Latvijas ekonomika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas ekonomika
Latvijas ekonomika
Swedbank Centrālā ēka
Valūta 1 Eiro (EUR) = 100 centi
Fiskālais gads Kalendārais gads
Statistika
IKP 24 377 712 000 Eiro (CSP dati par 2015. gadu)
IKP pieaugums 2,7̥ % (2015. gads)
IKP uz vienu iedzīvotāju 13,619 USD (SVF dati par 2015. gadu, pēc nomināla paritātes)
IKP pa nozarēm Lauksaimniecība: 5%; rūpniecība: 25,7%; pakalpojumi: 69,3% (2012. gada aprēķins)
Inflācija (PCI) 0.2% (2015. gads)
Džini koeficients 35,2 (2010)
Darba spēks 1,031 miljoni (2012. gada aprēķins)
Darba spēks pēc nodarbošanās Lauksaimniecība: 8,8%; rūpniecība: 24,0%; pakalpojumi: 67,2% (2010. gada aprēķins)
Bezdarba līmenis 7,9% (2016. gada septembris)
Vidējā bruto darba alga 820 EUR, katru mēnesi (2015)[1]
Vidējā neto darba samaksa 606 EUR, katru mēnesi (2015)[1]
Ārējā ekonomika
Eksports 10,37 miljardi eiro (2015. gada aprēķins)
Eksportpreces Koksnes un koka izstrādājumi, mašīnas un iekārtas, metāli, tekstils, pārtika
Galvenie eksporta partneri Krievija 9,7%, Lietuva 18.3%, Igaunija 11.8%, Vācija 5,2%, Apvienotā Karaliste 5,3% (2015)
Imports 12,48 miljardi eiro (2015. gads)
Importpreces Iekārtas un aprīkojums, ķimikālijas, degviela, transportlīdzekļi
Galvenie importa partneri Lietuva 18,2%, Vācija 11,4%, Krievija 10,6%, Polija 9,7%, Igaunija 7,5% (2015)
FDI krājums $14,14 miljardi (2012. gada 31. decembris)
Ārējais bruto parāds $39,43 miljardi (2012. gada 31. decembris)
Valsts finases
Valsts parāds 34,8% no IKP (2014. gada aprēķins)[2]
Ieņēmumi 7 044 334 174 EUR (2014. gada aprēķins)[3]
Izdevumi 7 187 498 102 EUR (2014. gada aprēķins)[3]
Ārvalstu valūtas rezerves US$7,854 miljardi (2013. gada novembris)[4]
Galvenais datu avots: CIA World Fact Book

Latvijas ekonomika ir Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā integrēta atvērta ekonomika, tai ir nozīmīgi sakari arī ar Krievijas Federāciju un citām NVS reģiona valstīm. Lai gan 2008.—2010. gada finanšu krīze radīja būtisku negatīvu ietekmi uz Latviju, atklājot tās ārējo neaizsargātību, valstij ir izdevies īstenot vienu no pēdējā laika veiksmīgākajām makroekonomikas korekcijas programmām, parādot ātru un saskaņotu ekonomikas atveseļošanos ar apbrīnojamu apņēmību attiecībā uz fiskālo politiku. Pēc būtiskā samazinājuma IKP vidējais pieaugums 2011.—2013. gadā bija vairāk nekā 4 procenti gadā, ievērojami pārsniedzot ES vidējo rādītāju. Latvijas iestāšanās eirozonā 2014. gadā un tās atgūtā pieeja valsts finansējuma tirgiem ir apliecinājums, ka makroekonomikas korekciju uzdevums tiek risināts veiksmīgi. [5]

Pasaules Bankas Doing Business 2016. gada pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindojās 22. vietā jeb 10. vietā ES dalībvalstu vidū. Pasaules Banka atzina Latviju par vienu no TOP 30 līderēm, kas ir veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanā.[6]

Latvija kopš 1999. gada ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas, kopš 2004. gada Eiropas Savienības (ES), kopš 2014. gada Eirozonas dalībvalsts un kopš 2016. gada OECD dalībvalsts.

Satura rādītājs

Iekšzemes kopprodukts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007.—2010. gada globālā finanšu krīze izraisīja nesabalansētās Latvijas tautsaimniecības krīzi un IKP kritumu 2009. gadā par apmēram 18%, kas bija viens no lielākajiem IKP kritumiem pasaulē gada laikā.[7] Toties no 2010. gada vidus Latvijas IKP atkal sāka augt, 2011. gadā pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem tas pieauga par 5,5%. Lielākais pieaugums bija būvniecības nozarē (+12,4%), apstrādes rūpniecībā (+11,7%), tirdzniecībā (+8,7%), transporta un uzglabāšanas nozarē (+8,0%).[8]

Galvenajā eksporta nozarē — apstrādes rūpniecībā 2013.gadā ražošanas apjomi par 22% pārsniedza 2009.gada līmeni. Tirgojamo nozaru izaugsme un ienākumu pieaugums no eksporta veicināja uz iekšējo tirgu orientēto nozaru — komercpakalpojumu, tirdzniecības un būvniecības izaugsmi. Šo nozaru devums izaugsmē pēdējos gados kļuvis arvien lielāks, bet vājais pieprasījums eksporta tirgos 2013. un 2014.gadā bremzēja apstrādes rūpniecības izaugsmi. 2015.gadā tautsaimniecības pamatnozaru attīstības tendences ir atšķirīgas. Nozīmīgs devums izaugsmē ir apstrādes rūpniecībai, kur ražošanas apjomi 2015.gadā pieauga par 4,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu..[9]

Saskaņā ES statistikas pārvaldes "Eurostat" datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), 2010. gadā veidoja 55%, 2011. gadā 60%, bet 2015. gadā 64% no ES vidējā līmeņa. Salīdzinājumam, viszemākais IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes reģistrēts Bulgārijā - 46% no vidējā ES līmeņa, Rumānijā - 57% un Horvātijā - 58%. Lietuvas un Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2015.gadā veidoja 74% no ES vidējā līmeņa.[10]

Savukārt salīdzinot ar kaimiņvalstīm saskaņā ar SVF datiem 2015 gadā Latvijā IKP faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju bija 13 619 ASV dolāru (USD), Lietuvā — 14 210 USD, Igaunijā — 17 288 USD, Zviedrijā 49 866 USD, turpretī Krievijā — 9 055 USD, Baltkrievijā 5 749 USD.

20001 20011 20021 20031 20042 20052 20062 20072 20082 20092 20102 20112 20122 20132 20142 20152
6,9% 8,0% 6,5% 7,2% 8,9% 10,2% 11,6% 9,8% −3,2% −14,2% −2,9% 5,0% 4,8% 4,2% 2,4% 2,7%

1Starptautiskā Valūtas Fonda dati
2 EUROSTAT dati

2015. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās sastādīja 24 377 712 000 eiro.

IKP struktūra 2015. gadā[11]

IKP faktiskajās cenās kopā, 2015. gads, tūkstoši eiro 24377712 %
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība 705611 2,89
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu 919916 3,77
Apstrādes rūpniecība 2625146 10,77
Būvniecība 1409167 5,78
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 2989117 12,26
Transports un uzglabāšana 2043815 8,38
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 402844 1,65
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 1031693 4,23
Finanšu un apdrošināšanas darbības 1001682 4,11
Operācijas ar nekustamo īpašumu 2702594 11,09
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība; 1886234 7,74
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 1607533 6,59
Izglītība 1065148 4,37
Veselība un sociālā aprūpe 702631 2,88
Māksla, izklaide un atpūta 472246 1,94
Produktu nodokļi (mīnus subsīdijas) 2812335 11,54

Valsts budžets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas valsts budžeta ieņēmumi veidojas no nodokļiem, nodevām, citiem maksājumiem (piemēram, maksājumi par valsts kapitāla daļu izmantošanu) un ārvalstu finanšu palīdzības maksājumiem (pamatā ES fondu līdzekļi).

