Pāriet uz saturu

Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Nejaukt ar Latviešu Nacionāldemokrātu partija.
Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija
Латвийская национал-демократическая партия
Priekšsēdētājs Armands Māliņš
(1991—2002)
Jevgēņijs Osipovs
(2002—2008)
Dibināta 1991. gada 3. februārī
(dibināta)
1993. gada 6. septembrī
(reģistrēta)
Likvidēta 2008. gada augustā[1]
Pēctecis Osipova partija
(de facto)[2][3][4]
Paramilitārais spārns Latviešu Nacionālā gvarde[5][6]
(ap 1992. gadu)
Ideoloģija 1991—2002:
latviešu nacionālisms[7][8]
paramilitārisms[5][6]
(ap 1992. gadu)
dekolonizācija[8]
pretkrieviskums[8]
proamerikānisms[8][9]
eiroskeptisms[8]
antisemītisms[10][11][8]
homofobija[12]
2002—2008:
krievu nacionālisms[4][13][14]
krievu imperiālisms[15][14]
ultranacionālisms[14]
prokrieviskums[4][15]
paramilitārisms[14]
antisemītisms[16][17]
Politiskā pozīcija galēji labēja[a]
Sabiedrotie PCTVL[19]
(kopš 2002. gada)
Nacionālboļševiki[20]
(kopš 2002. gada)
Mātes organizācija "Krievu nacionālā vienotība"[14][21][20]
(kopš 2002. gada)
Mājaslapa
aryan.lv
lndp.lv
Partijas karogs

Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija[8] (LNDP) (krievu: Латвийская национал-демократическая партия, ЛНДП) bija galēji labēja politiskā partija Latvijā, kas dibināta 1991. gada 3. februārī[8] un reģistrēta 1993. gada 6. septembrī.[13] To ilggadēji vadīja Armands Māliņš.[22] Pēc Māliņa, partijas vadību pārņēma Jevgēņijs Osipovs.[23] Partija likvidēta 2008. gada augustā.[1]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1991—2002

[labot | labot pirmkodu]

Grupiņa bijušo Barikāžu aizstāvju 1991. gada 3. februārī[8] nodibināja nacionālistiski noskaņoto[24][8] Latvijas Nacionāli demokrātisko partiju (Amerikas ceļš),[8][9] tomēr partiju oficiāli reģistrēja tikai 1993. gada 6. septembrī.[13] Vārdu salikums "Amerikas ceļš" vēlāk tika izņemts no partijas nosaukuma.[9] 1991. gada 4. augustā notika partijas 1. kongress.[22] Līdz 2002. gadam[23] partijas priekšsēdis bija bijušais padomju milicijas seržants[25][9] Armands Māliņš.[22]

1992. gadā, atbildot uz LR Zemessardzes izveidi, Armands Māliņš nodibināja paramilitāru organizāciju Latviešu Nacionālā gvarde (LNG) jeb Nacionālā gvarde (NG).[26] Nacionālā gvarde tika uzskatīta par LNDP paramilitāro spārnu un kopā ar citām galēji labējām organizācijām 1992. gadā plānoja veikt bruņotu valsts apvērsumu pret LR Augstāko Padomi un LR Ministru padomi.[5][6] Kāds LR Aizsardzības ministrijas darbinieks sacīja ka A. Māliņš savācis cilvēkus kuri ir spējīgi veikt teroraktus.[6]

LNDP 1994. gada Rīgas domes vēlēšanās ieguva vienu deputāta mandātu un par deputātu kļuva Armands Māliņš.[27] LNDP neveiksmīgi piedalījās 1995. gada 6. Saeimas[28] un 1998. gada 7. Saeimas vēlēšanās,[29] attiecīgi iegūstot 0,14 %[28] un 0,30 % balsu.[29] 1997. gada Rīgas domes vēlēšanās partija ieguva vienu deputāta vietu Rīgas domē.[30] Deputāta amatu ieņēma LNDP sarakstā esošā KDS biedre[31] Inta Jukneviča[30] (vēlāk zināma kā Inta Baltiņa[32]) kura pēc vēlēšanām nesadarbojās ar LNDP[33] un pievienojās LSDSP.[31]

LNDP 1997. gada 23. augustā Vecrīgā organizēja lāpu gājienu.[34][35]

2002—2008

[labot | labot pirmkodu]

