Latvijas Gaisa spēki

Vikipēdijas lapa
Latvijas Gaisa spēki
Latvijas Gaisa spēku ģerbonis
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pastāvēšanas laiks 1918 - 1940
1992 - pašlaik
Daļa no Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem
Karaspēka veids Gaisa spēki
Komandieri
Pašreizējais komandieris Viesturs Masulis [1]
Komandieri Aivars Mežors

Gaisa spēki ir Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienība, kas nodrošina valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību; nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību; piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā, kā arī cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos; veic gaisa transporta uzdevumus un sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās. Latvijas Gaisa spēki pirmoreiz tika nodibināti 1919. gada 7. jūnijā kā Latvijas armijas Aviācijas grupa, vēlāk Latvijas Aviācijas pulks, kas darbojās līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā. Gaisa spēku atjaunošanas pavēli Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs parakstīja 1992. gada 17. jūnijā.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VEF J-12.
Somijā ražotā Latvijas armijas Aviācijas grupas lidmašīna I.V.L. A.22 Hansa.
Gloster Gladiator iznīcinātājs

1919 - 1940[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919. gada 7. jūnijā virsleitnanta Alfrēda Valeikas vadībā tika dibināta Latvijas armijas Aviācijas grupa, ko oktobrī pārdēvēja par Aviācijas parku. 1926. gadā to pārveidoja par Aviācijas pulku, kura komandieris bija Jezups Baško. Tā devīze - "Visu par Latviju!". Vēlāk par pulka komandieri kļuva Rūdolfs Kandis. Pēc Latvijas okupācijas Aviācijas pulku oficiāli likvidēja 1940. gada 25. decembrī.

Lidmašīnas

Modelis Skaits Ātrums
Iznīcinātāji 44
Gloster-Gladiator I 29 410 km/h
Bristol-Buldog II 15 285 km/h
Izlūklidmašīnas 30
De Haveland 9A 5 240 km/h
Hawker Hind B 3 286 km/h
Letow Šmolik Š-16 5 240 km/h
Stampe et Vertongen S-5 10 260 km/h
Fairey Seal 525 5 250 km/h
Heinkel He-9 1 180 km/h
Pirate Aero 10 1 160 km/h
Mācību lidmašīnas 10
BFW Flamingo U-12 3 140 km/h
Avro 504 K 2 145 km/h
VEF I-12 2 232 km/h
VEF I-15 2 312 km/h
VEF I-17 1 232 km/h
Kopā: 84

Mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) izveidošanas 1992. gada 24. februārī bruņoto spēku štābā izveidoja gaisa un gaisa vadības pārvaldi, kas 1992. gada 17. jūnijā pārveidoja par Gaisa spēkiem (GS). Pirmais GS komandieris bija pulkvedis Kārlis Kīns, kurš traģiski gāja bojā 1997. gadā autoavārijā.[3] No 1997. līdz 2001. gadam komandieris bija pulkvežleitnants Ojārs Ivanovs, no 2001. līdz 2003. gadam - pulkvedis Vitālijs Viesiņš, no 2003. līdz 2006. gadam - brigādes ģenerālis Juris Maklakovs (vēlāk Stratēģisko bruņoto spēku komandieris), kopš 2006. gada GS komandē pulkvežleitnants Aleksandrs Stepanovs utt.

Latvijas GS galvenie uzdevumi ir:

  • Valsts gaisa telpas kontrole un pretgaisa aizsardzība;
  • Vienību kaujas un mobilizācijas gatavības nodrošināšana;
  • Meklēšanas un glābšanas operācijas, dalība ārkārtas reaģēšanas operācijās;
  • Gaisa militārā transporta nodrošināšana;
  • Personāla apmācība dalībai starptautiskās operācijās.

Latvijas Gaisa spēku struktūra[4][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas gaisa spēki sastāv no Gaisa spēku štāba, Pretgaisa aizsardzības diviziona, Gaisa telpas novērošanas eskadriļas, Aviācijas eskadriļas, Sakaru un lidojumu nodrošinājuma eskadriļas, un Mācību centra.

Lidaparāti[5][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Būves vieta Attēls Daudzums
Helikopteri
UH-60M "Black Hawk" Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 2[6] (plānoti 4)[7]
Mil Mi-17 Karogs: Krievija Krievija 4 (2 atdoti Ukrainas bruņotajiem spēkiem)[8]
Lidmašīnas
An–2 “Colt” Karogs: Polija Polija 3 (4)
Tarragon TR-91 Karogs: Latvija Latvija 2[9]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]