Latvijas konsolidētais budžets eiro [12]

Gads 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Ieņēmumi 5 389 870 241 5 997 502 797 6 835 941 796 6 940 932 646 7 049 465 047 7 292 362 812
Izdevumi 6 630 665 950 6 578 915 728 6 720 775 896 6 949 197 813 7 361 723 417 7 639 162 021
Finansiālā bilance

% no IKP

-6,8 -2,9 0,5 -0,04 -1,3 -1,4

Nodokļu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Latvijas Republikas nodokļu sistēma

Latvijā ir noteikti 16 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu:

  1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis - tiek aplikti ienākumi no darba, kapitāla pieauguma, meža atsavināšanas, metāllūžņu pārdošanas, utml. Likme no 2 - 23 %
  2. Uzņēmuma ienākuma nodoklis - tiek aplikta uzņēmumu peļņa, 15 % likme
  3. Nekustamā īpašuma nodoklis -  izmantot divu veidu nodokļu bāzes – nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (vispārīgā gadījumā) un speciālo vērtību. Likme 0,2- 3%
  4. Pievienotās vērtības nodoklis - tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un to samaksā preces vai pakalpojuma gala patērētājs. PVN standartlikme Latvijā ir 21 %.
  5. Akcīzes nodoklis - specifisks patēriņa nodoklis, ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. nodokļa objekti - alkoholiskie dzērieni; tabakas izstrādājumi; naftas produkti; dabasgāze; bezalkoholiskie dzērieni un kafija; elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums.
  6. Muitas nodoklis;
  7. Dabas resursu nodoklis - mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.
  8. Izložu un azartspēļu nodoklis - apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs – kapitālsabiedrība, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas. Nodokļa likme 10.%.
  9. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - likme ir  34,09%, no kuriem darba devējs maksā 23,59%, bet darba ņēmējs -10,50%.
  10. Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis - piemēro Latvijas Republikā iepriekš nereģistrētiem vieglajiem automobiļiem un vieglajiem automobiļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti ārvalstīs pēc 2009.gada 1.janvāra, nodokli aprēķina, piemērojot likmi atkarībā no automobiļa radīto oglekļa dioksīda CO2 izmešu daudzuma uz vienu kilometru.
  11. Elektroenerģijas nodoklis - maksātāji ir juridiskās personas, kuras var nodarboties ar elektroenerģijas tirdzniecību. Likme 1,01 EUR / 1 megavatstundu.
  12. Mikrouzņēmumu nodoklis - nodoklis nelieliem uzņēmumiem, piemērojot 9% nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000,00 eiro.
  13. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis - maksā atbilstoši atbilstoši motora tilpumam kubikcentimetros (cm3).
  14. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis - nodokļa maksātāji ir komersanti, kuru īpašumā ir vieglais vai kravas transportlīdzeklis, kas ir uzņēmumu vieglā transportlīdzekļa objekts. Nodoklis ir noteikts kā fiksēts ikmēneša maksājums, atkarībā no transportlīdzekļa reģistrācijas datuma un motora tilpuma.
  15. Apstiprinātie valsts budžeta izdevumi 2017. gadam, procentuāls sadalījums
    Subsidētās elektronerģijas nodoklis
  16. Solidaritātes nodoklis.[13]

Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksa izvērtējumā, kas veikts starp visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, Latvija kopā ar Igauniju un Jaunzēlandi 2016. gadā ierindojas pirmajā trijniekā. Izvērtējumā ņemti vērā vairāk kā 40 dažādi rādītāji, kas mēra ne tikai nodokļu slogu, bet arī nodokļu struktūru, tajā skaitā valsts uzņēmumu nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokļus, īpašuma nodokļus, patēriņa nodokļus, kā arī peļņas, kas gūta ārzemēs, aplikšanu ar nodokļiem. [14]

Valsts budžeta izlietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apstiprinātie budžeta izdevumi 2017. gadam [15] % EUR
Sociālā aizsardzība 34 2 845 205 756
Tautsaimniecība 9,5 792 264 535
Lauksaimniecība 7,5 625 099 515
Transports 4,4 369 458 016
Atpūta, kultūra un reliģija 1,8 154 188 521
Aizsardzība 5,4 449 721 768
Veselība 9,7 813 694 925
Vides aizsardzība 0,5 41 059 072
Teritoriju un mājokļu apsaimniekošana 0,1 8 249 012
Sabiedriskā kārtība un drošība 6,9 575 106 635
Izglītība 8,1 678 239 480
Valsts pārvalde 0,4 32 295 246
Citi valsts izdevumi 5 421 672 467
Valsts parāda vadība un iemaksas EK budžetā 6,7 561 189 893

