Latvijas Nacionālais dabas muzejs
| Latvijas Nacionālais dabas muzejs | |
|---|---|
 | |
  Latvijas Nacionālais dabas muzejs | |
| Dibināts | 1845. gadā |
| Atrašanās vieta |
 Krišjāņa Barona iela 4, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°56′58.21″N 24°7′5.46″E / 56.9495028°N 24.1181833°EKoordinātas: 56°56′58.21″N 24°7′5.46″E / 56.9495028°N 24.1181833°E |
| Tips | valsts akreditēts muzejs |
| Kolekcija | > 200 000 |
| Apmeklētāji | vairāk kā 100 000 apmeklētāju gadā |
| Direktors | Skaidrīte Ruskule |
| Īpašnieks | Latvija Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā |
| Mājaslapa |
www |
Latvijas Nacionālais dabas muzejs, līdz 2020. gadam Latvijas Dabas muzejs,[1] ir daudznozaru dabaszinātņu muzejs un lielākā sabiedrībai pieejamā dabas objektu paraugu krātuve Latvijā. Tā uzdevums ir uzkrāt un saglabāt Latvijas dabas un materiālās kultūras vērtības, kas liecina par dabas daudzveidību, tās attīstības vēsturi un aizsardzību. Izmantojot muzeja krājumu, tiek veikts vides izglītības darbs, veidojot sabiedrībā izpratni par dabā notiekošajiem procesiem, cilvēka vietu un lomu tajos. Latvijas Nacionālais dabas muzejs darbojas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā.[2]
Muzejs darbībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas dabas muzejs ir viens no vairāk apmeklētajiem muzejiem Latvijā. Vairākus gadus tas noturējies līdera pozīcijās. 2005. gadā tā apmeklētāju skaits pirmo reizi sasniedza 100 000.
Dabas muzejā ir izveidotas pastāvīgās ekspozīcijas, kas ļauj apmeklētājiem iepazīt dabu, tās procesus kopsakarībās, caur neparasto ieraudzīt likumsakarības dabā. Pastāvīgās ekspozīcijas laika gaitā tiek atjaunotas, modernizētas, sasaistītas ar dabas un vides aizsardzības aktuālajiem jautājumiem.
Katru gadu muzejā tiek organizētas 15 - 17 izstādes par aktuāliem dabas, ekoloģijas un vides aizsardzības jautājumiem un norisēm, daļa no tām pārtop ceļojošās izstādēs, kas turpina savu gaitu Latvijas novados. 2022. gada pavasarī tika izveidota izstāde, kas veltīta Ukrainai. Tajā tika izstādīti objekti no muzeja krātuves, kas vēstīja par Ukrainas dabu un sadarbību ar Ukrainas zinātniekiem. Ikgadējās vasaras un rudens sezonas izstādes tiek rīkotas sadarbībā ar dažādām Latvijas dārzkopības biedrībām. Tās iemīļojuši apmeklētāji no visas Latvijas un kaimiņvalstīm. Šo izstāžu daudzveidība labi raksturo interesi par puķkopību un dārzkopību, draudzīgu sāncensību kolekcionāru vidū un aizrautīgu selekcijas tradīciju. Piemēram, “Tomātu izstāde”, “Liliju izstāde” u.c. Kopš 1952. gada katru rudeni tiek rīkota sēņu izstāde. Šis pasākums parasti pulcē daudz apmeklētāju jau septiņus gadu desmitus. Pēdējos gados šo izstāžu sagatavošanā piedalās arī Latvijas Mikologu biedrība.
