Langes stāvs
Langes stāvs (angļu: Langhian stage) ir neogēna sistēmas un miocēna nodalījuma trešais stāvs (ģeoloģiskā stratigrāfiskā vienība). Šī stāva nogulumi ir veidojušies langes laikmetā periodā no 15,98 līdz 13,82 miljoniem gadu (kopumā nepilnus 2,2 miljonus gadu). Langes stāva nogulumi atrodas virs miocēna burdigalas stāva nogulumiem un zem serravalles stāva nogulumiem.
| Periods (sistēma) | Epoha (nodalījums) | Laikmets (stāvs) | Intervāls |
|---|---|---|---|
| Neogēna periods (23,03 — 2,58 Ma) |
Pliocēns (5,333 — 2,58 Ma) | ||
| Pjačencas | (3,600 — 2,58 Ma) | ||
| Zankles | (5,333 — 3,600 Ma) | ||
| Miocēns (23,03 — 5,333 Ma) | |||
| Mesīnas | (7,246 — 5,333 Ma) | ||
| Tortonas | (11,63 — 7,246 Ma) | ||
| Serravalles | (13,82 — 11,63 Ma) | ||
| Langes | (15,98 — 13,82 Ma) | ||
| Burdigalas | (20,45 — 15,98 Ma) | ||
| Akvitānijas | (23,04 — 20,45 Ma) |
Izveidošana un stratigrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Langes stāvu 1865. gadā izdalīja itāļu ģeologs Lorenco Pareto Ziemeļitālijā.[1] Stāvs atsedzas Langes paugurainē uz ziemeļiem no Čevas, kuru šķērso Belbo upes ielejas augšējā daļa, daļā pauguru gar Lemmo un Skrivijas upēm, dažos Kurones un Stafforas upju ieleju posmos, pauguru virknē no Supergas līdz Kazalei.
Langes stāva pamatne noteikta Praeorbulina glomerosa foraminīferu sugas pirmās parādīšanās līmenī un sakrīt ar C5Cn.1n magnetiskās hronozonas agšdalu. GSSP langes stāvam 2009. gadā vēl nebija noteikta. Langes stāva augšējā robeža (serravalles stāva pamatne) sakrīt ar izmirušās naloplanktona sugas Sphenolithus heteromorphus pirmo parādīšanos un atrodas magnetiskajā hronozonā C5ABr.
Langes stāvs sakrīt ar orleānas un astarakas Eiropas sauszemes zīdītāju megazonu (precīzāk, ar MN5 un MN6 biozonām, MN6 sākas uzreiz zem langes un serravalles stāvu robežas), ar Ziemeļamerikas sauszemes zīdītāju augšējo hemingfordas un vidējo barstovas stāvu, ar Kalifornijas vidējā relizianas un luizianas stāvu (kurš nedaudz iestiepjas agrajā serravalles stāvā), ar apakšējo līdz vidējo bādenes stāvu, Austrumeiropas un Centrāleiropas Paratetisa laika skalā, ar Japānas tozavanas stāvu (kurš nedaudz iestiepjas agrajā serravalles stāvā), ar Austrālijas vēlo beitsfordas, balkombas un agro bernsdales stāvu un ar Jaunzēlandes vidējo klifdenas un vidējo lilbernas stāvu.
Apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirms 14,8 līdz 14,5 miljoniem gadu vidējā miocēnā notika masu izmiršana, kas noveda pie 30% zināmo zīdītāju sugu pazušanas. Cēlonis tam, iespējams, bija asteroīda krišana (kuras pēdas redzamas Nērdlingeras Risas triecienkrāterī) vai arī vulkāniskie pelni, kas izveidojās Tanzānijas rifta ielejas vulkāniskās aktivitātes rezultātā, un noveda pie planētas globālas atdzišanas, kā arī Antarktīdas polārā ledāja palielināšanās.
1961. gadā Kenijā, Fortternanas izrakumu vietā Luiss Līkijs atrada Kenyapithecus wickeri fosilijas, kas, domājams, datētas ar apmēram 14 miljonu senu periodu. Tas ir cilvēkveidīgais pērtiķis, kas, kā uzskata, ir kopējs cilvēkveidīgo pērtiķu (gorillu) un cilvēku sencis.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Edward Petuch, Ph.D. Florida Atlantic University, Department of Geosciences. Cenozoic Seas: The View From Eastern North America. ISBN 0-8493-1632-4