Lapiņas (mikoloģija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tīmekleņu ģints (Cortinarius) sēnes lapiņas
Saulsardzeņu ģints sēnes lapiņas ar izcilni
Sekstainā gailene ar krokām lapiņu formā

Sēnes lapiņas ir lapiņu sēnes cepurītes lejas daļa, kas sastāv no daudzām plānām radiāli un vertikāli izvietotām plāksnītēm — lapiņām ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tām. Lapiņas, tāpat kā gandrīz viss sēnes augļķermenis, sastāv no hifu pinuma.[1] Saskaņā ar novecojušo sistemātiku, kurā sēnes tika iedalītas pēc to izskata, sēnēm ar lapiņām tika iedalīta atsevišķa grupa - lapiņu sēnes jeb lapiņsēnes,[2] taču mūsdienās šis dalījums tiek uzskatīts par novecojušu un sēnes ar lapiņām tiek iekļautas vienās rindās ar citām, piemēram, lapiņu sēnes no mieteņu dzimtas tagad ietilpst beku rindā, kurā pārsvarā ir stobriņu sēnes. Mikoloģijā pēc molekulārās ģenētikas pētījumiem pēdējos 20 gados tiek uzskatīts, ka lapiņas vairākām sēņu dzimtām atlases ceļā izveidojušās neatkarīgi cita no citas. Sadzīvē reizēm par lapiņām vienkāršojot sauc arī cepurītes krokas, kuras ārēji līdzinās nelielām lapiņām un kuras raksturīgas, piemēram, parastajām gailenēm.[3]

Lapiņu atšķirības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lapiņas var dažādām sēnēm var atšķirties ar krāsu (kura reizēm mainās līdz ar sēnes vecumu un sporu veidošanos, kuras nokrāso himēniju savā krāsā), šķautnes formu (vairumam sēņu plāksnītes ir taisnas, bet var būt arī ar izliekumu vidū, viļņotas vai robainas), veidu, kādā tās savienojas ar kātiņu, biežu vai retu sakārtojumu, visām vienādu vai dažādu garumu, sazarošanos vai tās trūkumu, piensulas izdalīšanu, platumu, trauslumu vai elastību un vieglumu tās atdalīt no cepurītes. Lapiņu atšķirībām ir liela nozīme sēnes sugas noteikšanā.[4][5][6]

Veidi, kā lapiņas savienojas ar kātiņu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[7][8]

Lapiņu izvietojuma forma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. H.Doerfelt, H.Goerner, "Die Welt der Pilze", Urania-Verlag, Leipzig/Jena/Berlin, 1989, ISBN 3-332-00276-7.
  2. “Latvijas Padomju Enciklopēdija”, 5-1. sējums, 1984., 714. lpp.
  3. Tom Volk's Fungus: Craterellus tubaeformis---- Tubies, in honor of mushroom forays and fairs in California.
  4. A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 9.-13. lpp.
  5. Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004., 12. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
  6. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998., 15. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
  7. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 140. lpp.
  8. Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937., 26. lpp.