Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija (pilnais nosaukums — Speciālā starpdisciplinārā komisija Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei atbilstoši likumam “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”) ir Latvijas Republikas Ministru kabineta izveidota Ministru kabinetam tieši padota augstākā līmeņa institūcija. Tās darbības mērķi ir VDK dokumentu zinātniska, tostarp vēsturiska un juridiska, izpēte un materiālā un morālā kaitējuma, ko VDK nodarījusi Latvijas Republikai un tās iedzīvotājiem, izvērtēšana.[1] Komisija, pamatojoties uz likumu, ir dibināta saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojumu Nr. 433.[2] Komisijas darba administrēšanu veic Latvijas Universitāte ar Latvijas Vēstures institūta direktora Gunta Zemīša starpniecību. Savos zinātniskajos slēdzienos komisija ir neatkarīga. Komisija darbu varēja uzsākt 2015. gada oktobrī. Komisija 2018. gada 30., 31. maijā sagatavoja un 2018. gada 8. jūnijā iesniedzot Latvijas Universitātes rektoram darīja publiski pieejamu pārskatu uz 2828 lapām[3], kas ietver Atklātības un totalitārā režīma novēršanas likuma jeb Atklātības likuma projektu, Ministru kabineta rīkojumu projektus, pārskatu par LPSR VDK dokumentiem, to jēdzienu, informācijas atklātības apsvērumus, kā arī pētījumus uz vairākiem tūkstošiem lapu. Komisijas gala pārskats publicēts Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» 2018. gada jūnijā, ietverot arī rekomendācijas par VDK dokumentu publicēšanas apjomu un kārtību[4].

1954. gada 13. marta PSRS Augstākās Padomes Prezidija ukazs, ar kuru izveidota PSRS Valsts drošības komiteja

Komisijas priekšsēdētājs ir vēsturnieks, vēstures doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors Kārlis Kangeris.[5]

Komisijas sastāvā ir 26 kvalificēti zinātnieki un izpētāmajā jomā kompetentas personas, no tiem 14 zinātņu doktori:

Komisijas darbā piesaistīti arī dažādi eksperti:

  • Dr. hist. Ritvars Jansons, vēsturnieks, 12. Saeimas deputāts, bijis komisijas priekšsēdētāja vietnieks vēstures jautājumos
  • Dr. hist. Arūns Bubnis (Arunas Bubnys), Lietuvas okupācijas un genocīda centra priekšsēdētāja vietnieks
  • Mg. iur., Mg. psych. Aldis Daugavvanags, bijušais Latvijas Policijas akadēmijas dekāns
  • Mg. hist. Edgars Engīzers, 12. Saeimas deputāta palīgs
  • PhD Tomass Vegeners Frīs (Thomas Wegener Friis), vēsturnieks, Dienviddānijas Universitātes Vēstures institūta pētnieks, Dānijas Karaliste
  • PhD Andreass Hilgers (Andreas Hilger), vēsturnieks, Vācijas Federatīvā Republika
  • Mg. hist. Gatis Kupše, vēsturnieks
  • Dr. hist. Ilze Jermacāne, vēsturniece
  • Dr. philol. Ieva Kalniņa, literatūrzinātniece
  • Dr. hist. Gatis Krūmiņš, vēsturnieks, Vidzemes augstskolas rektors
  • Dr. hist. Ineta Lipša, vēsturniece
  • Mg. hist., Mg. sc. soc. (University College London) Maikls Maknamara (Eoin Micheál McNamara), Tartu universitātes doktorants
  • Dr. hist. Mēlis Maripū (Meelis Maripuu), vēsturnieks, Igaunijas Republika
  • Dr. hist. Helmūts Millers-Enbergs (Helmut Müller-Enbergs), vēsturnieks, Stasi pētnieks, Dienviddānijas Universitātes profesors, Upsalas universitātes profesors, Vācijas Federatīvā Republika u.c.
  • Mg. iur. Linards Muciņš, zvērināts advokāts, doktorants, bijušais Augstākās padomes deputāts, bijušais Saeimas deputāts
  • Dr. hist. Uldis Neiburgs, vēsturnieks
  • D. hist. Mārcis Raudis, vēsturnieks, arhīva eksperts
  • PhD Ņikita Petrovs, Memoriāls, vēsturnieks, Krievijas Federācija
  • Dr. hist., Dr. philol. Boriss Sokolovs, vēsturnieks, literatūrzinātnieks, Krievijas Federācija
  • PhD Lilita Zaļkalne, vēsturniece, Stokholmas universitāte, Zviedrijas Karaliste

Komisijas darbā iesaistīti arī stipendiāti, kurus nosaka Latvijas Universitātes fonds:

  • Mg. philol. Agija Ābiķe-Kondrāte, literatūrzinātniece, literatūrzinātnes doktorante;
  • Mg. hist. Ineta Didrihsone-Tomaševska, vēsturniece, vēstures doktorante;
  • B. philol. Krista Anna Belševica, literatūrzinātniece, literāte
  • B. hist. Madara Brūnava, vēsturniece;
  • Mg. philol., Mg. iur. Kristīne Rotbaha, literatūrzinātniece, juriste;
  • B. philol. Signe Raudive, literatūrzinātniece;
  • Mg. hist. Agnija Ruhocka, vēsturniece, mākslas zinātnes doktorante;
  • B. art. Signe Irbe, mākslas studente;
  • B. hist. Anastasija Smirnova, vēsturniece u.c.

Likums paredz, ka VDK izpēte veicama līdz 2018.gada 31.maijam[6].

2018. gada 20. decembrī LPSR VDK aģentūras kartotēkas daļēji sāka publicēt arhīva tīmekļvietnē[7], vismaz daļu kartotēku ar vairākiem simtiem kartīšu turpino slēpt, uzskata zinātnieki[8], 2019. gada maijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija turpināja diskusiju, vai turpināt publicēt alfabētisko un citas kartotēkas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LPSR Valsts Drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija