Latvijas—Baltkrievijas robeža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Robežpunkts Silene—Urbāni (2009).

Latvijas—Baltkrievijas robeža ir 173 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala Latviju un Baltkrieviju. Mūsdienu robeža ietver agrāko Latvijas—Polijas robežu, kas bija 105 km gara, un agrākās Latvijas—PSRS robežas dienvidu daļu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poļu—padomju kara laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija Ilūkstes apriņķī ieņēma Grīvas pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko Aizlauces draudzes novadu), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā Braslavas apriņķī. Latgales atbrīvošanas operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī Daugavpils apriņķa dienvidu daļu un Drisas apriņķa daļu līdz Osvejas ezeram.

1920. gada 30. janvāra Latvijas-Krievijas pamiera līgumā noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā Ludzas apriņķa austrumu robežu. 1920. gada martā Latvijas Bruņoto spēku 1. Kurzemes kājnieku divīzija nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz Osvejas ezeram un tālāk līdz Daugavas labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā Latvijas-Krievijas miera līguma nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no Drisas, vienīgi Piedrujas un Pustiņas (Robežnieku) pagastus iekļāva Latvijas teritorijā.[1]

Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā Ilūkstes apriņķa austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu.

Mūsdienu robeža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir 172,912 km, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros.

Kopš 2006. gada ir noteikti šādi robežkontroles punkti:

Nr. Latvijas—Baltkrievijas robeža robežkontroles veids
1. IndraBihosava (Бігосава) dzelzceļš
2. Pāternieki—Hriharouščina (Грыгароўшчына) autoceļš
3. Silene—Urbāni (Урбаны) autoceļš
4. Meikšāni—Hauriļina (Гаўрыліна) pāreja
5. PiedrujaDruja (Друя) pāreja (pārceltuve)
6. Vorzova—Ļipauka (Ліпаўка) pāreja
7. Kaplava—Pļusi (Плюсы) pāreja

Robežas infrastruktūras izbūves plāni 2021. gadā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem sakarā ar apšaubāmo Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanu 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās. Pēc tam, kad Eiropas Savienība noteica starptautiskās sankcijas pret Baltkrieviju, Aleksandrs Lukašenko draudēja, ka vairs nekavēs kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai. Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja, ka plāno pasteidzināt Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi un piesaistīt papildu bruņotos spēkus tās drošībai.

2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu Skrudalienas pagastā aizturēja 12 personas, 5. augustā — 2 personas. Vēl 12 Irākas pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti Piedrujas pagastā. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", pārējos izmitināšanas centrā "Mucenieki". 9. augustā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija informēja, ka 7. augustā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas aizturēja vēl 38, 8. augustā 35, bet 9. augustā 140 robežpārkāpējus.[2] Naktī uz 10. augustu aizturēja vēl 65 robežpārkāpējus, Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā (Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.[3]

10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu žogu 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.[4]

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Brief", kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]