Ārvalstu investīcijas un valsts parāds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējais ārvalstu kredītu apjoms, kas tika iesaistīts valsts ekonomikā no 2000. gada sākuma līdz 2007. gada novembrim, veidoja 8 145,4 miljonus latu. Lielākā daļa investīciju bija saimniecības nozarēs, kur varēja ar mazāko risku gūt ātrāko peļņu — nekustamajā īpašumā un patēriņā (nekustamais īpašums ir lielisks nodrošinājums bankai. Savukārt no patēriņa kredītiem var ātri iegūt lielus procentus).[16] Ja 2001. gada bilances deficīts bija 394,1 miljons latu, tad 2006. gadā tas bija jau 2 376 miljoni latu (21,1%).[17] Valsts parāds 2010. gada pavasarī bija 40% no IKP (Centrālā statistikas biroja dati), un no tā 75% bija ārējais parāds.[16] Vairāk nekā 90 dienas kavētu privāto kredītu apjoms 2010. gada pavasarī bija 18% no kredītu kopapjoma — 2 740 000 000 latu (20% no IKP). Martā ārējās tirdzniecības saldo bija mīnus 85 miljoni latu.[16]

2013. gadā gadā Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu investīciju projektu skaits, liecina EY Eiropas investīciju vides pētījums "European Attractivness Survey 2014". 2013. gadā Latvijā īstenoti 29 ārvalstu investīciju projekti. Salīdzinājumam — 2012.gadā tika īstenoti septiņi, 2011.gadā — 14, 2010.gadā — astoņi, 2009.gadā — desmit investīciju projekti. Iepriekšējo reizi salīdzinoši daudz — 24 — investīciju projekti Latvijā tika veikti 2008.gadā.

No Latvijā pagājušajā gadā īstenotajiem investīciju projektiem visvairāk — 15 — bija ražošanā, septiņi — tirdzniecības un mārketinga jomā, četri — pētniecības un attīstības jomā.

No nozarēm visvairāk investīciju projektu — seši — tika īstenoti pārtikas nozarē, un šie projekti radījuši 270 darba vietas. Pieci investīciju projekti ir programmatūras jomā.

Kopumā investīciju projekti 2014. Latvijā radījuši 1614 darba vietas. Lielākais no 2013. gada investīciju projektiem radīja 600 darba vietas, vēl seši projekti radīja vairāk nekā 100 darba vietas. Salīdzinājumam — 2012.gadā visi investīciju projekti kopumā Latvijā radīja 290 darba vietas. Vērtējot investīciju izcelsmi, visvairāk projektu — sešus — 2013. gadā īstenoja Zviedrijas investori. Trīs projektus īstenoja Norvēģijas investori, trīs — Krievijas, trīs — Vācijas investori. Gan Austrijas, gan Lielbritānijas investori īstenoja divus investīciju projektus, bet pa vienam — Nīderlandes, Igaunijas, Dānijas un Somijas investori, vēl sešus projektus īstenoja investori no citām valstīm. Daļa no Krievijas investīcijām Latvijā varētu būt saistīta ar kapitāla "bēgšanu" no Krievijas, daļai šīs naudas "nosēžoties" Latvijā un Baltijā.[18]

2015.gadā pieauga ĀTI (ārzemju tiešās investīcijas) plūsmu intensitāte. Piesaistītās ĀTI plūsmas 2014.gadā bija 1,4% no IKP. Savukārt 2015.gadā tās bija par gandrīz 30% lielākā apjomā nekā pirms gada un veidoja 2,4% no IKP. Saskaņā ar starptautisko investīciju bilanci 2015.gada beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 13,4 miljardus eiro (54,8% līmenī no IKP).[9]

Ekonomikai pārvarot recesiju un konsolidējot budžeta tēriņus, valdības parāds kopš 2010. gada samazinājās četrus gadus pēc kārtas.[19]

