Latvijas Loto

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvijas Loto
Sauklis Labas lietas notiek
Veids Valsts akciju sabiedrība
Dibināts 1972
Galvenais birojs Meistaru iela 19, Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Vadība Baiba Bāne, Maija Kubli, Edgars Lediņš, Jānis Pone
Darbinieki 103
Apgrozījums 36 698 809 € (2017.)
Peļņa 5 834 520 € (2017.)
Nozare Izlozes, Loterijas
Produkti SuperBingo, Eurojackpot, Vikinglotto, Keno, Latloto 5 no 35, Loto 5, momentloterijas
Mājaslapa [1]

Latvijas Loto ir Latvijas nacionālais loteriju uzņēmums un tā vienīgais īpašnieks ir valsts[1]. Latvijas Loto organizē loterijas[2] Eurojackpot[3], Vikinglotto[4], SuperBingo[5], LatLoto 5 no 35[6], Keno[7]  un Loto 5 — ar divām papildspēlēm Džokers[8] un Džokers 7[9], kā arī divpadsmit momentloterijas[10]. Skaitļu loterijas un momentloterijas var iegādāties vairāk kā 861 tirdzniecības vietās visā Latvijā.

VAS Latvijas Loto darbības ideja balstīta uz loteriju nozares pamatbūtību — iedzīvotāju brīvo līdzekļu piesaiste, no kuras daļa tiek izmaksāta laimestos un daļa — kā papildus finansējums nonāk valsts budžetā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Loto kā uzņēmuma tradīcijas aizsākās 1972. gadā,[11], kad tika dibināta toreizējā Sojuzsportloto republikāniskā pārvalde. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu Sojuzsportloto tika pārveidots par uzņēmumu Latvijas Loto. 1993. gada 10. janvāri var uzskatīt par nacionālās loterijas dzimšanas dienu — šajā dienā tika organizēta pirmā skaitļu loterijas Latloto 5 no 35 izloze.

Latvijas Loto ir pirmie, kas Latvijā ieviesa pašreiz izmantoto on-line sistēmas tehnoloģiju, kuras izgatavotājs ir ASV uzņēmums Scientific Games Corporation. Pirmais sadarbības līgums — ar Zviedrijas uzņēmumu EssNet AB par on-line loteriju sistēmas uzstādīšanu un apkalpošanu — Latvijā tika noslēgts 1996.gada februārī, bet 1996. gada decembrī skaitļu loterija Latloto 5 no 35 kļuva par pirmo on-line režīmā spēlējamo loteriju Latvijā.

Latvijas Loto 1996.gada jūnijā tika pārveidots par valsts akciju sabiedrību, un šāds statuss uzņēmējsabiedrībai ir joprojām.
1997. gadā tika ieviesta skaitļu izložu papildspēle Džokers.

2000. gada 1. jūnijā Latvijas Loto parakstīja līgumu ar EssNet AB par uzstādītās on-line loteriju sistēmas iegādi. Līguma ietvaros Latvijas Loto pārņēma "EssNet" līdzšinējo darbību Latvijā.

2001. gada janvārī tika uzsākta jaunas skaitļu loterijas Keno tirdzniecība.

2002. gada martā tika uzsākta jauna skaitļu loterijas SuperBingo tirdzniecība. SuperBingo tika izveidots jauns formāts — TV izloze ar Auditorijas spēlēm.

2009. gadā tika ieviesta papildspēle Džokers 7.

2011. gada februārī Latvijas Loto pievienojās Ziemeļvalstu kopīgi rīkotajai loterijai Vikinglotto. Loterija Vikinglotto izveidota 1993. gadā. Tā tiek organizēta, sadarbojoties valsts loteriju kompānijām Dānijā, Slovēnijā, Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Islandē, Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Katra valsts šo loteriju organizē nacionālajā līmenī. Izloze notiek Hamārā, Norvēģijā. Laimesta lielums svārstās no 3 līdz 35 miljoniem eiro — atkarībā no tā, cik spēlētāju piedalās loterijā, cik nedēļas laimests ir uzkrājies un cik spēlētāju ir laimējuši.

2013. gada janvārī Latvijas Loto pievienojās starptautiskajai skaitļu loterijai Eurojackpot. Tā ir 18 valstu — Čehijas, Dānijas, Horvātijas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Ungārijas, Vācijas, Zviedrijas un Polijas nacionālo loteriju uzņēmumu (kopā 33 uzņēmums) kopīgi organizēta loterija. Izloze notiek Vantā, Somijā. Laimesta lielums variē no 10 līdz 90 miljoniem eiro.

2016. gada decembrī tika uzsākta jaunas skaitļu loterijas Loto 5 tirdzniecība

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts akciju sabiedrība Latvijas Loto ir Latvijas Republikas valsts akciju sabiedrība[12], kurā visas uzņēmuma kapitāla daļas pieder valstij. Valsts kapitāla daļas turētājs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Valsts kapitāldaļu turētāja pārstāve: Baiba Bāne

Latvijas Loto valde
Valdes priekšsēdētāja Maija Kubli
Valdes loceklis Edgars Lediņš
Valdes loceklis Jānis Pone

Kvalitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savā darbībā VAS Latvijas Loto vadās pēc obligāta nosacījuma sniegt klientiem visu pakalpojumu kompleksu valsts mēroga izložu organizēšanas jomā tādā apjomā un kārtībā, kādu nosaka izložu noteikumi un šo nozari regulējošie speciālie likumi un citi normatīvie akti. Valsts monopola īstenošana ir nodrošinājusi iespēju sasniegt visaugstākos darbības kvalitātes standartus. Latvijas Loto ir ieguvusi atbilstības sertifikātus sekojošiem starptautiski atzītiem kvalitātes, drošības un korporatīvās sociālās atbildības standartiem:

  • WLA/SCS Pasaules loteriju asociācijas loteriju kontroles drošības standarts;
  • ISO/IEC 27001 informācijas drošības pārvaldes sistēmas standarts;
  • ISO 9001 kvalitātes pārvaldes sistēmas standarts;
  • EL/RGS Eiropas loteriju asociācijas atbildīgas spēles standarts;
  • WLA/RGS Pasaules loteriju asociācijas sertifikāts par atbilstību ceturtā līmeņa sociāli atbildīgas spēles organizēšanas ietvaram;
  • Iniciatīvas Ilgtspējas indekss atbilstība platīna kategorijai 2018.gadā, zelta kategorijai 2014., 2015.,2016. un 2017.gadā (sudraba kategorijai — 2011.,2012.,2013.gadā).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Azartspēļu un izložu likums, likumi.lv
  2. Loteriju saraksts, latloto.lv
  3. Eurojackpot, latloto.lv
  4. Viking Lotto, latloto.lv
  5. Superbingo, latloto.lv
  6. Latloto 5no35, latloto.lv
  7. Keno, latloto.lv
  8. Džokers, latloto.lv
  9. Džokers7, latloto.lv
  10. Momentloretijas, latloto.lv
  11. Latvijas Loto vēsture, latloto.lv
  12. Finanšu ministrijas Kapitālsabiedrības, fm.gov.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]