Latvijas Nacionālais attīstības plāns

Latvijas Nacionālais attīstības plāns (NAP) ir vidēja termiņa stratēģisko Latvijas attīstības plānošanas dokumentu kopums, kuru kopš 2006. gada par spīti finanšu un pārvaldes krīzei (2008—2010), COVID-19 pandēmijai (2020—2023) un Krievijas—Ukrainas—NATO krīzei vairākos posmos mēģina ieviest ar mērķi īstenot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

1. Nacionālais attīstības plāns (NAP2013)

Pirmo NAP izstrādi uzsāka drīz pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada 29. jūnijā, pieņemot Ministru kabineta noteikumus Nr. 565 "Nacionālā attīstības plāna izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un sabiedriskās apspriešanas kārtība". Izveidoja īpašu Nacionālās reģionālās attīstības padomi, kura pēc sabiedriskās apspriešanas 2006. gada 19. jūnija sēdē saskaņoja NAP gala redakcijas projektu.

Pirmo Nacionālo attīstības plānu 2006. gada 4. jūlijā apstiprināja Kalvīša 1. Ministru kabinets ("Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.-2013.gadam"). Par valsts izaugsmes pamatmērķi NAP2013 noteica dzīves kvalitātes paaugstināšanu caur virzību no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanām un prasmēm balstītu ekonomikas attīstību. 2007. gada nogalē ekspertu grupa Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas uzdevumā Roberta Ķīļa vadībā uzsāka Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (LIAS) izstrādi.

Taču Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes iespaidā Dombrovska 1. Ministru kabinets 2010. gada 9. aprīlī apstiprināja koriģētu Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu (LSAP) 2010.-2013. gadam, kas noteica NAP2013 īstenošanas izmaiņas 2010.–2013. gadā, piedāvājot tālaika sociāli ekonomiskajai situācijai aktuālas prioritātes un rīcības virzienus.

2. Nacionālais attīstības plāns (NAP2020)

2012. gada 20. decembrī 11. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa apstiprināja Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam (NAP2020), kas bija hierarhiski augstākais vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments, lai nodrošinātu Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam ("Latvija2030").

NAP2020 izstrādi uzticēja Pārresoru koordinācijas centram (PKC) tiešā Ministru prezidenta pakļautībā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas veidošanas procesā īstenoja sabiedrības līdzdalības projektu "Latvija 2030. Tava izvēle" un nacionālo forumu "Atspēriens. Latvija 2030" ar tematisko darbnīcu prezentācijām un diskusijām.

NAP2020 bija noteiktas trīs prioritātes:

1. prioritāte "Tautas saimniecības izaugsme" ar četriem rīcības virzieniem:

• Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi
• Izcila uzņēmējdarbības vide
• Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība
• Energoefektivitāte un enerģijas ražošana

2. prioritāte "Cilvēka drošumspēja" ar pieciem rīcības virzieniem:

• Cienīgs darbs
• Stabili pamati tautas ataudzei
• Kompetenču attīstība
• Vesels un darbspējīgs cilvēks
• Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība kā piederības Latvijai pamats

3. prioritāte "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" ar trim rīcības virzieniem:

• Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos - teritoriju potenciāla izmantošana
• Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai
• Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana

3. Nacionālais attīstības plāns (NAP2027)

2020. gada 2. jūlijā 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece apstiprināja Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam (NAP2027), kura mērķis ir turpināt īstenot Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam ("Latvija2030") un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs un Latvijas sabiedrība kopumā panāktu dzīves kvalitātes uzlabošanos.

COVID-19 pandēmijas apstākļos NAP2027 noteica piecas prioritātes:

1. prioritāte "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki" ar četriem rīcības virzieniem:

• Uz cilvēku centrēta veselības aprūpe
• Psiholoģiskā un emocionālā labklājība
• Stipras ģimenes paaudzēs
• Sociālā iekļaušana

2. prioritāte "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" ar diviem rīcības virzieniem:

• Zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai
• Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība

3. prioritāte "Produktivitāte, inovācija un eksports" ar septiņiem rīcības virzieniem:

• Darbs un ienākumi
• Kapitāls un uzņēmējdarbības vide
• Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība
• Daba un vide – "Zaļais kurss"
• Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi
• Līdzsvarota reģionālā attīstība
• Mājoklis

4. prioritāte "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei" ar diviem rīcības virzieniem:

• Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs
• Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai

5. prioritāte "Vienota, droša un atvērta sabiedrība" ar trim rīcības virzieniem:

• Saliedētība
• Tiesiskums un pārvaldība
• Drošība