Latvijas Gāze

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
AS Latvijas Gāze
Tips akciju sabiedrība
Darbības joma enerģētika
Dibināts 1991. gads
Galvenais birojs Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Galvenās personas Aigars Kalvītis
(valdes priekšsēdētājs)
Produkti dabasgāzes sadale un realizācija (no 2017. gada 3. aprīļa)
Vērtība 549,8 milj. EUR (2015)[1]
Īpašnieks(-i) Gazprom
Marguerite Fund
Uniper
Itera Latvija
Tīmekļa vietne lg.lv

AS Latvijas Gāze (LG) ir Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes importu, sadali un tirdzniecību. Uzņēmumā strādā aptuveni 1200 cilvēku. Latvijas Gāzei ir aptuveni 443 000 klientu, no kuriem lielākā daļa privātpersonas, uzņēmums iegulda ievērojamus līdzekļus dažādās sporta, zinātnes un kultūras atbalsta programmās.

Uzņēmuma īpašnieki ir Gazprom (34,00 %), Marguerite Fund (28,97 %), Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26 %), ITERA Latvija (16,00 %). Pārējie 2,77 % akciju tiek kotēti biržā Nasdaq Riga.[2] Ar dabasgāzes sadali un piegādi gala lietotājiem nodarbojas meitas uzņēmums AS Gaso.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1862. gadā Rīgā sāka darboties mākslīgās gāzes fabrika, kas no akmeņoglēm ražoja deggāzi Vecrīgas ielu apgaismošanai. Vēlāk deggāzi sāka izmantot arī gāzdzinējos un mājsaimniecībās. Otro gāzes fabriku Rīgā atklāja 1875. gadā. Liepājā gāzes fabriku atklāja 1882. gadā.[3] Pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā Latvijā sāka izmanot sašķidrināto naftasgāzi, 1961. gadā izveidoja LPSR Ministru Padomes Galveno gazifikācijas parvaldi, kas vēlāk tika reorganizēta par LPSR Valsts gazifikācijas komiteju. 1962. gadā Rīgu sasniedza gāzesvads no Dašavas Ukrainā, un pirmoreiz sāka izmantot dabasgāzi. 1968. gadā sāka darboties Inčukalna pazemes gāzes krātuve. 1970. gados Ļeņingradas institūtā Giprospecgaz tika sagatavots Latvijas gāzes apgādes perspektīvais plāns, kas paredzēja jaunu gāzes vadu un kompresora staciju būvi. 1972. gadā atklāja gāzes vadu ValdajsPleskavaRīga, kas gāzi saņēma no Vuktilas atradnes Rietumsibīrijā.[3] 1986. gadā pabeidza maģistrālā gāzesvada SauriešiOgreJēkabpilsDaugavpils būvniecību. Bija paredzēta arī Dobeles pazemes gāzes krātuves izbūve, bet tas netika realizēts. 1987. gadā LPSR Valsts gazifikācijas komiteju reorganizēja par ražošanas apvienību Latvijas Gāze.[3]

1991. gadā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas valdība pārņēma savā jurisdikcijā visu Latvijas teritorijā esošo gāzes apgādes infrastruktūru, apvienojot tās valsts firmā Latvijas Gāze (LG), kas reģistrēta 1991. gada 25. martā, bet 1994. gada 31. janvārī to pārveidoja par valsts akciju sabiedrību[4] un 1996. gadā iekļāva privatizējamo objektu sarakstā. No 1997. gada līdz 2002. gadam notika Latvijas Gāze privatizācija, un par uzņēmuma akcionāriem kļuva E.ON Ruhrgas International AG, AAS Gazprom un SIA ITERA Latvija. 2014. gada martā E.ON Ruhrgas paziņoja, ka plāno aiziet no Latvijas tirgus.[5] 2016. gadā E.ON Ruhrgas International GmbH pārdēvēja par Uniper Ruhrgas International GmbH, kas 28. janvārī pārdeva 28,97 % Latvijas Gāze akciju investīciju fondam Marguerite Fund, kurā piedalās finanšu institūcijas Caisse des Depots et Consignations, Cassa Depositi e Prestiti, Eiropas Investīciju banka, Instituto de Credito Oficial, KfW un PKO Bank Polski.[2]

