Latvijas Aviācijas pulks

1919. gada 7. jūnijā tika dibināts Latvijas Bruņoto spēku Aviācijas parks (devīze — "Visu par Latviju!"), par tā pirmo komandieri kļuva Alfrēds Valeika. 1921. gadā Aviācijas parku pārveidoja par Aviācijas divizionu, bet 1926. gada 18. septembrī — par Aviācijas pulku.

1939. gada 1. septembrī Aviācijas pulkā bija 3 iznīcinātāju eskadriļas, 4 sauszemes un 1 flotes izlūku—hidroplānu eskadriļa. Kopā bija 100-150 dažāda tipa lidaparātu (lielākā daļa no tiem jau bija novecojusi un savu laiku nokalpojusi). Kaujasspējīgi bija tikai 26 britu iznīcinātāji divplākšņi Gloster Gladiator (iepirkti 1938. gadā) un 12 Bristol Bulldog II . 125 virsnieki, 249 instruktori un kareivji, un 54 brīva līguma darbinieki.

1939. gadā Latvija Aviācijas pulka modernizēšanas vajadzībām Lielbritānijā pasūtīja 30 modernus Hawker Hurricane iznīcinātājus, kas bija bruņoti ar 4 vai 8 ložmetējiem un diviem lielgabaliem. Par lidaparātiem bija samaksāts, bet kara sākšanās dēļ Lielbritānija tos Latvijai tā arī nenodeva.^[1] Tas bija pamudinājums Latvijai pastiprināti pievērsties savu lidaparātu ražošanai un 1940. gada pavasarī pirmos izmēģinājuma lidojumus veica gan Kārļa Irbīša konstruētais iznīcinātājs VEF I-16, gan arī Herberta Cukura konstruētais pikējošais bumbvedējs Cukurs C-6bis, kuru Latvijas armija paspēja pieņemt bruņojumā un veikt 12 šādu lidaparātu pasūtījumu.

Lidlauki un palīglidlauki atradās Rīgā (Spilves lidosta), Rāmavā, Jumpravmuižā (Rumbulas lidlauks), Koknesē, Gulbenē, Krustpilī (Krustpils lidlauks). Jūras aviācijas bāzes bija Liepājā un Usmā.

Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā Aviācijas pulku likvidēja 1940. gada 25. decembrī.

Aviācijas pulka komandieri

Komandieris	Komandēšanas laiks
Alfrēds Valeika	1919.07.06 — 1919.08.10.
Rūdolfs Drillis	1919.08.10 — 1921.12.02.
Frīdrihs Zute	1921.12.02 — 1922.16.09.
Jāzeps Baško	1922.16.09 — 1926.04.01.
Arvīds Skurbe	1926.04.01 — 1926.29.09.
Jāzeps Baško	1926.29.09 — 1929.19.09.
Arvīds Skurbe	1929.19.09 — 1935.09.08.
Jānis Indāns	1935.09.08 — 1937.10.02.
Rūdolfs Kandis	1937.10.02 — 1940.09.27.

Aviācijas pulka rīcībā bija

Latvijā ražotās lidmašīnas

Modelis	Skaits	Ātrums
Mācību lidmašīnas	5
VEF I-12	2	232 km/h
VEF I-15	2	312 km/h
VEF I-17	1	232 km/h
Kopā:	5

Ārzemēs iepirktās lidmašīnas

Nosaukums	Valsts	Skaits	Gads
Iznīcinātāji		65
Ansaldo A-1 Ballila	Itālija	12	1923/5
Gourdou-Lesseure B3	Francija	1	1924
Martinsyde F-4 Bussard	Lielbritānija	1	1924
Martinsyde ADC-1	Lielbritānija	7	1926
Fiat CR-1	Itālija	6	1927
Bristol Bulldog II	Lielbritānija	12	1929
Gloster Gladiator I	Lielbritānija	26	1937/8
Izlūklidmašīnas		46
SVA-10	Itālija	4	1923
De Haviland DH-9A	Lielbritānija	7	1926
Letow-Šmolik Š-16	Čehoslovākija	21	1927/8
Stampe et Vertongen SV5	Beļģija	11	1935
Hawker Hind B	Lielbritānija	3	1938
Mācību lidmašīnas		5
Avro 548 N	Lielbritānija	2	1925
Avro 504 K	Lielbritānija	2	1925
Miles Magister	Lielbritānija	1	1939
Lidlaivas		3
Savoia S-16-SII	Itālija	3	1923
Hidroplāni		12
Hanriot H17	Francija	2	1924
Caudron C60	Francija	1	1925
Heinkel SII, He4	Zviedrija	6
Link-Svenska-Pirat	Zviedrija	1	1929
Hanza Brandenburg HB	Somija	2	1927
Fairey Seal	Lielbritānija	4	1934
Kopā:		131

Atsauces

↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. februārī. Skatīts: 2013. gada 2. jūlijā.

Literatūra

Bērziņš V. Bambals A. Latvijas armija. — Zinātne: Rīga, 1991., 81.-82. lpp.

Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. februārī. Skatīts: 2013. gada 2. jūlijā.

[1]