Latvijas Vanagi
 Valmieras Valsts ģimnāzijas Vanagu pulciņš nodarbībās 1921. gadā | |
| Tips | Jauniešu organizācija |
|---|---|
| Dibināta | 1921. gada 1. martā[1] |
| Galvenās personas | Jānis Jansons, Markus Ozols, Raimonds Bebris |
| Biedri | 15000 (1939.)[2] |
| Moto | "Stāvēt stipri par Latviju" |
| Beidza pastāvēt | 1940. gadā |
Latvijas Vanagi bija nacionāla un apolitiska Latvijas jauniešu organizācija, ko 1921. gada 25. novembrī (pēc citiem avotiem 1921. gada 1. martā)[1] nodibināja Valmieras vidusskolas kara vingrotāju pulciņa grupa čehu 1890. gadā dibinātās vingrotāju biedrības "Sokol" ietekmē.[2]
Organizācijas devīze bija "Stāvēt stipri par Latviju" un tās galvenais mērķis bija izkopt latviešu jaunatnes garīgās un fiziskās spējas patriotiskā garā un sagatavot jauniešus dienestam Latvijas Bruņotajos spēkos.[2][3]
Organizācijas dibinātāji bija Valmieras vidusskolas skolotājs Kārlis Ābele,[3] skolas direktors un Latvijas Bruņoto spēku virsleitnants Jānis Jansons, kapteinis (vēlāk pulkvedis) Kārlis Lobe, kapteinis Markus Ozols un docents Pāvils Kreišmanis.
Pulciņi sākumā izveidojās dažādās vidusskolās. No 1922. gada tika nodibinātas nodaļas Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Sākumā organizācija darbojās citu sabiedrisko organizāciju ietvaros, bet 1923. gada 26. jūlijā "Latvijas Vanagi" kļuva par patstāvīgu organizāciju. Organizācijā uzņēma gan jauniešu, gan jaunietes, taču par biedriem varēja būt tikai latvieši.[3] Biedri sauca sevi par vanagiem un vanadzēm, un tie organizēja gadskārtējus plašus salidojumus, kur demonstrēja savas spējas un zināšanas dažādās sacensībās. Organizācija pasvītroja sportu un fizisko gatavību, bet pievērsa lielu uzmanību arī nacionālai stājai. Organizācijas biedru formas tērps vīriešiem bija melnas, garas bikses, pelēks krekls ar melna samta apkakli un aprocēm, melna franču parauga samta naga cepure. Sievietēm tērps bija pelēks ar melna samta apkakli un aprocēm. Sākumā vīriešiem bija arī militārās apmācības, bet šautenes glabājās Kara ministrijas noliktavās. 1939. gadā organizācijā bija 15000 biedru 10 apgabalos un 80 novados.[2]
Organizācijas prezidenti bija Kārlis Ābele (1921—1923), Markus Ozols (1923—1936) un Raimonds Bebris (1936—1940). Vanadžu priekšniece bija Elfrīda Karlsone-Kukaine. Organizācija izdeva arī žurnālu "Vanags", kuras redaktors bija Jānis Jansons.[3]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā organizācija tika likvidēta.[2][3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 Dina Dūdiņa-Kurmiņa. «Vai zini, kas bija "Latvijas Vanagi"?». klasika.lsm.lv (latviešu), 2023-04-17. Skatīts: 2025-11-14.
- 1 2 3 4 5 E. Andersons. Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. Daugavas vanagu apgāds: Toronto, 1983. - 472. lpp.
- 1 2 3 4 5 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 39. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.