Gads 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2014 2015
Valsts parāds % no IKP 9,0 19,8 36,9 44,5 42,0 40,8 38,5 33,5

Latvijai 2015. gadā ir ceturtais mazākais valdības parāds pret IKP no Eiropas Savienības 28 valstīm. Mazāks ir tikai Bulgārijai (26,7,%) Luksemburgai (21,4 %) un Igaunijai (9,7)%

Salīdzinājumam atsevišķas ES valstis - Grieķijai 176%, Itālijai 132,%, Francijai 95%, Vācijai 71,2%.

Starptautisko aģentūru ilgtermiņa investīciju reitingi Latvijai, 2016. gada marts[20]

Fitch Ratings

Moody’s

Standard & Poor’s

R&I

A- (Perspektīva: Stabils)

A3 (Perspektīva: Stabils)

A- (Perspektīva: Stabils)

BBB+ (Perspektīva: Stabils)

Eksports un imports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010.-2012.gados Latvijas preču un pakalpojumu eksports pieauga ļoti strauji un bija galvenais tautsaimniecības attīstības dzinulis. Eksporta apjomi 2012.gadā par gandrīz 22% pārsniedza pirmskrīzes līmeni. No 2009.-2012.gadam, vidēji ik gadu eksports pieauga par 25%, bet imports — par 23%. Šajā periodā lielāko ieguldījumu preču eksporta pieaugumā deva lauksaimniecības un pārtikas preces, kā arī metālapstrādes produkti. Ievērojami pieauga arī kokapstrādes, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu, kā arī minerālo produktu eksports. Kopš 2013.gada, dēļ zemā pieprasījuma ārējos tirgos, eksporta dinamika ir kļuvusi mērenāka. Latvijas eksportu 2014.gadā ietekmēja lēnāka nekā gaidīta izaugsme ES valstīs un ekonomiskās situācijas pavājināšanās Krievijā, un eksporta apjomi pieauga par 3,1 procentu.[9]

2015. gada 1. ceturksnī eksports, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 4,6%, bet 2. un 3. ceturksnī — attiecīgi par 0,8% un 1,4%. Ekonomikas problēmas Krievijā stipri ietekmēja Latvijas eksporta iespējas, 2015. gadā preču eksports faktiskajās cenās uz Krieviju bija par 25,6% mazāks nekā pirms gada. Tajā pašā laikā, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai ES, Latvijas eksports uz šīm valstīm pieauga par 2,8%. Savukārt uz pārējām valstīm preču eksporta apjomi pieauga par 15%, kas liecina, ka Latvijas ražotāji spēj diversificēt savus noieta tirgus. 2015. gadā pieaug arī pakalpojumu eksporta apjomi..[21]

Atbilstoši Centrālās Statistikas Pārvaldes datiem 2015. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 22 860,1 miljonus eiro. Tajā skaitā eksporta vērtība veidoja 10 371,5 milj. eiro (pieaugums pret 2014. gadu par 122,9 milj. eiro jeb 1,2 %), bet — importa 12 488,6 milj. eiro (samazinājums pret 2014. gadu par 165,8 milj. eiro jeb 1,3 %).

2015. gadā Latvijas kopējā eksporta vērtībā preču izvedums uz Eiropas Savienības valstīm sasniedza 7 588,2 milj. eiro jeb 73,2%, tai skaitā uz eirozonas valstīm 5 165,1 milj. eiro jeb 49,8%. Eksports uz NVS valstīm bija 1 220,2 milj. eiro jeb 11,8%, bet uz pārējām valstīm — 1 563,1 milj. eiro jeb 15,0%. Savukārt Latvijas kopējā importā preču ievedums no Eiropas Savienības valstīm 2015. gadā bija 9 857,2 milj. eiro jeb 78,9%, tai skaitā no eirozonas valstīm 7 164,0 milj. eiro jeb 57,4%. Imports no NVS valstīm bija 1 477,4 milj. eiro jeb 11,8%, bet no pārējām valstīm — 1 153,9 milj. eiro jeb 9,3%. 2015. gadā no Latvijas tika eksportētas preces uz 194 pasaules valstīm, bet importētas — no 142 pasaules valstīm..[22]

Svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija Lietuva (18,3 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,8 %), Apvienotā Karaliste (5,3 %) un Vācija (5,2 %), bet nozīmīgākie importa partneri — Lietuva (18,2 % no importa kopapjoma), Vācija (11,4 %), Polija (9,7 %) un Igaunija (7,5 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievijas Federācija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā decembrī veidoja 9,7 %, bet importā — 10,6 %.[23]

Krīzes laikā pakalpojumu eksports samazinājās mazākā apmērā nekā preču eksports, bet pēc krīzes pārvarēšanas 2011.-2012. gadā pakalpojumu eksports stabili pieauga. Pozitīvais pakalpojumu saldo 2012. gadā nosedza 64% negatīvās preču tirdzniecības bilances, bet 2013. gadā, ievērojami uzlabojoties preču tirdzniecības bilancei, — jau 70%. Arī 2014. gadā šī tendence turpinājās, kad pozitīvais pakalpojumu saldo nosedza 77% no negatīvās preču tirdzniecības bilances, bet 2015. gada trīs ceturkšņos — 76%.[21]

Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2015. gadā

Nosaukums miljoni eiro %
Koks, koksnes izstrādājumi 1 735,9 16,7
Elektroierīces un elektroiekārtas 1 295,3 12,5
Minerālprodukti 734,2 7,1
Mehānismi un mehāniskās ierīces 616,6 5,9
Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas 465,9 4,5
Graudaugu produkti 314,6 3,9
Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis 520,7 3,8
Dzelzs un tērauds 358,3 3,6
Dzelzs vai tērauda izstrādājumi 341,4 3,2
Farmācijas produkti 307,0 3,2

2015. gadā koks un koka izstrādājumi (arī kokogles) visvairāk tika izvesti uz Apvienoto Karalisti — 21,3%, Vāciju — 10,7%, Zviedriju — 9,2%, elektroierīces un elektroiekārtas — uz Lietuvu (24,1%), Igauniju (9,9%), Poliju (7,3%), minerālprodukti — uz Lietuvu (48,9%), Poliju (14,4%), Igauniju (3,7%).

Svarīgākās preces Latvijas importā 2015. gadā

Nosaukums miljoni eiro %
Elektroierīces un elektroiekārtas 1 518,1 12,2
Minerālprodukti 1 481,7 11,9
Mehānismi un mehāniskās ierīces 1 219,0 9,8
Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas 924,2 7,4
Farmācijas produkti 522,4 4,2
Plastmasas un to izstrādājumi 513,2 4,1
Dzelzs un tērauds 439,7 3,5
Koks un koka izstrādājumi; kokogle 373,2 3,0
Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis 336,1 2,7
Dzelzs vai tērauda izstrādājumi 300,4 2,4

2015. gadā elektroierīces un elektroiekārtas visvairāk tika importētas no Polijas — 17,6%, Lietuvas — 12,1%, Ķīnas — 12,1%, minerālprodukti — no Lietuvas (33,2%), Krievijas (30,9%), Somijas (20,7%), mehānismi un mehāniskas ierīces — no Vācijas (18,2%), Lietuvas (10,9%), Polijas (9,4%).[22]

Nodarbinātība un bezdarbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc straujā nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājuma ekonomiskās lejupslīdes laikā, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, pozitīva tendence vērojama arī nodarbināto iedzīvotāju skaita dinamikā. Ja 2010. gadā nodarbināti bija tikai 850,7 tūkstoši jeb 52 % iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā, tad 2015. gadā nodarbināti bija 896,1 tūkstotis jeb 60,8 %.