Sabiedrības iesaistīšanai un izglītošanai tiek organizēti tādi pasākumi kā: "Putnu dienas" (kopš 1953. gada), “Muzejs mūsu bagāžā” (1997), nosaukts “Gada dzīvnieks” (2000), rīkots fotokonkurss “Mans putns” (2001), dabaszinību konkurss 5. - 6. klašu skolēniem “Cielavas gudrība” (2006) un citi. Kopš muzeja dibināšanas tā mērķauditorijas būtiska daļa ir skolēni. Skolēniem tiek gatavotas ekskursijas dabā, nodarbības, skolēnu grupu apmeklējumi muzejā, pulciņi, tematiskas ģimenes dienas, zinātkāro ģimeņu sestdienas utt.
Muzejā kopš tā pirmsākumiem, tiek veikts pētnieciskais darbs gan dabaszinātnēs, gan muzeoloģijā. Svarīgs tā uzdevums ir Nacionālā muzeju krājuma izpēte un saglabāšana. No 2021. līdz 2026. gadam spēkā ir Kultūras ministrijas izsniegtā akreditācijas apliecība par valsts atzīta muzeja darbību. Sava darba rezultātus muzeja pētnieki publicējuši dažādos zinātniskos un populārzinātniskos izdevumos. No 1982. gada tiek izdots rakstu krājums “Daba un muzejs” (līdz 1991. gadam kr.v. "Природа и музей"). 2020. gadā izdota “Lielā Latvijas sēņu grāmata” (Diāna Meiere, Inita Daniele).
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dabas muzeja vēsture Rīgā aizsākās jau 18. gadsimtā, kad 1773. gadā Rīgas rāte akceptēja Himzeļu (Himsel) ģimenes dāvinājumu un izveidoja Himzela muzeju (Himselisches Museum), kurš atradās pilsētas Anatomijas teātra brīvajās telpās Kalēju ielā 34/36. Tas bija pirmais publiskais muzejs Baltijā. Daļa no šīs kolekcijas mūsdienās glabājas Dabas muzejā.
Dabas muzeja vēsturnieki par tā dibināšanas gadu izvēlējušies 1845. gadu, kad dibināta Rīgas Dabaspētnieku biedrība (Naturforscher-Verein zu Riga). Biedrības statūtu 46. Paragrāfā teikts: „Naturāliju kabinets (muzejs) ir tik nepieciešams, ka biedrības pirmajam uzdevumam jābūt tādu nodibināt, pienācīgi iekārtot un pielikt visas pūles tā papildināšanai.[3] Muzejs tika izveidots 1846. gadā. Sākumā muzejā atradās galvenokārt dabas objekti no Baltijas, bet vēlāk tika iegūtas vairākas nozīmīgas privātas kolekcijas ar objektiem no citām zemēm un pasaules okeāniem. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā muzeja veidošanā daudz darba ieguldīja skolotājs G. Švēders un ārsts A. Canders. Muzeja nosaukums vairākkārt mainījies, muzejs apvienots ar vairākiem līdzīga tipa muzejiem. 1860. gadā Rīgas Dabaspētnieku biedrības muzejam pievienoja Himzela kolekciju un 1890. gadā tas kļuva par Rīgas Doma muzeja dabaszinātņu nodaļu un pārcēlās uz Doma ēku kompleksu.
