Latgales artilērijas pulks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latgales artilērijas pulka 2. baterija Krustpils muižā.
Latgales artilērijas pulka virsnieki un karavīri Krustpils pilī.

Latgales artilērijas pulks bija viens no Latvijas armijas artilērijas pulkiem, kas atradās 3. Latgales kājnieku divīzijas sastāvā. Pulks saformēts Latgales atbrīvošanas laikā 1920. gada 2. janvārī, pēc brīvības cīņu beigām tas no 1921. gada bija dislocēts Krustpils pilī.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par pulka pirmsākumu uzskata 1919. gada 30. septembri, kad Bermontiādes sākumā Ķengaragā izveidoja artilērijas bateriju ar 2 haubicēm, ar kurām 8. oktobrī apšaudīja uzbrūkošo Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju. 14. un 15. oktobrī tā no Šķirotavas stacijas bombardēja pretinieka Katlakalna pozīcijas, atbalstot 6. Rīgas pulka un 5. Cēsu pulka pārcelšanos pāri Daugavas pie Mazjumpravmuižas. 18. oktobrī Jaroslavas ielas pozīcijās izveidoja vēl vienu bateriju, bet 31. oktobrī Ikšķiles pozīcijās pretī Nāves salai izveidoja trešo bateriju. Tad divas artilērijas baterijas tika pārceltas pāri Daugavai uz Bolderājas pozīcijām, kur 3. novembra rītā tās atbalstīja 8. Daugavpils un 9. Rēzeknes pulka uzbrukumu Dzegužkalnam un Nordeķiem, bet 10. novembrī atbalstīja uzbrukumu Torņakalnam. No 15. līdz 21. novembrim visas artilērijas baterijas piedalījās Jelgavas atbrīvošanā. Pēc Bermonta armijas sakāves baterijas pārdislocēja uz Rīgu un 1. decembrī apvienoja 7. artilērijas divizionā.

1920. gada 2. janvārī 7. artilērijas divizionu pārformēja par Latgales artilērijas pulku un nosūtīja uz Latgales fronti. Daugavpils operācijas laikā 4. janvārī pulka 1. baterija atbalstīja Daugavas forsēšanu un Nīcgales stacijas ieņemšanu. Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas gaitā pulka 2. un 3. baterija piedalījās 13. janvāra kaujās pie Viļakas un Barkavas, 18. janvāra kaujā pie Grešnaja Goras (netālu no Pitalovas).

Pēc kara beigām 1920. gada novembrī pulku izvietoja Kārsavas, pēc tam Rēzeknes, Viļakas un Malnavas pozīcijās, bet no 1921. gada novembra tas pastāvīgi atradās Krustpilī, 1931. gadā izveidoja zenītartilērijas bateriju. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā pulks tika ieskaitīts Latvijas Tautas armijā. 1940. gada 10. jūlijā to pārveidoja par 24. Latvijas strēlnieku korpusa 183. strēlnieku divīzijas 639. artilērijas pulku (komandieris pulkvedis J. Žīds).

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latgales artilērijas pulks sastāvēja no diviem divizioniem, katrā divizionā bija divas lielgabalu un viena haubiču baterijas, kopā pulkā bija 16 lielgabalu un astoņas haubices. Pārējās pulkam pierakstītās artilērijas vienības glabājās iekonservētas noliktavās un bija paredzētas kara gadījumā trešā diviziona formēšanai.

Pulka komandieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • K. Bankins (02.1920.-10.1921.)
  • P. Kire (10.1921.-1925.)
  • R. Gundars (Reinis Stučka, 1925.-05.1932.)
  • V. Dūms (05.1932.-10.1936.)
  • J. Žīds (10.1936.-1940.) [1]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latgales artilērijas pulka gada svētki. Latvijas Kareivis 30.09.1930.
  • Šodien Latgales artilerijas pulka 20. gada svētki. Daugavas Vēstnesis 30.09.1930.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]