2015. gadā pamatdarbā faktiski nostrādāto stundu skaits vidēji nedēļā bija 38,3 stundas, kas par 1,9 stundām pārsniedza vidējo ES rādītāju. Latvijā, tāpat kā vidēji ES, visvairāk nodarbināto strādā pakalpojumu sektorā. 2015. gadā Latvijā šajā sektorā strādāja nedaudz vairāk kā divas trešdaļas jeb 68,4 % nodarbināto. No visiem pakalpojumu sektorā nodarbinātajiem trīs piektdaļas jeb 60,8 % strādāja tirdzniecības pakalpojumu sektorā (tirdzniecība, transports, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, finanšu darbības un operācijas ar nekustamo īpašumu), bet gandrīz divas piektdaļas jeb 39,2 % – tādās pakalpojumu jomās kā valsts pārvalde, izglītība, veselība un sociālā aprūpe, māksla, izklaide, atpūta u.c. Ražošanas sektorā nodarbināti bija gandrīz ceturtā daļa jeb 23,6 % nodarbināto, bet lauksaimniecības sektorā – 7,9 %, kas pārsniedz vidējo ES rādītāju (2015. gadā – 4,4 %). 2015. gadā nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (41,3 %) nodarbināto strādāja vadītāju un speciālistu profesiju grupā, nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (26 %) bija kvalificēti darbinieki, piektdaļa (20,4 %) – kalpotāji un pakalpojumu darbinieki, bet vismazāk – 12,3 % – strādāja vienkāršajās profesijās.[24]

Samazinās bezdarbs un palielinās nodarbinātības līmenis.. 2014.gadā darba meklējumos bija 107,6 tūkst., kas bija par 12,7 tūkst. mazāk nekā 2013.gadā. Situācija darba tirgū turpināja uzlaboties arī 2015.gadā — nodarbināto iedzīvotāju skaits palielinājās par 1,3% un sasniedza 896,1 tūkstošus jeb 60,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15-74 gadiem. Salīdzinot ar 2014.gadu, nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem.

Gads 2011 2012 2013 2014 2015 2016
Bezdarba līmenis

%

16,2 15,0 11,9 10,8 9,9 7,9

Bezdarba līmenis 2015.gadā samazinājās par 0,9 procentpunktiem — līdz 9,9%. Kopumā darba meklējumos 2015.gadā bija 98,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas bija par 9,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Turpina samazināties arī reģistrētais bezdarbs. 2016.gada februāra beigās bija reģistrēti 86,6 tūkst. bezdarbnieku, kas bija par 1 300 personām mazāk nekā pirms gada. Reģistrētais bezdarba līmenis februāra beigās bija 9,2%. Augstākais līmenis saglabājas Latgales reģionā (19,3%), bet zemākais — Rīgā (5,3%).[9] 2016. gada septembrī bezdarba līmenis pirmo reizi kopš 2008. gada sasniedzis zemāko vērtību un ir 7,9 %[25]

Iedzīvotāju ienākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krīzes laikā atalgojuma korekcija bija salīdzinoši mērena. Ekonomisko aktivitāšu samazinājums tika kompensēts ar strādājošo skaita samazinājumu. Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai kopš 2010.gada beigām atsākās atalgojuma pieaugums, lai arī bezdarba līmenis saglabājās samērā augstā līmenī. Augot pieprasījumam pēc darbaspēka, vidējā bruto darba samaksa pakāpeniski palielinās. 2012. un 2013.gadā tā pieauga attiecīgi par 3,7% un 4,6%, bet 2014.gadā — par 6,8% un sasniedza 765 eiro. Straujš atalgojuma pieaugums bija vērojams arī 2015.gadā — vidējā bruto mēnešalga palielinājās par 6,9% un sasniedza 818 eiro.

Salīdzinājumam vidējās bruto algas atsevišķām kaimiņvalstīm Igaunijā - 1163 eiro [26], Krievijā - 465 eiro [27], Baltkrievijā - 357 eiro [28]

Augstākais atalgojums saglabājās Rīgas reģionā (925 eiro), bet zemākais atalgojuma līmenis bija Latgales reģionā (564 eiro)..[9]

Gads 2011 2012 2013 2014 2015
Vidējā mēnešalga valstī EUR[29] 660 685 716 765 818
Minimālās mēnešalgas salīdzinājums Latvijā un kaimiņvalstīs 2016. gadā

Vidējā darba samaksa pa atsevišķām nozarēm 2016. gadā [30]

