
“290” Pleskava Pleskavas bērnu mākslas skola, Krievija 2016
Gleznas un akvareļi Cēsis Rīgas iela 21[11] 2015
"Amata" Ģikši Amatas kultūras centra foajē zāle un bibliotēka[12] 2015
Ikšķiles novads, Tīnūži 2015
"Dialogs" Sodertalje, Zviedrija Galerija Kretsen (kopā ar Maud Probst) 2012
"Koka mūžs" Pārgaujas novads Ungurmuižas izstāžu zāle 2013.
Bauska Multifunkcionāls izglītības centrs 2011
Saulkrasti Zvejniekciema kultūras nams 2011
"Piektā Cēsis" Cēsis Cēsu izstāžu nams 2009
"Akvarelis" Rīga Melngalvju nams 2009
"Akvareļi" Cēsis Galerija "Dūja" 2008
"Ziemeļu gaisma" Pori, Somija Satakunta muzejs 2007
"Veltījums mežam" Jūrmala Jūrmalas pilsētas muzejs 2007
"Skatiens" Cēsis Cēsu izstāžu nams 2006
"Ziemeļu gaisma" Rīga Galerija "Apsīda" (kopā ar I. Nātriņu) 2006
"Ūdens, akmens..." Āšima, Norvēģija Galerija Viggo Jensen 2002
"Atspulgi" Cēsis Cēsu izstāžu nams 2001
Ludza Ludzas vēstures un mākslas muzejs 2001
"Ainava" Rīga Galerija XO 2000
Valmiera Galerija "Laipa" 2000
Bauska Galerija "Zīme" 1999
The flow of water Karlova, Īrija St. Ledger gallery 1998
Personālā ekspozīcija Karlova, Īrija Starptautiskais mākslas festivāls Eigse Carlow – 1997 1997
Rīga Kinogalerija 1997
Cēsis Galerija "Stūris" 1996
Vesterlande, Vācija Galerija Alte post 1995
Rīga Valsts Aizrobežu mākslas muzejs (kopā ar Gunāru Balodi) 1994
Cēsis Cēsu Izstāžu nams (kopā ar Gunāru Balodi un dēlu Pēteri Balodi) 1994
"Divatā" Rīga Galerija "Paija" (kopā ar dēlu Pēteri Balodi) 1993
"Šūpoles" Cēsis Cēsu Izstāžu nams 1990

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Maskavas Mākslas akadēmijas diploms (1985);
  • Latvijas Kultūras ministrijas prēmija (1986);
  • Starptautiskā Cēsu akvareļglezniecības plenēra "Cēsis-87" medaļa (1987);
  • Diploms starptautiskā izstādē "Femina-2000" (Izraēla, 2000);
  • "Gaismas pieskāriens", konkursizstāde, galerija "Laipa", Valmiera, Valmieras pilsētas domes balva.[13]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. I.Burāne, "Māksla un arhitektūra biogrāfijās", 1. sējums, "Latvijas enciklopēdija", Rīga,1995.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Sidegunde». www.sidegunde.com. Skatīts: 2018-03-21.
  3. 3,0 3,1 «Amatas Avīze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 29. decembrī.
  4. «Laila Balode | www.makslinieki.lv (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs». makslinieki.lv. Skatīts: 2018-03-21.
  5. «Novadnieks». Cēsu Centrālā Bibliotēka (latviešu). Skatīts: 2018-03-21.
  6. «Atklāta izstāde “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”» (latviešu). Skatīts: 2018-03-21.[novecojusi saite]
  7. «TIKŠANĀS AR MĀKSLINIECI LAILU BALODI». Cēsu Centrālā Bibliotēka (latviešu). Skatīts: 2018-03-21.
  8. «Cēsīs mākslas studiju amatieriem vadīs Laila Balode | eDruva». edruva.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-06-25. Skatīts: 2018-03-23.
  9. «Ogrenet - Ikšķiles Mākslas dienu kulminācija – pasākums "Citādi zaļais" (foto)». www.ogrenet.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-09-21. Skatīts: 2018-03-23.
  10. «Sidegunde». www.sidegunde.com. Skatīts: 2018-03-23.
  11. «Biroja jaunumi / Lailas Balodes gleznas un akvareļi». www.vienotiba.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-09-21. Skatīts: 2018-03-23.
  12. Lursoft. «News.lv: Laila Balode gleznas un akvareļi 17.09.2015 Amatas Avīze». news.lv (latviešu), 2018-03-23. Skatīts: 2018-03-23.
  13. Katalogs "Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā",3.izstāde, 2017.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]