Latvijas—Baltkrievijas robeža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Robežpunkts Silene—Urbāni (2009).

Latvijas—Baltkrievijas robeža ir 173 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala Latviju un Baltkrieviju. Mūsdienu robeža ietver agrāko Latvijas—Polijas robežu, kas bija 105 km gara, un agrākās Latvijas—PSRS robežas dienvidu daļu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poļu—padomju kara laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija Ilūkstes apriņķī ieņēma Grīvas pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko Aizlauces draudzes novadu), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā Braslavas apriņķī. Latgales atbrīvošanas operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī Daugavpils apriņķa dienvidu daļu un Drisas apriņķa daļu līdz Osvejas ezeram.

1920. gada 30. janvāra Latvijas-Krievijas pamiera līgumā noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā Ludzas apriņķa austrumu robežu. 1920. gada martā Latvijas Bruņoto spēku 1. Kurzemes kājnieku divīzija nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz Osvejas ezeram un tālāk līdz Daugavas labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā Latvijas-Krievijas miera līguma nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no Drisas, vienīgi Piedrujas un Pustiņas (Robežnieku) pagastus iekļāva Latvijas teritorijā.[1]

Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā Ilūkstes apriņķa austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu.

Mūsdienu robeža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir 172,912 km, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros.

Kopš 2006. gada ir noteikti šādi robežkontroles punkti:

Nr. Latvijas—Baltkrievijas robeža robežkontroles veids
1. IndraBihosava (Бігосава) dzelzceļš
2. Pāternieki—Hriharouščina (Грыгароўшчына) autoceļš
3. Silene—Urbāni (Урбаны) autoceļš
4. Meikšāni—Hauriļina (Гаўрыліна) pāreja
5. PiedrujaDruja (Друя) pāreja (pārceltuve)
6. Vorzova—Ļipauka (Ліпаўка) pāreja
7. Kaplava—Pļusi (Плюсы) pāreja

Robežas infrastruktūras izbūve (2021)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem sakarā ar apšaubāmo Aļaksandra Lukašenkas pārvēlēšanu 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās. Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.[2] Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex".[3] 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un Zemessardzi, bet situācija uz robežas esot mierīga.[4]

2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu žogu 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.[5]

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Brief", kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.[6]

Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.[7] 8. novembrī LR Iekšlietu ministrija ziņoja, ka uz Latvijas-Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.[8] 26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.[9]

2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija.[10]

Migrantu krīze (2021—2022)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā).

2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu Skrudalienas pagastā aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas. Vēl 12 Irākas pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti Piedrujas pagastā. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", pārējos izmitināšanas centrā "Mucenieki". No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.[11] Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā (Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.[12]

Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas-Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.[13]

Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,[14] marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto bēgļu krīzi Polijā.[15]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)
  2. Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem sargs.lv. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. 2021. gada 23. jūnijs
  3. Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā
  4. Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina – tas var mainīties lsm.lv 2021. gada 3. augustā
  5. Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro lsm.lv 2021. gada 10. augustā
  6. Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu lsm.lv 2021. gada 24. septembrī
  7. Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10.februārim Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī
  8. Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī
  9. Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī
  10. Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija lsm 2022. gada 22. maijā
  11. Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā lsm.lv 2021. gada 9. augustā
  12. Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju lsm.lv 2021. gada 10. augustā
  13. «Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja». Puaro.lv (lv-LV). 2022-03-16. Skatīts: 2022-03-24.
  14. «Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-24.
  15. LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]