Ap 80 Krievijas neonacistu partijas "Krievu nacionālās vienotības" jeb barkašoviešu[36] nereģistrētā[36] un Liepājā bāzētā[36] Latvijas atzara "Krievu nacionālā vienotība Latvijā" biedri[14] kopā ar savu līderi Jevgēņiju Osipovu priekšgalā 2002. gada pavasarī iestājās Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā.[13] Latvijas nepilsonis Osipovs[10][37] "Krievu nacionālā vienotība Latvijā" un LNDP apvienošanās kongresā 25. maijā nomainīja Māliņu LNDP priekšsēža amatā.[23] Tādējādi, barkašoviešiem un LNDP apvienojoties, barkašovieši ieguva sev kādu oficiālu politisku organizāciju, jo viņu organizācijai "Krievu nacionālā vienotība Latvijā" tika liegta reģistrācija LR Uzņēmumu reģistrā (UR) dažādu trūkumu reģistrācijas dokumentos un politiskā ekstrēmisma dēļ.[36][14] Atkārtotas LNDP priekšsēža vēlēšanas notika 2002. gada 13. jūlijā, jo iepriekšējam kongresam nebija juridiska spēka.[37] Neilgi pēc kongresa policija aizturēja atsevišķus partijas biedrus, kā arī jauno priekšsēdi Osipovu.[37] Citi latviešu nacionālisti nosodīja LNDP apvienošanos ar krievu nacionālistiem barkašoviešiem.[38][7] Vēlāk internetā tika publicēti attēli kuros redzams kā Osipovs un Māliņš pacēluši rokas romiešu sveicienā.[39][40][13][41]

LNDP biedri 2002. gada 7. septembrī izplatīja aptuveni tūkstotis lapiņu "Jaunā laika" līdera Einara Repšes atbalstam.[42] Māliņš, tolaik LNDP goda tiesas priekšsēdis, slavēja Repši. Savukārt, Repše uzskatīja, ka LNDP atbalsts ir prokrievisko spēku organizēta "Jaunā laika" nomelnošanas kampaņa.[42]

Jau 2003. gada sākumā parādījās ziņas par iespējamo LNDP sadarbību ar latviešu nacionālistu partiju "Visu Latvijai" (VL), kā arī par LNDP vadītāja Jevgēņija Osipova un VL līdera Raivja Dzintara tikšanos, kurā Osipovs pacēlis roku romiešu sveicienā.[43] Vēlāk internetā publicētas bildes no, iespējams, šīs tikšanās.[44][45][46] Laikrakstā "Diena" 2006. gada 18. februārī vēlreiz publicētas ziņas par LNDP un VL sadarbību.[47] Laikraksta "Diena" iztaujāts, 2006. gada intervijā[48] viņš sniedza pretrunīgas atbildes par šo notikumu. 2011. gadā Rīgā uz ielām parādījās plakāti ar fotoattēliem no Dzintara un Osipova tikšanās.[49]

Drošības policija (DP) 2003. gadā aizdomās par iespējamu nacionālā naida kurināšanu vērtēja A. Māliņa iespējams, antisemītiskos, izteikumus partijas interneta vietnē aryan.lv.[16] Viņš bija nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā arī par nesankcionētu mītiņu un gājienu organizēšanu, kā arī par nereģistrētās barkašoviešu organizācijas popularizēšanu.[50] 2004. gada nogalē ziņots ka Armands Māliņš aptuveni gadu vairs neesot partijas biedrs[15] un strādājot par cietuma uzraugu.[50] Tajā pašā laikā LNDP paziņoja par vēlmi kopā ar PCTVL startēt nākamā gada pašvaldību vēlēšanās Liepājā.[50] Osipovs 2004. gada novembrī Rīgas Centra rajona tiesā iesniedza prasību pret tālaika īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Nilu Muižnieku ("Latvijas Pirmā partija") par goda un cieņu aizskaršanu un nepatiesas informācijas izplatīšanu. Osipovs prasīja atsaukt Muižnieka izteikumus laikrakstā "Diena" publicētā rakstā, kurā Muižnieks pauda viedokli, ka politisko radikāļu laušanās pie varas, izmantojot leģitīmas politiskās partijas, ir bīstama parādība un ka "Osipova nacionālradikāļi ir antisemītiski noskaņoti".[51] LNDP un PCTVL 2005. gada 15. janvārī Liepājā vāca parakstus pert toreizējā Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska "Liepājas partijas" veidošanu.[52][53] Pašvaldību vēlēšanās Liepājā 2005. gada 12. martā PCTVL piedalījās vienotā sarakstā ar LNDP, sarakstā bija 7 PCTVL kandidāti un 3 LNDP kandidāti.[21][54][55] No šī saraksta domē tika ievēlēti divi deputāti,[54] no kuriem viens bija LNDP biedrs.[55]

