Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (UR) ir valsts iestāde, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), komersantus, to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības. Reģistrs reģistrē arī masu informācijas līdzekļus, biedrības un nodibinājumus, komercķīlas, izšķirošās ietekmes, laulību un publiskās un privātās partnerības līgumus, politiskās partijas, šķīrējtiesas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes, kā arī maksātnespējas procesus.

UR darbojas Tieslietu ministrijas pārraudzībā un tā darbību regulē likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Ministru kabineta apstiprināts UR nolikums un citi normatīvie akti. UR vada galvenais valsts notārs, kuru pēc tieslietu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. UR administrācija atrodas Rīgā, bet deviņas reģionālās nodaļas izkārtotas lielākajās Latvijas pilsētās: Bauskā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Saldū, Valmierā un Ventspilī.

Kopš 2013. gada 1. augusta šo amatu ieņem Guna Paidere.

Uzņēmumu reģistra darbības mērķis ir veikt likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteikto tiesību subjektu reģistrāciju, lai nodibinātu tiesību subjektu juridisko statusu un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu (par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem) publisku ticamību, kā arī lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu pieejamību.

UR funkcijas:

  1. veikt komersantu un to filiāļu, ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju, kooperatīvo sabiedrību, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko partiju un to apvienību, administratoru, maksātnespējas subjektu, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa norises, biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, masu informācijas līdzekļu, publiskās un privātās partnerības līgumus, izšķirošās ietekmes, komercķīlu, laulāto mantisko attiecību, šķīrējtiesu, reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju un nodrošināt attiecīgo reģistru vešanu;
  2. sniegt informāciju par reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem;
  3. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]