Latvijas Arhitektūras muzejs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas Arhitektūras muzejs
Latvijas Arhitektūras muzejs
Latvijas Arhitektūras muzejs (Rīga)
Latvijas Arhitektūras muzejs
Latvijas Arhitektūras muzejs
Dibināts 1994. gadā
Atrašanās vieta Mazā Pils iela 19
Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′1.2″N 24°6′15.6″E / 56.950333°N 24.104333°E / 56.950333; 24.104333Koordinātas: 56°57′1.2″N 24°6′15.6″E / 56.950333°N 24.104333°E / 56.950333; 24.104333
Direktors Ilze Martinsone
Mājaslapa http://www.archmuseum.lv/

Latvijas Arhitektūras muzejs ir Rīgas muzejs, sākotnēji bijis paredzēts kā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas struktūrvienība. Muzejs atrodas viduslaiku ēku kompleksā "Trīs brāļi", kas ir viens no Latvijas galvaspilsētas arhitektūras objektiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Trīs brāļi"

Latvijas Arhitektūras muzejs ar Latvijas Kultūras ministrijas lēmumu Nr. 100 tika dibināts 1994. gada 28. jūlijā.[1] Sākotnēji tas bija paredzēts kā Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas struktūrvienība, arī pati VKPAI atrodas tai pašā ēkā.[2] Muzeja oficiālā atklāšana notika 1995. gada 19. aprīlī, piedaloties LR Ministru prezidentam.[1]

Tā dibināšanas iniciatori bija pazīstamais latviešu arhitekts Jānis Lejnieks, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un toreizējais Latvijas Republikas Kultūras ministrs Jānis Dripe.[3] Muzeja pirmais direktors bija Jānis Lejnieks.

Muzejam nav pastāvīgas ekspozīcijas, tas darbojas kā izstāžu zāle, kurā notiek regulāras tematiskās izstādes, kas paredzētas sabiedrības izpratnes padziļināšanai par mūsdienu arhitektūras stāvokli un sniedz retrospektīvu pārskatu par Latvijas arhitektūras mantojumu.

Latvijas Arhitektūras muzeja fondos ir vairāk nekā 9000 vienību — materiāli par Latvijas arhitektiem un arhitektūru laika periodā no 1869. gada līdz mūsdienām.[4] Starp tiem ir dokumenti un materiāli, kas saistīti ar slavenu meistaru vārdiem: Kristofu Hāberlandu, Johanu Danielu Felsko, Jāni Baumani, Vilhelmu Bokslafu, Eiženu Laubi.

Muzeja darbinieki ir veikuši lielu darbu, apkopojot diplomēto Latvijas arhitektu reģistru un biogrāfisko rādītāju, ko papildina zīmējumi, rasējumi, skices, maketi un fotokopijas. Visi dokumenti digitālā formā ir pieejami pārskatīšanai un darbam.[5]

Muzejs sadarbojas ar žurnāla "Latvijas Arhitektūra" redakciju, nodrošinot katru no izstādēm ar nepieciešamajiem iespiedmateriāliem - plakātiem, brošūrām un pastkartēm.

Muzeja pagalmā atrodas vācu viduslaiku arhitektūras kolekcija: Melngalvju nama portāls, kādas Vecrīgas dzīvojamās ēkas portāla fragments ar uzrakstu latīņu valodā "Soli Deo gloria" ("Slava vienīgajam dievam"), kā arī metālkaluma Rīgas 1554. gada ģerbonis, kas ir visvecākais no šodien zināmajiem tāda veida ģerboņa attēlojumiem.

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nepilns muzeja rīkoto izstāžu saraksts:

  • 1995. gads - Pāvils Dreimanis; Administrators un arhitekts;
  • 1996. gads - Astoņi latviešu funkcionālisma arhitekti; 1872.-1992;
  • 1997. gads - Rīgas jūras pasažieru osta un citi projekti;
  • 1998. gads - Norvēģijas koks;
  • 1999. gads - Laimonis Ēriks Tikmanis. Arhitektūra;
  • 2000. gads - Eižens Laube. 1901.-1912. gada nacionālais romantisms;
  • 2001. gads - Arhitektūra. Bērni. Identifikācija;
  • 2002. gads - Sentimentālas atmiņas;
  • 2003. gads - Perspektīvas;
  • 2004. gads - Liepājas koncertzāle. Starptautiskais projektu konkurss;
  • 2005. gads - UNESCO. Ungārijas Pasaules kultūras mantojums;
  • 2006. gads - Studentu darbu izstāde;
  • 2007. gads - Raimonds Slaidiņš. Arhitektūras ilustrators;
  • 2008. gads - Igaunijas vēstniecība. Konkurētspējīgi projekti 1938. un 2008. gadā;
  • 2009. gads - Jubilejas izstāde Rīga-700. Makss Šervinskis;
  • 2009. gads - Sapņu rūpnīcas;[6]
  • 2010. gads - Skaistums un funkcionalitāte. Arhitekts Fjodors Šehtels;
  • 2013. gads - Latvijas Mākslas akadēmijas nams;[7]
  • 2015. gads - Rīga. Pamatplāns;[8]
  • 2016. gads - Zilās Rīgas zaļie ķīļi;[8]
  • 2017. gads - Pasažieri un krava. Satiksme un transports;[8][9]
  • 2018. gads - Rīga. Galvenā iela.[8]

Muzeja vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Muzeja direktore — Ilze Martinsone
  • Galvenā krājuma glabātāja — Ināra Appena

Adrese[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]