Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja

Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja. No kreisās sēž: Kārlis Zariņš, Jānis Brūmelis, Jānis Zālītis, Arveds Bergs, Vilis Olavs, Jānis Čakste, Jānis Goldmanis, Kristaps Bahmanis. Stāv no kreisās: K. Hiršs, J. Ķēmanis, P. Ašmanis, J. Stumbergs, J. Kreicbergs, K. Bērziņš, F. Vesmanis, J. Brunalds.

Latviešu bēgļu apgādāšanas (LBA) centrālkomiteja bija Pirmā pasaules kara latviešu bēgļu pārstāvniecības institūcija Petrogradā, kas darbojās no 1915. gada augusta līdz 1918. gada janvārim. Šajā pašpalīdzības organizācijā ietilpa aptuveni 260 organizāciju un aģentūru dažādās Krievijas Impērijas pilsētās. Tās uzdevums bija koordinēt latviešu bēgļu palīdzības iestāžu darbību, veicināt savstarpējos sakarus un komunikāciju ar varas iestādēm, piesaistīt līdzekļus bēgļu apgādāšanai. No tās 1917. gadā izveidojās Latviešu pagaidu nacionālā padome.

Lielākajās pilsētās LBA Centrālkomiteja organizēja birojus, kuros bēgļiem palīdzēja kārtot juridiskos jautājumus, 1916. gadā LBA Centrālkomitejas Kultūras biroja Izglītības nodaļa izstrādāja četrgadīgajām bēgļu skolām pirmo dabaszinību programmu latviešu tautskolu vēsturē. Petrogradā, Maskavā, Jaroslavļā u.c. pilsētās ierīkoja šūšanas un apavu darbnīcas.

1916. gada decembrī LBA Centrālkomiteja nosūtīja valdes priekšsēža biedru Čaksti uz ASV, taču viņš paspēja nokļūt tikai līdz Stokholmai, kur viņu sasniedza ziņa par 1917. gada Februāra revolūciju Krievijā. Būdams spiests uzturēties Stokholmā vairākas nedēļas, Čakste tur sarakstīja un izdeva brošūru (67 lpp.) "Latvieši un viņu Latvija: kāda latvieša balss" (Die Letten und ihre Latvia: Eine lettische Stimme), kurā starp citu deklarēja: “Latvju tauta grib pasargāt savu tautību, paturēt vienā kopībā savu tēviju Latviju, panākt neierobežotu iespēju un brīvību noteikti vadīt Latvijā savu nacionālo, kulturālo un ekonomisko attīstību.”.

Centrālkomitejas sastāvs

• Krievijas Impērijas Domes deputāti: J. Zālītis, J. Goldmanis,
• priekšstāvji no Kurzemes guberņas (3 delegāti): J. Čakste, J. Seskovs un K. Grundmanis (vēlāk atteicās),
• priekšstāvji no Vidzemes guberņas (3 delegāti): M. Antons, V. Maldonis un V. Skubiņš,
• priekšstāvji no Latgales (2 delegāti): N. Rancāns, otra Latgales delegāta ievēlēšanu kongress atstāja latgaliešu organizācijām pašām;
• priekšstāvji no citām Krievijas Impērijas guberņām (3 delegāti): J. Kazaks (Harkiva), E. Liepiņš (Vitebska), A. Steina (Kazaņa),
• priekšstāvji no citām organizācijām: "Dzimtene" (3 delegāti), Latviešu palīdzības komitejas bēgļu apgādāšanas nodaļa (3 delegāti), Maskavas bēgļu apgādāšanas organizācijas (2 delegāti), Pēterpils latviešu labdarības biedrība (1 delegāts).

Vadība

• Vilis Olavs (1915—1917), priekšsēdētāja biedri Arveds Bergs, Jānis Čakste
• Jānis Čakste (1917—1918)

Aktīvākie locekļi J. Zālītis, J. Goldmanis, V. Skubiņš, V. Maldonis, J. Rancāns, F. Kemps, K. Bahmanis, K. Zariņš, F. Grosvalds.

Pēc Oktobra revolūcijas

Pēc 2. Viskrievijas bēgļu kongresa (VSB) 1917. gada 19. novembrī VBS Latviešu sekcija Petrogradā nolēma pārņemt visas LBA Centrākomitejas lietas. Padomju Krievijas tautas komisariāta bēgļu lietu komisārs A. Dižbite 1917. gada 25. novembrī nosūtīja uz LBA CK speciālu, no Petrogradas latviešu lieliniekiem sastāvošu likvidācijas komisiju. 1918. gada 1. augustā tika oficiāli pabeigta LBA CK likvidācija.