Lapislazurīts

Lapislazurīts, zināms arī kā lapis lazuli vai afgāņu lazurīts, ir zils, necaurspīdīgs metamorfais iezis, kas galvenokārt sastāv no lazurīta (25–40%), kā arī satur kalcītu, pirītu un citus minerālus. To uzskata par pusdārgakmeni.

Īpašības

Lapislazulītam raksturīga intensīvi zila krāsa ar zeltaini spīdīgiem pirīta ieslēgumiem un baltiem kalcīta plankumiem. Tas ir neviendabīgs, bet vizuāli pievilcīgs un augsti novērtēts pusdārgakmens.

Nosaukums

Minerāla vārds cēlies no latīņu valodas vārda lapis, kas nozīmē akmens, un lazuli, ko viduslaikos latīņu valoda aizguva no seno persiešu vārda lazhward, kas nozīmē zils.

Vēsture

Lapislazulīts ir viens no senāk zināmajiem dārgakmeņiem. To izmantoja jau pirms vairāk nekā 6000 gadiem Mezopotāmijā, Senajā Ēģiptē un Indas ielejas civilizācijā. Senie ēģiptieši to iestrādāja rotaslietās, faraonu kapenēs un izmantoja kā pulveri kosmētikā.

Viduslaikos no lapislazulīta pulvera ieguva pigmentu ultramarīns, ko izmantoja glezniecībā. Tas bija viens no dārgākajiem pigmentiem Eiropas mākslā līdz sintētiskā ultramarīna izgudrošanai 19. gadsimtā.

Atradnes

Galvenā atradne ir Afganistānas Sar-e-Sang reģions Badahšānā. Citas atradnes ir Krievijā, Mjanmā, Čīlē, Indijā un ASV.

Lietojums

Lapislazulītu izmanto:

kā dekoratīvu akmeni rotaslietās;
mozaīkās un intarsijās;
par izejvielu ultramarīna iegūšanai.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lapislazurīts.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)