Ap 30 LNDP biedru, tostarp partijas līderis Osipovs, un to atbalstītāji 2005. gada 21. oktobrī pulcējās piketā pie Ministru kabineta ēkas, prasot "atdot Latvijas nepilsoņiem atņemto pilsonību".[56] LNDP biedri garāmgājējiem dalīja aicinājumus, kuros tika aicināts piešķirt Latvijas nepilsoņiem tiesības vēlēt vietējās pašvaldības.[56]

Partijas 3. kongresa 4. sesijā, kas notika 2005. gada 17. decembrī, Osipovs uz neierobežotu pilnvaru termiņu kļuva par vienpersonisku LNDP līderi.[57] Tajā pašā sesija nolemts likvidēt partijas valdi un tās vietā izveidot Centrālo komiteju.[57]

2006. gada februārī vairāki liepājnieki saņēma LNDP un PCTVL viedotas skrejlapiņas, kurās krievu valodā pausts aicinājums piedalīties "gājienā pret fašismu". Skrejlapiņās latviešu leģionāri un "Nacionālās spēka savienības" (NSS) biedri, kas pieteikuši 16. marta leģionāru piemiņas dienas gājienu, nodēvēti par bendēm, bērnu slepkavām un viņu pēctečiem.[58] 2006. gada decembrī mainīta partijas vizuālā identitāte un simbolika.[59][60][61]

2007. gada 10. jūnijā Liepājā tika aizturēti pieci jaunieši, kuru rīcībā bija apjomīgs pneimatisko ieroču arsenāls.[62] Policija un Osipovs apstiprināja, ka trīs aizturētie ir LNDP biedri.[62]

2007. gada 24. novembrī parādījās ziņas ka LNDP pievienojās bijušais Drošības policijas (DP) Liepājas reģionālās nodaļas vadītājs[63] Aleksandrs Bogdanovs.[14][20][64] Viņš kļuva arī par partijas Centrālās komitejas locekli.[14] DP Bogdanova iestāšanos LNDP uzskatīja par neētisku.[65]

UR, pēc DP sniegtās informācijas un Osipova paraksta uz partijas pārreģistrācijas dokumentiem atzīšanas par viltojumu,[66][67] 2008. gada augustā izslēdza LNDP no politisko partiju saraksta un tajā pašā gadā tika uzsākts partijas likvidācijas process.[1] Osipovs lēma LNDP vietā izveidot "Osipova partiju".[67][2]

Pēc likvidācijas

[labot | labot pirmkodu]

2011. gadā parādījās ziņa ka norvēģu terorists Annešs Bērings Breivīks savā sarakstā "Pret imigrāciju noskaņotās partijas un organizācijas" kopā ar citām Latvijas partijām pieminējis arī LNDP/Osipova partiju.[4]

Rezultāti vēlēšanās

[labot | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti
2005. Pašvaldību vēlēšanas Kopā ar PCTVL Liepājā ― 13,33
2 / 15
[68]
1998. 7. Saeimas vēlēšanas 0,30[29]
0 / 100
1997. Rīgas domes vēlēšanas 1,72[30]
1 / 60
[30]
1995. 6. Saeimas vēlēšanas 0,14[28]
0 / 100
1994. Rīgas domes vēlēšanas ?
1 / 60
[27]

Logotipi un karogi

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes

[labot | labot pirmkodu]

