Latviešu kultūras un izglītības biedrība "Prometejs"

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par kultūras un izglītības biedrību. Par citām jēdziena Prometejs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Latviešu kultūras izglītības biedrība "Prometejs" vai arī Kooperatīvā izglītības biedrība "Prometejs", agrākā izdevniecība "Prometejs" (1922—1924) bija nevalstiska organizācija Maskavā, kas uzturēja PSRS latviešu skolas, klubus, teātrus un izdevējdarbību latviešu valodā. Darbojās no 1924. gada 25. septembra līdz likvidēšanai 1937. gada 16. jūlijā.

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biedrību nodibināja 1924. gadā tūlīt pēc PSRS Tautas komisariāta tautību lietās un tajā ietilpstošās latviešu nodaļas likvidēšanas. Mērķis bija turpināt nodaļas iesākto darbu — saglabāt dzimto valodu, tautas tradīcijas, attīstīt nacionālu izglītību un kultūru. "Prometeja" nolikumu apstiprināja PSRS Tautas komisāru padome. Biedrība bija nevalstiska organizācija un darbojās tikai ar saviem līdzekļiem. Tās pārraudzībā bija piecas kultūrpreču fabrikas un veikali, kuros iegūto peļņu izmantoja, lai uzturētu latviešu skolas, klubus, teātrus, izdevējdarbību. Izdevniecība “Prometejs” ar savu tipogrāfiju laida klajā daiļliteratūru, sabiedriski politisko un populārzinātnisko literatūru, mācību grāmatas, avīzes un žurnālus latviešu valodā. Izdevniecība sadarbojās ar Padomju rakstnieku savienības latviešu sekciju.

Biedrības valdes vadībā darbojās šādas sekcijas:

  1. skolu metodiskā darba sekcija,
  2. mūzikas sekcija,
  3. tēlotājmākslas sekcija,
  4. kultūras un izglītības darba sekcija.

Likvidēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biedrība likvidēta NKVD "Latviešu operācijas" ietvaros 1937.—1938. gadā. Ar padomju valdības 1937. gada 16. jūlija lēmumu biedrību “Prometejs” slēdza un apķīlāja visus tā īpašumus. Šajā gadā iznīcināja arī visas latviešu nacionālās kultūras un izglītības iestādes — skolas, bibliotēkas, klubus, mākslinieku un rakstnieku organizācijas, "Latviešu strēlnieku vēstures komisiju", Valsts latviešu teātri "Skatuve" un pārējos teātrus, grāmatu apgādus, žurnālu "Celtne" un visus laikrakstus.

Visiem apcietinātajiem inkriminēja piederību latviešu nacionālistiskajai (arī — fašistiskajai, kontrrevolucionārai, militāri kaujinieciskai, spiegošanas, diversantu vai teroristiskai) organizācijai, spiegošanu un izlūkdarbību Latvijas (vai Vācijas, Francijas, Japānas) Izlūkdienestu uzdevumā, kas vērsta pret pastāvošo iekārtu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ruta Ozoliņa "Nacionālās operācijas"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 26. septembrī.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Культурно—просветительная работа латышского просветительного общества «Прометей» в 1935 году. К годовому отчету правления. — Москва, 1936.
  • 1339. fonds "Latvijas valsts arhīvā"