Latvijas—Krievijas robeža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas).

Latvijas—Krievijas robeža ir 283,6 km[1] gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas — teritorijas. Mūsdienu robeža balstās uz 2007. gada 27. martā Maskavā parakstīto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu, ievērojot EDSO pieņemto robežu nemainības principu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma 3. panta pielikums ar Latvijas—Krievijas robežlīniju

Latvijas brīvības cīņu laikā 1920. gada 30. janvāra Latvijas—Krievijas pamiera līgumā noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā Ludzas apriņķa austrumu robežu. Miera līguma parakstīšanas laikā Krievijas PFSR piekāpās robežas ziemeļu daļā (Abrenes/Pitalovas apvidū), bet Latvijas Republika dienvidu daļā (Drisas apvidū). KPFSR pusē — Aknišās, Jaunrozēs, Pridruiskā, Rosicā (Rasītē), Sebežā, Drisā — palika dzīvot daudz latviešu, bet Kacēnu pagastā, Linavas pagastā, Purvmalas pagastā, Augšpils pagastā un Gauru pagastā daudz krievu, jo miera līgumā noteiktā robeža starp Krieviju un Latviju nebija novilkta pēc stingriem etnogrāfiskiem principiem. 1920. gada 14. oktobrī Latvijas Ministru prezidents K. Ulmanis un ārlietu ministrs Z. Meierovics izdeva pavēli Latvijas armijai atkāpties uz Latvijas—Padomju Krievijas miera līgumā paredzētajām robežām.[2] 1921. gada janvārī izveidoja robežkomisija, kuras sastādīto robežas aprakstu parakstīja 1923. gada 7. aprīlī Rīgā. Saskaņā ar to robežas kopgarums bija 351 km un tā sīkāk dalījās 106 robežpunktos, no kuriem pirmais atradās ziemeļos, Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežas saskares punktā pie Kūdupes, bet pēdējais — nr. 106 — dienvidos, Daugavā iepretim Rosicas ietekai, kur tā saskārās ar Latvijas—Polijas robežu.

Otrā Pasaules kara laikā Padomju Savienība 1940. gadā okupēja Latvijas Republiku un 1944. gadā 23. augustā prettiesiski iekļāva Krievijas PFSR sastāvā 1075,31 km² tās teritorijas — Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus (Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmales, Gauru un Augšpils pagastus).

Mūsdienu robeža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Robežas delimitāciju pabeidza 1998. gadā, bet tikai 2007. gada 27. martā parakstīja Latvijas—Krievijas robežlīgumu. 2009. gada 23. septembrī uzsāka robežas demarkāciju, ko vadīja Latvijas—Krievijas robežas demarkācijas komisija. Komisijas sēdes notika 2009 gada 23.—24. septembrī Daugavpilī, 23.—28. novembrī Maskavā, 2010. gada 25.—26. februārī Jūrmalā, 24.—28. maijā Pleskavā un 21.—23. septembrī Rīgā. Robežas galīgā demarkācija noslēdzās tikai 2017. gada oktobrī, kad tika parakstīti gala dokumenti.[3]

Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no "Draudzības kurgāna". Latvijas—Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur Pededzē ietek Laikupe.

Robežšķērsošanas punkti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Robežas šķērsošana atļauta tikai robežkontroles punktos. Vairumam cilvēku ir nepieciešama vīza. Robežkontroles punkti, sākot no ziemeļiem:[4]

Robežu var šķērsot arī pa gaisu. Vienīgā starptautiskā lidosta Latvijā ir Starptautiskā lidosta "Rīga", no kuras ir reisi uz Maskavu un Sanktpēterburgu. Kā robežšķērsošanas punkti reģistrēti arī Daugavpils, Liepājas, Jūrmalas (Tukuma) un Ventspils lidosta.[4]

Robežas nostiprināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka ar Krievijas Federāciju izbūvēti 230 km valsts robežas joslas un 95,2 km pastāvīgā žoga, bet kopumā plānots izbūvēt valsts robežas joslu 283,6 km garumā un pastāvīgo žogu 148,8 km garumā.[6]

Pēc Krievijas prezidenta Putina lēmuma par mobilizācijas izsludināšanu Krievijas 2022. gada iebrukuma laikā Ukrainā Latvijas valdība robežšķērsošanas vietās un Alūksnes, Balvu un Ludzas novados izsludināja ārkārtējo situāciju no 2022. gada 28. septembra līdz 26. decembrim. Tāpat valdība nolēma slēgt Pededzes robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.[7]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Process of Demarcation of the State Border between Latvia and Russia». www.mfa.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-07-10. Skatīts: 2019-07-10.
  2. LVVA, 3601. f., 1. apr., 496. l., 84. lp.
  3. «Paraksta Latvijas un Krievijas robežu demarkācijas gala dokumentus». lsm.lv. 2017. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 25. oktobrī.
  4. 4,0 4,1 Document 2015/C 126/10 Official Journal of the European Union
  5. Nav norādīts avotā, bet eksistē dabā
  6. Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus lsm.lv 2022. gada 30. augustā
  7. Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts) lsm.lv 2022. gada 27. septembrī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]