Piezīmes

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Dažreiz savas prokrieviskās ideoloģijas dēļ medijos dēvēta par galēji kreisu[18]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 «Osipova vadīto organizāciju izslēdz no partiju reģistra». apollo.lv (latviešu). 2008. gada 19. augustā. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  2. 1 2 «papildināta - Nodibināta jauna partija - «Osipova partija»». www.diena.lv (latviešu). 2008. gada 28. septembrī. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  3. ↑ «Osipovs dibinās jaunu partiju». ReKurZeme.lv (latviešu). 2008. gada 27. augustā. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  4. 1 2 3 4 «Norvēģu slepkava savā sarakstā iekļāvis arī Latvijas politiskos spēkus». jauns.lv (latviešu). 2011. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  5. 1 2 3 Ilmārs Ezernieks. «VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS?». Neatkarīgā Cīņa (latviešu) (Nr.101), 1992. gada 30. jūnijā. 1. lpp. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  6. 1 2 3 4 Ilmārs Ezernieks. «VALSTS APVĒRSUMS. BŪS VAI NEBŪS?». Neatkarīgā Cīņa (latviešu) (Nr.101), 1992. gada 30. jūnijā. 2. lpp. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  7. 1 2 «Pārdomas 9. maija sakarā | Laikmeta zīmes». laikmetazimes.ebaznica.lv (latviešu). 2008. gada 9. maijā. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  8. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 «Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). 1998. gada 10. septembrī. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  9. 1 2 3 4 «Pirms trīsdesmit gadiem. Smagais pārbaudījumu laiks – cīņa par Rīgas Latviešu biedrību (no Jāņa Graudoņa arhīva Turaidas muzejrezervātā)». turaida-muzejs.lv (latviešu). 2022. gada 7. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 3. martā. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  10. 1 2 «Cilvēktiesības Latvijā 2002. gada 1. janvāris — 2002. gada 30. jūnijs». miris.eurac.edu. Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs. 8.—9. lpp. Līdz šim LNDP bijusi maziņa, galēji labā spārna populistu partija, kuras līderis Armands Māliņš piesaistīja mediju uzmanību 1997. gadā, kad tas kritizēja "Krievu-Žīdu plutokrātus" un homoseksuālistus.
  11. ↑ Aivars Jakovičs. «Par mani». aivarsjakovics.wordpress.lv (latviešu), 2012. gada 4. septembrī. Skatīts: 2026. gada 28. februārī. Dažus mēnešus vēlāk laikrakstos ieraudzīju tekstus ar A.Māliņa antisemītiskiem izteikumiem un no viņa partijas distancējos.
  12. ↑ «CILVĒKTIESĪBAS LATVIJĀ 2002. GADĀ». cilvektiesibas.org.lv. Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs. 2003. gadā. 25. lpp. Skatīts: 2026. gada 28. februārī. Līdz šim LNDP bija ļoti neliels, labējs populistisks grupējums, kura līderis Armands Māliņš piesaistīja masu saziņas līdzekļu uzmanību 1997. gadā, ķengādams "krievu–žīdu plutokrātus" un homoseksuālistus.
  13. 1 2 3 4 5 «Ap 80 ‘barkašoviešu’ iestājušies Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā». Delfi.lv (latviešu). 2002. gada 29. maijā. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  14. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 «Vai Latvijas speciālie dienesti ir lojāli savai valstij?». Liepājnieka virtuālie pieraksti (latviešu). 2008. gada 21. janvārī. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  15. 1 2 3 «LNDP Liepājā sola «sociālo revolūciju»». apollo.lv (latviešu). 2004. gada 13. novembrī. Skatīts: 2026. gada 22. februārī.
  16. 1 2 «Izvērtē Māliņa publikāciju internetā». Delfi.lv (latviešu). 2003. gada 27. janvārī. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  17. ↑ «Latvians.lv :: national vortal - Ko mums grib aizliegt?». latvians.lv (latviešu). 2003. gadā. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  18. ↑ «Osipova partija pievelk bijušos likumsargus». apollo.lv (latviešu). 2008. gada 22. februārī. Skatīts: 2026. gada 22. martā. Jevgeņija Osipova vadītajā kreisi radikālajā Latvijas Nacionāli demokrātiskajā partijā...
