Lapu kāposts

Lapu kāposts apzīmē vairākas dārza kāpostu šķirnes. Lapu kāpostam ir zaļas vai purpursarkanas krāsas lapas, bet atšķirībā no galviņkāpostiem, centrālās lapas neveido galvu. Lapu kāposti tiek uzskatīti par radnieciski tuvākiem savvaļas kāpostiem nekā lielākā daļa citu šķirņu.

Vēsture

Lapu kāposts bija viens no visbiežāk izplatītajiem zaļajiem dārzeņiem Eiropā līdz pat viduslaiku beigām. Gludu, kā arī krokotu lapu kāpostu šķirnes eksistēja senajā Grieķijā jau ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras. To izmantoja arī kā ārstniecības augu. Ārsts Dioskorīds aprakstīja to kā zāles pret zarnu slimībām. Par modernā lapu kāposta priekšteci tiek uzskatīta šķirne, ko senie romieši dēvēja par sabellu lapu kāpostiem. Lapu kāpostu Amerikā ieviesa kolonisti 16. gadsimtā. Vēlāk, 19. gadsimtā krievu tirgotāji ieveda Kanādā krievu lapu kāpostu. Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijā cilvēki tika mudināti produktu normēšanas laikā audzēt lapu kāpostus, lai kompensētu uzturā iztrūkstošās barības vielas.