2016. gada 11. februārī Saeima pieņēma Enerģētikas likuma grozījumus, paredzot tiesības lietotājiem izvēlēties gāzes piegādātāju, tādējādi īstenojot dabasgāzes tirgus reformas noslēdzošo posmu, līdz 2017. gada 3. aprīlim uzdeva nodalīt gāzes pārvadi un uzglabāšanu no sadales un tirdzniecības.[6] 2016. gada 2. septembrī Latvijas Gāze akcionāri ārkārtas sapulcē apstiprināja uzņēmuma reorganizāciju, 22. decembrī izveidoja jaunu komercsabiedrību Conexus Baltic Grid un nodeva tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.[7] 2017. gada 22. novembrī Latvijas Gāze dibināja meitas uzņēmumu Gaso, kam nodeva sadales sistēmas operatora funkcijas.[8]

Pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Gāze pārvaldes institūcijas ir akcionāru sapulce, padome un valde, no kurām augstākā ir akcionāru sapulce. Padome ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas akcionāru sapulču starplaikos pārstāv akcionāru intereses un uzrauga valdes darbību. Padome sastāv no 11 locekļiem, kurus ievēl uz trīs gadiem. 2014. gada aprīlī padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, viņa vietnieki Juris Savickis un Ahims Zauls.[9]

Valde pārzina un vada sabiedrības visas lietas, pārstāv sabiedrību un pārvalda sabiedrības mantu atbilstoši Likumiem. Valde izlemj visus ar sabiedrības darbību saistītos jautājumus, kas nav padomes vai akcionāru sapulces kompetencē. Sabiedrības Valdes sastāva ir 5 locekļi, kurus padome ievēl uz trīs gadiem. 2014. gada aprīlī valdes priekšsēdētājs bija Adrians Dāvis, viņa vietnieki Mario Nulmeiers un Aleksandrs Mihejevs.[10] 2015. gada augustā valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts bijušais Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

AS "Latvijas Gāze" meitassabiedrības AS "Gaso" valdē 2022. gadā strādāja viens, savukārt padomē pieci Krievijas pilsoņi. 2022. gada 16. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko aizliedza Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.[11]

Atbalsta programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1997. gadā Latvijas Gāze kļuva par Latvijas Olimpiskās komitejas atbalstītāju un Latvijas Nacionālās vīriešu basketbola izlases ģenerālsponsoru. 2003. gadā tā sāka finansēt gada balvu par mūža ieguldījumu zinātnē, par daudzsološu pieteikumu gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarē, kā arī kardioloģijas zinātnē. 2004. gadā Latvijas Gāze ieguva Latvijas Nacionālās operas patrona nosaukumu, tā piedalījās arī Starptautisko Opermūzikas svētku organizēšanā un atbalstīta arī dažādus starptautiskus mūzikas festivālus un konkursus. Uzņēmums atvēlēja finansējumu arī dažādiem dabas aizsardzības projektiem, tajā skaitā Engures ezera dabas parka uzturēšanai un Gaujas nacionālā parka fondam. 2005. gadā LG uzdāvināja jaunu datorklasi Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūtam, rīkoja konkursu skolēniem, lai veicinātu bērnu izpratni par dažādām gāzēm, to izmantošanu, drošību. 2006. gadā LG atbalstīja Gaujas Nacionālā parka fonda projektu "Meža dzīvnieku aizsardzība un apsaimniekošana". 2006. gadā LG finansēja Latvijas vīriešu hokeja izlases sagatavošanu dalībai pasaules hokeja čempionātā un olimpiskajās spēlēs, kā arī Latvijas Bobsleja federācijai sportistu izlasi 2006./2007. gada sezonā. 2006. gadā finansējums tika atvēlēts arī Latvijas Motosporta federācijas un Latvijas Ūdens motosporta federācijas mērķu īstenošanai. 2007. gadā LG atbalstīja projektu Innovation Circuss un atvēlēja līdzekļus stipendiju konkursa uzvarētājiem gāzes un vēdināšanas tehnoloģiju nozarēs un sirds ķirurģijā. Kopš 2008. gada Latvijas Gāze ir Latvijas Nacionālās sieviešu izlases atbalstītājs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]



  1. «TOP 101 | Top101.lv». top101.lv. Skatīts: 2021-02-19.