  19. ↑ «LNDP un PCTVL vāc parakstus pret Uldi Sesku un Liepājas partiju». tvnet.lv (latviešu). 2005. gada 17. janvārī. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  20. 1 2 3 «Bijušais Drošības policijas priekšnieks – LNDP biedrs». tvnet.lv (latviešu). 2007. gada 5. decembrī. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  21. 1 2 «topsecret.pdf». Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  22. 1 2 3 «Latvijas Nacionāli Demokrātiskā partija. Vēsturiska izziņa 1991. — 1997. g.». archiv.org.lv (latviešu). Latvijas Valsts arhīvs. 1998. gada 11. decembrī. Skatīts: 2026. gada 22. februārī.
  23. 1 2 3 «Osipovs ievēlēts par LNDP priekšsēdi». Delfi (latviešu). 2002. gada 29. maijā. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  24. ↑ «Latvijas Republikas politiskās organizācijas - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  25. ↑ «Par kritisko kritiku - Barikadopēdija». www.barikadopedija.lv (latviešu). Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  26. ↑ «ARMANDS MĀLIŅŠ DIBINA GVARDI». Neatkarīgā Cīņa (latviešu) (Nr.45). 1992. gada 17. martā. 4. lpp. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  27. 1 2 "LATVIJAS LIELO PILSĒTU DOMJU UN RAJONU PADOMJU DEPUTĀTI". Latvijas Vēstnesis Nr.66: 1. lpp. 1994. gada 4. jūnijā. Atjaunināts: 2026. gada 29. martā.
  28. 1 2 3 «6. Saeimas vēlēšanas | Centrālā vēlēšanu komisija». www.cvk.lv (latviešu). Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  29. 1 2 3 «Kopējie rezultāti». archive.cvk.lv (latviešu). Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  30. 1 2 3 4 «Rezultāti - Rīga - Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija (VIETAS = 1)». archive.cvk.lv (latviešu). Centrālā vēlēšanu komisija. 1997. gadā. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  31. 1 2 Vanzovičs, Sandris; Spandegs, Uģis (1997. gada 21. jūlijā). "Trojas zirgs sociāldemokrātu nometnē?". Neatkarīgā Rīta Avīze Nr.70: 2. lpp.
  32. ↑ «Pilnvaru atsaukumi». Latvijas Vēstnesis, Nr.124. 2002. gada 3. septembrī. 13. lpp. ...INTAI JUKNEVIČAI (mainīts uzvārds uz Baltiņa)..
  33. ↑ Vanzovičs, Sandris; Spandegs, Uģis (1997. gada 24. martā). "Lielās partijas domā — mazās lemj?". Neatkarīgā Rīta Avīze Nr.70: 2. lpp. "Lai gan oficiālajos vēlēšanu rezultātos lasāms, ka vienu vietu domē ieguvis Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas saraksts, minētās politiskās organizācijas vadītājs Armands Māliņš uzskata, ka partija dome nav pārstāvēta. levēlētā deputāte Inta Jukneviča veikusi savdabīgu manevru, lai, izmantojot pastāvīgo LNDP atbalstītāju loku, iekļūtu domes sastāvā."
  34. 1 2 Buls, Jānis. «LNDP lāpu gājiens. | LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA». dom.lndb.lv (latviešu). Latvijas Nacionālā bibliotēka, 1997. gada 23. augustā. Skatīts: 2026. gada 22. februārī.
  35. 1 2 Buls, Jānis. «LNDP lāpu gājiens. | LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA». dom.lndb.lv (latviešu). Latvijas Nacionālā bibliotēka, 1997. gada 23. augustā. Skatīts: 2026. gada 22. februārī. 34 fotonegatīvi
  36. 1 2 3 4 «Barkašovieši neatlaidīgi grib reģistrēties». Delfi.lv (latviešu). 2001. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2026. gada 22. februārī.
  37. 1 2 3 «Barkašoviešu bijušais līderis oficiāli iecelts par LNDP priekšsēdētāju». tvnet.lv (latviešu). 2002. gada 13. jūlijā. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  38. ↑ «Latvians.lv :: national vortal - LNDP propagandista Māliņa direktīvas». latvians.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003. gada 15. augustā. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  39. ↑ ««Русский Марш» в Риге. - 10 Сентября 2007 - Русская Прибалтика». russbalt.ucoz.ru (krievu). Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  40. ↑ «Barkašovieši vēlas startēt pašvaldību vēlēšanās Liepājā». tvnet.lv (latviešu). 2004. gada 8. novembrī. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  41. ↑ «Armands Māliņš, viņš arī "Viedais Manels",...». x.com (latviešu). @ervinsk. 2023. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2026. gada 29. martā.
  42. 1 2 «Barkašovieši atbalsta Repši». tvnet.lv (latviešu). 2002. gada 7. septembrī. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  43. ↑ «PAR PATRIOTISMU, DZĪVO ĒTIKU UN “VISU LATVIJAI!”». fronte.lv (latviešu). 2003. gadā. 8. lpp. Skatīts: 2026. gada 28. februārī. Man par izbrīnu tajās nez kāpēc neietilpst Māliņa un Osipova vadītā LNDP jeb t.s. “barkašovieši”, ar kuriem R.Dzintars regulāri uztur kontaktus, par ko var pārliecināties, vērojot interneta portālā www.latvians.lv ievietotos fotoattēlus, kuros R.Dz. redzams blakus J.Osipovam, bet pēdējais pacēlis roku nacistu sveicienā (kā tas sasaucas ar “vislatviešu” publiski pausto norobežošanos no nacionālsociālistiem”?).
