Latvijas—Krievijas robeža

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvijas—Krievijas robeža ir 276 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada 27. martā Maskavā parakstīto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, ievērojot EDSO pieņemto robežu nemainības principu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas-Krievijas robežlīniju

Latvijas brīvības cīņu laikā 1920. gada 30. janvāra Latvijas-Krievijas pamiera līgumā noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā Ludzas apriņķa austrumu robežu. Miera līguma parakstīšanas laikā Krievijas PFSR piekāpās robežas ziemeļu daļā (Abrenes/Pitalovas apvidū), bet Latvijas Republika dienvidu daļā (Drisas apvidū). KPFSR pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet Kacēnu pagastā, Linavas pagastā, Purvmalas pagastā, Augšpils pagastā un Gauru pagastā daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem. 1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents K. Ulmanis un ārlietu ministrs Z. Meierovics izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas-Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.[1] 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas-Polijas robežu.

Otrā Pasaules kara laikā Padomju Savienība 1940. gadā okupēja Latvijas Republiku un 1944. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva Krievijas PFSR sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus (Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmales, Gauru un Augšpils pagastus).

Mūsdienu robeža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Robežas delimitāciju pabeidza 1998. gadā, bet tikai 2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas — Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009 gada 23. — 24. septembrī Daugavpilī, 23. — 28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25. — 26. februārī Jūrmalā, 24. — 28. maijā Pleskavā un 21. — 23. septembrī Rīgā.

Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no "Draudzības kurgāna". Latvijas-Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur Pededzē ietek Laikupe.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]