Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Latviešu valodas krātuve)
LU Latviešu valodas institūts
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Dibināts 1935. gadā
Atrašanās vieta Kalpaka bulvāris 4, Rīga Karogs: Latvija Latvija
Tips Latvijas Universitātes struktūrvienība
Direktors Sanda Rapa
Mājaslapa https://lavi.lu.lv/

LU Latviešu valodas institūts (LU LaVI) ir Latvijas Universitātes zinātniska institūcija, kas pēta latviešu valodas funkcionēšanu, latviešu valodu vēsturiskā un areālā skatījumā, latviešu valodas leksiku (tostarp vietvārdus un personvārdus), latviešu valodas gramatiku un tās mūsdienu sociolingvistisko situāciju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par savu priekšteci Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts uzskata 1935. gada 1. decembrī dibināto Latviešu valodas krātuvi (1935–1944), ko atdalīja no Latviešu folkloras krātuves, turpinot tajā uzsākto vietvārdu un izlokšņu parādību materiālu vākšanu. Pēc Latvijas padomju okupācijas 1945. gadā to pārdēvēja par LVU Latvijas PSR Latviešu valodas un literatūras institūtu un 1946. gadā iekļāva Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas sastāvā kā Valodas un literatūras institūtu. Sākotnēji LZA Valodas un literatūras institūtā bija divas galvenās daļas: Literatūras daļa, ko vadīja tā direktors Andrejs Upīts, un Valodas daļa, ko vadīja Jānis Endzelīns. 1953. gadā Valodas daļu sadalīja divās struktūrvienībās: Vārdnīcu sektorā (vadītājs J. Endzelīns), kura uzdevumos ietilpa modernās valodas vārdnīcas, vietvārdu vārdnīcas un izlokšņu vārdnīcu sastādīšana, un Gramatikas sektorā, kurā analizēja latviešu valodas uzbūvi sinhronā skatījumā. Iesaistoties 1976. gadā Atlas Linguarum Europae izstrādē, tika savākti latviešu valodas izlokšņu materiāli no 38 izloksnēm.

Atmodas kustības laikā institūta direktora vietniece zinātniskajā darbā Aina Blinkena 1988. gada 30. augustā publicēja plašu rakstu “Par latviešu valodas statusu — esošo un vēlamo”, ievērojot publikācijās, diskusijās un iedzīvotāju vēstulēs pausto tautas gribu, Latvijas PSR Augstākā padome 1988. gada 6. oktobrī pieņēma lēmumu par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai Latvijā.[1]

1992. gadā to pārdēvēja par LZA Latviešu valodas institūtu, 1998. gadā institūts tika integrēts Latvijas Universitātē kā patstāvīga juridiska persona, 2006. gada 1. aprīlī to pārveidoja par Latvijas Universitātes aģentūru, bet 2015. gadā par Latvijas Universitātes pamatstruktūrvienību.[2]

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Valodas vēstures un dialektoloģijas nodaļa (vad. Anna Stafecka)
  • Onomastikas nodaļa (vad. Sanda Rapa)
  • Latviešu valodas gramatikas nodaļa (vad. Juris Grigorjevs)
  • Leksikoloģijas un leksikogrāfijas nodaļa (vad. Agris Timuška)
  • Sociolingvistikas nodaļa (vad. Ina Druviete)
  • Terminoloģijas nodaļa (vad. Regīna Kvašīte)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]