Latvijas Kara skola

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
"Tautas valdības" Ministru Prezidents Kirhenšteins un kara ministrs Dambītis (labajā pusē) pēdējā Latvijas Kara skolas izlaidumā 1940. gada 27. jūlijā. Starp viņiem pēdējais karaskolas priekšnieks pulkvedis Konstantīns Mateuss, kas 1941. gada 21. janvārī apcietināts un nošauts.

Latvijas Kara skola bija Latvijas militārā mācību iestāde, kas Latvijas Bruņotajiem spēkiem sagatavoja 1634 virsniekus 14 izlaidumos.

Kara skolas priekšnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rūdolfs Klinsons, Latvijas brīvības cīņu laikā no 1919. gada 1. septembra līdz 1920. gada 17. septembrim, otro reizi no 1924. gada 30. septembra līdz 1930. gada 21. oktobrim. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
  • Nikolajs Fogelmanis, no 1919. gada 30. novembra līdz 1920. gada 1. jūnijam Artilērijas Karaskolas priekšnieks. Lieli nopelni Latvijas armijas artilērijas reglamentu un apmācību metodikas izstrādāšanā.
  • Jānis Ceplītis, no 1920. gada 17. septembra līdz 1923. gada 13. maijam. Lieli nopelni Karaskolas mācību procesa un saimnieciskās dzīves sakārtošanā. Daudz rakstījis par militāriem un audzināšanas jautājumiem.
  • Aleksandrs Kalējs, no 1923. gada 13. maija līdz 1924. gada 30. septembrim. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
  • Krišjānis Ļūļaks, priekšnieka amata pagaidu izpildītājs – no 1928. gada 1. decembra līdz 1929. gada 5. septembrim.
  • Vilhelms Jūliuss Kārkliņš, no 1930. gada 21. oktobra līdz 1935. gada 1. septembrim. Lieli nopelni mācību programmu izstrādāšanā virsniekvietnieku un rezerves virsnieku kursiem. Sarakstījis apjomīgu grāmatu “Taktika”, bijis apveltīts ar izcilām militārām zināšanām, stingrs virsnieku audzinātājs.
  • Arvīds Krīpens, no 1935. gada 1. septembra līdz 1939. gada 1. septembrim. Karaskolā ieviesa daudzas jaunas tradīcijas un atmeta tās, kas savu laiku bija pārdzīvojušas. Sarakstījis vairākas grāmatas, nepabeigts palika manuskripts par Karaskolas vēsturi “Varoņu slava gaida mūs...”.
  • Konstantīns Mateuss, no 1939. gada 1. septembra līdz 1940. gada decembrim. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Pēdējais Karaskolas priekšnieks vairākos avotos raksturots kā labs organizators un karavīru skolotājs, vienkāršs un sirsnīgs, apveltīts ar labām militārām zināšanām.

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1940. gada 25. oktobrī Kara skolas kadetiem paziņoja, ka tie, kas vēlēsies, varēs pāriet uz jaundibināto Sarkanās armijas kājnieku skolu Kara muzejā. Apcietināja Kara skolas priekšnieku pulkvedi K. Mateusu, vēlāk arī septiņus virsniekus un divus kadetus. Pēc Vērmahta iebrukuma Latvijā 1941. gada 22. jūnijā Sarkanās armijas Rīgas kara skolā vēl bija 20 latviešu kadetu. Kopā ar skolu viņi tika nosūtīti pretī uzbrūkošajai vācu armijai, kur Skrundas apkārtnē daži gāja bojā, citi izklīda vai tika aizrauti līdzi Sarkanajai armijai.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kā baskāji pārtapa virsniekos Andris Kļaviņš, "Latvijas vēstnesis", 29.12.2004., Nr. 209 (3157)