Velna laivas

Vikipēdijas lapa
Bīlavu Velna laiva (2004).
Mušiņu un Bīlavu velna laivu pazemes daļu zīmējums (Eduards Šturms, Talsu novada aizvēsture, 1935).

"Velna laivas" jeb laivveida akmens krāvuma senkapi ir ļoti senas bronzas laikmeta (ap 950—750. gads p.m.ē.) apbedījumu vietas Kurzemes ziemeļu daļā. Šādas apbedīšanas tradīcijas bronzas laikmetā un līdz pat vikingu laikiem bija izplatītas arī citās Baltijas jūras reģiona zemēs, galvenokārt Gotlandes salā, kā arī Igaunijas un Somijas rietumu daļā, Zviedrijas dienvidu daļā, Vācijas ziemeļu daļā un Dānijā.

Kurzemes "velna laivas" celtas no lieliem, stāvus liktiem granīta akmeņiem, krāvuma gali un "laivu" duļļu vietas iezīmētas ar īpaši lieliem akmeņiem. "Laivu" garums ir 9—15 metri, platums 2,5—4,5 metri. Krāvuma centrā izraktās bedrēs novietotas māla urnas, kurās sabērti sadedzināti mirušo kauli, dažreiz urnas novietotas no plakaniem akmeņiem veidotās kamerās. Vienā "velna laivā" varēja būt 4—12 apbedījumu.[1] Laivu kapeņu iekšējā uzbūve ir visām puslīdz vienāda: zem velēnas visā laivas iekšienē izlikts akmeņu klāsts; pats kaps atrodas laivas vidū: zem lielas akmens plāksnes izbūvēti viens, divi, vai vairāki akmens šķirstiņi, kuros novietoti māla trauki, urnas ar pelniem un sadedzināto mirušo kaulu drumstalām; nekādas citas senlietas šais kapos nav atrastas.[2]

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums radies pēc laivas veida virszemes akmeņu krāvumiem. Latviešu mitoloģijas iespaidā to izcelsmi savulaik saistīja ar veļiem, pēc Senlatvijas tautu kristianizēšanas ar Velnu.

Atrašanās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā zināmi astoņi laivveida akmens krāvuma senkapi Talsu un Kuldīgas novados. Mūsdienās dabā apskatāmas tikai Birznieku un Bīlavu akmens laivas.

  • Lubes pagastā:
    • Bīlavu akmens laiva, atrodas ap 300 m uz ziemeļrietumiem no Bīlavu mājām, 15 m no Nogales — Lubes ceļa, tā labajā pusē, t.s. Vidzera mežā. Pēdējie arheoloģiskie izrakumi veikti 1999. gadā Andreja Vaska vadībā.
    • Mušiņu akmens laiva
    • Lībes akmens laiva

Foto galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmos izrakumus 1863. gadā pie Bīlavu mājām izdarīja Jelgavas mākslinieks un senatnes pētnieks Jūliuss Dērings. Vinš atklāja divus, vienu aiz otra izvietotus, ZR-DA virzienā orientētus, no lieliem laukakmeņiem veidotus laivas formas apbedījumus. Izrakumos atrada 10—12 no plānām akmens plāksnēm veidotas kameras, kas bija novietotas cita virs citas trijos līmeņos. To pildījumā atradās ar degušiem cilvēku kauliem, oglītēm un trauku lauskām sajauktas smiltis. 1999. gadā Bīlavu laivas tika atjaunotas un kļuva par Valsts nozīmes kultūras pieminekli, 2004. gadā te izveidoja atpūtas vietu.[3]

Birznieku velna laiva 1863. gadā bijusi labi saglabājusies 14,5 m gara un 3,05 m plata ar no astoņiem akmeņiem sastāvošu 5,1 m garu "stūres" vietu dienvidu galā. Izrakumos tika atrastas trauku lauskas un deguši cilvēku kauli, kā arī viens vesels māla trauks.[4]

Teika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietējā novada vecākais Vidzers noslēdzis līgumu ar velnu, lai tas aizber ar smiltīm jūras šaurumu starp Sāmsalu un Kolkas ragu. Tādā veidā vācu kuģiem būtu slēgta ieeja jūras līcī un līdz ar to atņemta iespēja piestāt Kurzemes krastā. Lai to izdarītu, velns koka kuģos vedis smiltis, taču naktī, trešā brauciena laikā, to pārsteigusi gaiļa dziesma, un velns aizbēdzis uz elli, bet kuģi pārvērtušies par akmeņiem. Tādējādi izveidojušās "velna laivas", bet mežs, kurā tās atrodas, ieguvis nosaukumu "Vidzera mežs".[5]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas vēstures enciklopēdija, informācija no grāmatas "Latvijas PSR arheoloģija". Rīga, 1974
  2. Talsu novads, Enciklopēdisks rakstu krājums Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Talsu un Tukuma studentu biedrības izdevums. Rīga: 1935.—1937. 980 lpp.
  3. atputasbazes.lv
  4. wikimapia.org
  5. «Talsu tūrisma informācijas centra». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 28. decembrī. Skatīts: 2019. gada 14. janvārī.