Latvijas Republikas Satversmes preambula

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvijas Republikas Satversmes preambula ir Latvijas Satversmes ievaddaļa, kurā vispārīgā formā ir formulēta Latvijas Republikas pamatlikuma pastāvēšanas pamatjēga. Tās sākotnējais, 1922. gada 15. februārī pieņemtais vēstījums bija lakonisks, bet 2014. gada 19. jūnijā galīgajā lasījumā 11. Saeimas deputāti pieņēma daudz plašāku preambulas tekstu.[1]

Preambulas teksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību. Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus. Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību. Dievs, svētī Latviju!

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Satversmes projektu Satversmes sapulce apsprieda no 1921. gada 20. septembra līdz 1922. gada 15. februārim, kad nobalsoja par Satversmes pirmo daļu. Satversmes otrās daļas par attiecībām starp valsti un tās pilsoņiem apspriešana ilga no 1922. gada 17. janvāra līdz 5. aprīlim. Nespējot panākt nepieciešamo vienprātību, citi piedāvātie preambulas varianti tika noraidīti, tā vietā pieņemot visaptverošu ievadu: "Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi", kam sekoja pārējais Satversmes teksts. Šāds Satversmes ievads nebūt nav uzskatāms par nejaušu vai par neveiksmīgu, jo tas atspoguļoja gan Satversmes oriģinālā teksta lakonisko garu, gan izteica noteiktus politiskus principus un pamatvērtības.[2]

Pēc 2012. gada 18. februāra referenduma par grozījumiem Satversmē un pēc iniciatīvas par pilsonības automātisku piešķiršanu visiem nepilsoņiem 2012. gada septembrī Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija publicēja atzinumu “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”.[3] Viens no šajā atzinumā ietvertajiem priekšlikumiem bija arī iespēja papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar paplašinātu preambulu, kurā tiktu atklātas Latvijas valsts un līdz ar to arī Satversmes pamatvērtības.[4]

Preambulas piedāvājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gadā Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājs Egils Levits nāca klajā ar Latvijas Republikas Satversmes preambulas projektu ar mērķi uzsvērt, ka "Latvija nav vis nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts un latviešu identitātei ir divas saknes - latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības". Kā nacionālas valsts darbības pamatprincipi ir minēta demokrātija, tiesiskums, sociālā atbildība. Piedāvātajā projektā preambulai ir formulēti trīs Latvijas Satversmes mērķi:

  1. nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem,
  2. nodrošināt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu,
  3. nodrošināt katra cilvēka un visas tautas labklājību.

Sakotnēji piedāvātais Satversmes preambulas teksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Latvijas Republikas Satversme ar mērķi nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu un attīstību, katra cilvēka un visas tautas labklājību,

Latvijas tauta,

  • ņemot vērā, ka nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918. gada 18. novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī;
  • atceroties, ka tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās, ka tā neatzina okupācijas varas un pretojās tām, un, uz valsts nepārtrauktības pamata atjaunojot valstisko neatkarību, atkal atguva savu brīvību;
  • pateicoties valsts veidotājiem, godinot savus brīvības cīnītājus un pieminot svešo varu upurus;
  • apzinoties, ka Latvijas valsts pamatuzdevumi ir veicināt tautas garīgo, sociālo, kultūras un materiālo labklājību, nodrošināt tiesisko kārtību, drošību, vides un dabas aizsardzību, salāgot ekonomisko attīstību ar cilvēka humānajām vērtībām un vajadzībām;
  • atzīstot, ka Latvijas demokrātijas tradīcijas ir pilsoņu tieša līdzdalība valsts pārvaldīšanā un parlamentāra republika, un nosakot, ka Latvijas valsts savā darbībā it sevišķi ievēro demokrātiskas, tiesiskas, sociāli atbildīgas un nacionālas valsts virsprincipus, atzīst un aizsargā cilvēktiesības, tostarp mazākuma tiesības;
  • atzīstot, ka Latvijas valsts neatkarība, teritorija, tās vienotība, tautas suverenitāte, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, demokrātiskā valsts iekārta ir neaizskaramas un ikkatra pienākums ir šīs vērtības aizsargāt;
  • norādot, ka ikkatra pienākums ir rūpēties par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturēties atbildīgi pret saviem līdzcilvēkiem, sabiedrību, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm;
  • apzinoties, ka latviešu tautas dzīvesziņa ir veidojusi mūsu identitāti, ka sabiedrības pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, ka ģimene ir sabiedrības pamatvienība un darbs ir katra cilvēka un visas tautas izaugsmes un labklājības pamats;
  • uzsverot, ka Latvija aktīvi piedalās starptautiskajos procesos, aizstāvot savas intereses un dodot pienesumu Eiropas un pasaules humānai, ilgtspējīgai, demokrātiskai un atbildīgai attīstībai;
  • atbilstoši valsts himnā "Dievs, svētī Latviju!" izteiktajai brīvas, nacionālas valsts idejai savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nostiprinājusi Latvijas valsts konstitucionālo kārtību un nolēmusi sev šādu valsts Satversmi:" (tālāk seko Latvijas Satversmes pamatteksts).