1940. gadā pēc Rīgas Dabaspētnieku biedrības slēgšanas (1939.g.) un baltvāciešu izceļošanas, muzeju pārdēvēja par Rīgas pilsētas dabas muzeju un apvienoja ar 1923. gadā izveidoto Latvijas Dabaszinātņu biedrības muzeju. 1951. gadā to savukārt apvienoja ar 1919. gadā izveidoto Skolu muzeju. Latvijas PSR Dabas muzejs nonāca LPSR Izglītības ministrijas pakļautībā un pārcēlās uz Skolu muzeja telpām Kr. Barona ielā 4.[4]
1962. gadā par muzeja direktoru tika nozīmēts Vilis Krūmiņš. Viņš muzeju vadīja līdz 1999. gadam, kad aizgāja pensijā. 1979. gadā ICOM (Starptautiskās muzeju komitejas) PSRS nacionālās padomes dabas- zinātņu sekcijas ietvaros Latvijas Dabas muzeju izvirzīja par dabaszinātnisko muzeju un muzeju nodaļu kuratoru. 1980. gadā šajā grupā ietilpa 123 dabas muzeji un novadpētniecības muzeju dabas nodaļas. To darbinieki nereti viesojās Latvijas Dabas muzejā, lai mācītos, mainītos pieredzē dabas aizsardzības popularizēšanas jomā, bet Latvijas Dabas muzeja darbinieki devās ar priekšlasījumiem uz daudzām konferencēm PSRS un ārpus tās.[5]
1999. gadā Latvijas Dabas muzejs tika no Izglītības ministrijas nodots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un 2020. gadā, muzeja dibināšanas 175. gadskārtā tam piešķirts Nacionālā muzeja statuss[1]
Krājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dabas muzeja krājums ir Latvijas Nacionālā muzeju krājuma sastāvdaļa un ir pieejams ikvienam datu bāzē (https://www.nmkk.lv/Museums/MuseumForm.aspx?id=31), kas tiek regulāri atjaunota. Krājuma vienību skaits pārsniedz 200 000. Tas ir sakārtots sekojoši:
- Botānikas un mikoloģijas krājums,[6]
- Ģeoloģiskais krājums,[7]
- Paleontoloģiskais krājums,[8]
- Entomoloģiskais krājums,[9]
- Zooloģiskais krājums[10]
- Antropoloģiskais krājums.
Krājums tiek sistemātiski papildināts, ievācot paraugus dabā ekspedīcijās, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Dabas muzejā nonāk arī muitā konfiscēti priekšmeti, kuru ievešana Latvijā ir aizliegta saskaņā ar “Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība pieaug un arvien aktuālāka kļūst to ilglaicīga saglabāšana.
Dabas muzeja krājuma veidošanās ir cieši saistīta ar tā vēsturi. Senākā krājuma daļa ir Nikolausa fon Himzela (Nikolauss von Himsel, 1729–1764) dabas priekšmetu kolekcija. No tās saglabājušies ap 600 minerālu paraugu, dažādu sugu koksnes kolekcija, vairākas bruņurupuču bruņas, neliela ragu un kaulu kolekcija.
No Rīgas Dabaspētnieku biedrības mantotas kolekcijas ar vākumiem gan no Latvijas, gan no visas pasaules, piemēram, Teodora Lorenca aberatīvo vistveidīgo putnu kolekcija, kas ievākta 19. gadsimta beigās Krievijā; Ferdinanda Erdmana Štolla (1874 – 1966) putnu olu kolekcija, kas ievākta 20. gadsimta sākumā, putnu un zīdītājdzīvnieku izbāžņi, tropisko jūru gliemežvāki, fosilijas, ieži un minerāli. Muzeja krājumā nonāca arī Skolu muzeja dabaszinātniskās kolekcijas un Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūta ģeoloģiskās un paleontoloģiskās kolekcijas (J. Greste).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 https://likumi.lv/ta/id/316744-par-nacionala-muzeja-statusa-pieskirsanu-latvijas-dabas-muzejam
- ↑ https://likumi.lv/ta/id/252027-latvijas-dabas-muzeja-nolikums
- ↑ https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/par-mums/vesture/dibinati-rigas-dabaspetnieku-biedriba-rdpb-un-muzejs
- ↑ Latvijas Padomju enciklopēdija, 2. sēj. Rīga, 1982.
- ↑ Vilim Krūmiņam - 101. Daba un Muzejs, Nr. 11, 2020
- ↑ https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/krajums/botaniskais-un-mikologiskais-krajums
- ↑ https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/krajums/geologiskais-krajums
- ↑ https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/krajums/paleontologiskais-krajums
- ↑ https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/krajums/entomologiskais-krajums
- ↑ https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/krajums/zoologiskais-krajums