  44. ↑ «ONSLOVS ||| PLAKĀTI: Visu Kam?!?». onslovs.blogspot.com (latviešu). 2006. gadā. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  45. ↑ «Soviet Switzerland». klab.lv (latviešu). 2010. gada 26. augustā. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  46. ↑ «Uzbrukuma mērķis Nr.1 – Raivis Dzintars». Noziegumi pret cilvēci (latviešu). 2011. gada 23. novembrī. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  47. ↑ «Laikraksts: iespējams, Latvijas radikālie grupējumi sadarbojas». Delfi (latviešu). 2006. gada 18. februārī. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  48. ↑ «Dzintars par tikšanos ar LNDP līderi Osipovu pinas pretrunās». www.diena.lv. Skatīts: 2023-11-17.
  49. ↑ DELFI, LETA. «Rīgā parādījušās plakāti, kuros Dzintars redzams kopā ar Osipovu». DELFI (latviešu), 2011-10-13. Skatīts: 2023-11-17.
  50. 1 2 3 «Barkašovieši pošas uz Liepājas domi». apollo.lv (latviešu). 2004. gada 8. novembrī. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  51. ↑ «LNDP līderis prasa Nilam Muižniekam atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas». tvnet.lv (latviešu). 2004. gada 14. novembrī. Skatīts: 2026. gada 22. martā.
  52. ↑ «Ar parakstiem vēlas apturēt Liepājas mēra partijas veidošanu». apollo.lv (latviešu). 2005. gada 15. janvārī. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  53. ↑ «LNDP un PCTVL vāc parakstus pret Uldi Sesku un Liepājas partiju». tvnet.lv (latviešu). 2005. gada 17. janvārī. Skatīts: 2026. gada 22. martā.
  54. 1 2 «PV2005 rezultati ar plusiem». archive.cvk.lv (latviešu). Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  55. 1 2 «Liepājā - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  56. 1 2 «Piketā \"osipovieši\" pieprasa \"atdot Latvijas nepilsoņiem atņemto pilsonību\"». apollo.lv (latviešu). 2005. gada 21. oktobrī. Skatīts: 2026. gada 22. martā.
  57. 1 2 «Osipovs kļūst par vienpersonisku LNDP līderi». Delfi (latviešu). 2005. gada 18. decembrī. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  58. ↑ «LNDP un bišu rīcību uzskata par melno propagandu». tvnet.lv (latviešu). 2006. gada 9. februārī. Skatīts: 2026. gada 28. februārī.
  59. ↑ «LNDP – jauni mērķi un ieceres». liepajniekiem.lv (latviešu). 2006. gada 27. decembrī. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  60. ↑ «LNDP biedri kongresā Liepājā apstiprinās jauno simboliku» (latviešu). BNS. 2006. gada 12. decembrī. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  61. 1 2 3 «Russian march in Liepaja, Latvia led by ex-nazi org. LNDP». youtube.com (krievu). 2007. gada 6. septembrī. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  62. 1 2 «Policijā apstiprina konfiscēto pneimatisko ieroču saistību ar Nacionāli demokrātisko partiju». liepajniekiem.lv (latviešu). 2007. gada 13. jūnijā. Skatīts: 2026. gada 22. martā.
  63. ↑ «Bijušais Drošības policijas Liepājas nodaļas vadītājs Bogdānovs uzņemts LNDP». liepajniekiem.lv (latviešu). 2007. gada 24. novembrī. Skatīts: 2026. gada 22. martā.
  64. 1 2 «Aigars Prūsis: Nemiera celšanas anatomija». irliepaja.lv (latviešu). 2012. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2026. gada 22. martā.
  65. ↑ «DP Bogdanova iestāšanos LNDP vērtē kā neētisku». Delfi.lv (latviešu). 2007. gada 5. decembrī. Skatīts: 2026. gada 22. martā.
  66. ↑ «LNDP izslēdz no partiju reģistra viltotu dokumentu dēļ». Delfi.lv (latviešu). 2008. gada 19. augustā. Skatīts: 2026. gada 22. martā.
  67. 1 2 3 «LNDP vietā plāno dibināt 'Osipova partiju'». Delfi (latviešu). 2008. gada 20. augustā. Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  68. ↑ «LIEPĀJAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2005.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS». faili.liepaja.lv (latviešu). Skatīts: 2026. gada 15. februārī.
  69. 1 2 3 4 «VEXILLOGRAPHIA - Флаги Латвии». www.vexillographia.ru (krievu). Skatīts: 2026. gada 22. februārī.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Nacionāli_demokrātiskā_partija&oldid=4450650"