Satversmes preambulas teksta piedāvājumam tika pievienoti plaši komentāri.[5]

Diskusijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Opozīcijā esošā politiskā apvienība «Saskaņas centrs» norādīja, ka piedāvātais Satversmes preambulas projekts liecina, ka valdošā koalīcija plāno atteikties no pastāvošās valsts iekārtas, pārejot uz etniskas demokrātijas valsti. Arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš atzina, ka bez Satversmes preambulas varētu arī iztikt, jo Latvijas tauta par strīdīgiem jautājumiem var lemt pati un papildu ierobežojumi nav.[6] Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks izteicās, ka preambulā esot atrodams apstrīdams jēdzienu lietojums: „valsts nācija", „Latvijas tauta", „mazākumtautības" un „latviešu tauta" saplūstot ar jēdzienu „valsts nācija".[7] Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris pauda viedokli, ka īsti nesaprot mērķi, kāpēc preambulas projekts tapa, un ka preambulas veidotāji baidās to laist izlemšanai uz referendumu, norādot: "šeit pastāv juridiska problēma, proti, vieni autori uzskata, ka preambula ir normatīva rakstura, bet citi tā neuzskata", un rezumēja, ka "Ja preambula ir konstitūcijas sastāvdaļa, kas ietekmē konstitūcijas normu tulkošanu, tostarp arī to pantu tulkošanu, kuri grozāmi tikai ar tautas nobalsošanu, tad šī preambula ir jāpieņem referendumā".[8] Konstitucionālo tiesību pētniece Kristīne Jarinovska zinātniskajā polemikā uzsvēra, ka Levita priekšlikums ir vērtīgs, netradicionāls veids kā, nostiprinot valstsnācijas pamatvērtības, risināt problēmas, kuras raisa tiešās demokrātijas ļaunprātīga izmantošana, rosinot valodas un pilsonības referendumus[9].

Savukārt Jānis Stradiņš pauda pārliecību, ka "mums jāpateicas Dr. Egilam Levitam par viņa piedāvātās Latvijas Satversmes preambulas iespējamo tekstu, taču vēl vairāk par rosinājumu diskutēt Latvijas nākotnei tik būtiskos jautājumus. Kā jurists Levits ir izveidojis meistarstiķi. Preambulas pamatpostulāti mūsdienu globalizētajā, uz unificētām vērtībām traucošajā pasaulē aizstāv mazas valsts nacionālās identitātes savdabības uzturēšanu."[10]

Saeimas Juridiskās komisijas deputātu vairākums konceptuāli atbalstīja Latvijas Satversmes preambulas projektu. Vienīgi apvienības «Saskaņas centrs» deputāts Andrejs Elksniņš komisijas sēdē izteica šaubas, vai preambulā nostiprinātās vērtības nodrošinās to praktisku realizāciju.[11]

