Latadija sala
| Latadija sala | |
|---|---|
 Latadija sala 2009. gada satelītainā | |
  Latadija sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Belinshauzena jūra |
| Koordinātas | 70°55′S 75°10′W / 70.917°S 75.167°WKoordinātas: 70°55′S 75°10′W / 70.917°S 75.167°W |
| Platība | 3300 km² |
| Garums | 115 km |
| Platums | 48 km |
| Administrācija | |
 Antarktika | |
| Pretenzija | Argentīnas Antarktīda, Britu Antarktiskā teritorija, Čīles Antarktiskā teritorija |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
Latadija sala (angļu: Latady Island, spāņu: Isla Latady) ir ar ledu klāta neapdzīvota sala Antarktīdā, Belinshauzena jūras dienvidaustrumu piekrastē. Austrumos tai piekļaujas Vilkinsa šelfa ledājs, ziemeļos Atenboro šaurums to šķir no Šarko salas, bet Vilkinsa šaurums dienvidos — no Aleksandra I salas Bēthovena pussalas.
Salu pirmoreiz no gaisa 1929. gadā novēroja austrāliešu polārpētnieks Hūberts Vilkinss, bet nonteica kā atsevišķu salu. Salu 1947.—1948. gadā avioizpētes laikā pirmoreiz nofotografēja Finna Ronnes Antarktikas izpētes ekspedīcija; nodēvēta par godu ekspedīcijas aerofotogrāfam un stūrmanim Viljamam R Latadijam ( William R. Latady).[1]