Saeimas balsojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimas Juridiskā komisija 2014. gada 10. martā atbalstīja pārveidoto Satversmes preambulas jeb ievaddaļas projektu un nolēma to virzīt uz Saeimas sēdi. Par projekta tālāku virzību balsoja seši Juridiskās komisijas deputāti, bet trīs deputāti no „Saskaņas centra” bija pret to. Jaunā preambulas versija bija lakoniskāka par sākotnējo un tajā vairs nebija minēts iepriekš plašākās diskusijas izraisījušais jēdziens „valstsnācija”.[12] Latvijas Republikas Satversmes preambulas projekta atbalstam bija nepieciešams vismaz divu trešdaļu (66 no 100) Saeimas deputātu balsojums visos trīs lasījumos. Preambulas projektu pirmajā lasījumā 2014. gada 27. martā atbalstīja 67 deputāti, pret balsoja 27 Saskaņas centra pārstāvji. Uz preambulas projekta otro lasījumu 2014. gada 5. jūnijā bija iesniegti 23 priekšlikumi, kuru apspriešana ilga trīs stundas. Saeima atbalstīja, ka Satversmes preambulā būs pieminētas lībiešu tradīcijas un dzīvesziņa un universālās humānās vērtības aizstātas ar vispārcilvēciskām vērtībām. Savukārt vārdi, ka Latvija "ievēro cilvēktiesības, arī mazākumtautību tiesības" aizstāti ar vārdiem "atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības".[13] Balsojumā projekta papildināto versiju atbalstīja 67 deputāti, pret balsoja 27 Saskaņas centra pārstāvji. Trešajā lasījumā 2014. gada 19. jūnijā par projektu nobalsoja 69 deputāti, bet pret bija 28 deputāti no Saskaņas centra frakcijas.

Viens no Saskaņas centra līderiem Valērijs Agešins žurnālistiem sacīja, ka aptuveni desmit dienu laikā frakcija izlems, ko darīt, jo iespējas ir vairākas. Tā var vērsties ne tikai pie Valsts prezidenta, bet arī Satversmes tiesā, vai vākt parakstus referenduma ierosināšanai, vai arī nedarīt neko, lai nedotu iespēju priekšvēlēšanu laikā labējo partiju politiķiem izmantot šo jautājumu kampaņā.[14]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Satversme papildināta ar preambulu Jānis Kincis, Diena.lv. 2014. gada 19. jūnijā
  2. Balodis, Ringolds. "Latvijas Republikas Satversmes ievads". Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi: 91-135.
  3. Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu. Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis un materiāli. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2012, 256 lpp.
  4. Satversmes preambulā būtu jāatsedz Latvijas valsts jēga un būtība Egila Levita intervija Dinai Gailītei
  5. Egils Levits. Izvērsta Satversmes preambula Jurista Vārds, Nr. 39, Otrdiena, 2013.gada 24.septembris
  6. Levits: Par preambulu nepieciešami dažādi viedokļi LETA 2013. gada 28. oktobrī
  7. Komisārs Muižnieks neizpratnē par „valsts nācijas” terminu 2013. gada 8. novembrī
  8. Satversmes preambula kā politisks dokuments patriotiskās jūtas nevairos, uzskata Kūtris DELFI 09.01.2014
  9. Jarinovska, K. "Popular Initiatives as Means of Altering the Core of the Republic of Latvia", Juridica International. Vol. 20, 2013. p. 152 ISSN 1406-5509
  10. Jānis Stradiņš: Nevis šī valsts, bet mūsu Latvijas valsts 2013. gada 15. novembrī (runa Letonikas 5. kongresā)
  11. Mudina diskusijās par Satversmes preambulu nepieļaut sabiedrības šķelšanu LETA, 2013. gada 27. septembrī
  12. Saeimas komisija atbalsta Satversmes preambulas tālāku vitrzību 2014. gada 10. martā
  13. Deputāti stundām ilgās debatēs apspriež Satversmes preambulas projektu Jānis Kincis, Diena.lv. 2014. gada 5. jūnijā
  14. Valsts prezidents Satversmes preambulu izsludinās Ināra Egle, Diena 2014. gada 19. jūnijā