1. IT 1138
2. Bankas, finanšu pakalpojumi 1031
3. Telekomunikācijas 939
4. Alkoholisko dzērienu ražošana 936
5. Vairumtirdzniecība 913
6. Apdrošināšana 912
7. Farmācija 905
8. Nekustamais īpašums 902
9. Ķīmiskā rūpniecība 884
10. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu ražošana 860
11. Kokapstrāde, mēbeļu ražošana 850
12. Elektrības ražošana, pārvaldīšana un izplatīšana 848
13. Metālapstrāde, metāla izstrādājumu ražošana 837
14. Būvniecība 829
15. Juridiskie pakalpojumi 814
16. Reklāma, sabiedriskās attiecības 798
17. Mežsaimniecība 791
18. Elektrotehnika 789
19. Poligrāfija, izdevējdarbība 785
20. Transports un loģistika 778
21. Grāmatvedība, audits 772
22. Citi pakalpojumi 764
23. Biznesa pakalpojumu centri 763
24. Tūrisms 738
25. Arhitektūra 731
26. Valsts pārvalde 720
27. Lauksaimniecība 715
28. Mazumtirdzniecība 676
29. Pašvaldības 644
30. Tekstilrūpniecība, apģērba un ādas izstrādājumu ražošana 633
31. Ēdināšana (restorāni, bāri, kafejnīcas) 620
32. Izmitināšana (viesnīcas, viesu nami u. tml.) 608
33. Veselības aprūpe 603
34. Kultūra, sports 594
35. Izglītība 540

Sākot ar 2016.gada 1.janvāri normāla darba laika ietvaros minimālā alga ir 370 EUR.[31]

Finanšu sektors[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ir attīstīts finanšu sektors ar visaptverošu finanšu starpnieku klāstu, kas apkalpo lielāko daļu tirgus segmentu. Latvijas finanšu sektorā dominē komercbankas un ir vērojama spēcīga ārvalstu kredītiestāžu klātbūtne. Saskaņā ar FKTK publicēto statistiku, uz 2013. gada 30. novembri banku aktīvi sasniedza 19,936 miljardus latu, Latvijā darbojās 19 bankas un 9 ārvalstu banku filiāles. Kopējais apmaksātais banku pamatkapitāls 2013. gada novembrī bija 1 698,7 milj. latu, t.sk. ārvalstu kapitāla īpatsvars sasniedza 71,5%, kurā dominēja Skandināvijas investoru veiktie ieguldījumi, kas sastādīja 52,9% no kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla.[32]

Latvijas banku sektors 2016. gada deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 373,972 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,9% vairāk nekā 2015. gada attiecīgajā laika periodā. 2016. gada septembra beigās banku sektora kopējais aktīvu apmērs bija 29,552 miljardi eiro. 2015. gada deviņos mēnešos banku sektora kopējā peļņa bija 314,551 miljons eiro.[33]

Lielākās bankasː

Swedbank

Lielākā Latvijas banka, skatoties visu banku aktīvu apmērus 2015. Bankas aktīvi sasnieguši vairāk nekā 5 015 329,3 tūkstošus eiro. Swedbankai Zviedrija ir izcelsmes valsts. Izveidojusies 1820. gadā, kad tieši Swedbank priekštece bija pirmā Zviedrijas krājbanka.

ABLV Bank

Otrā Latvijas lielākā banka. Aktīvos 2015. gadā 4 650 372,2 tūkstoši eiro, kas ir par 29.5 % vairāk, nekā šajā pašā laika periodā pirms gada. ABLV Bank dibināta 1993. gada septembrī. Izveidojās uz Latvijas Bankas reģionālās Aizkraukles nodaļas pamata, ir pierādījusi sevi ne tikai Latvijā, bet arī pārējās 9 valstīs, kurās darbojas šīs bankas pārstāvniecības, piemēram, Krievijā, Kiprā, Luksemburgā un pat Ķīnā. Latvijas izcelsmas kapitāls, Lielākie īpašnieki ir tās dibinātāji Oļegs Fiļs un Ernests Bernis.

Rietumu Banka

Trešā lielākā Latvijas komercbanka ir Rietumu Banka, aktīvos 3 788 442,1 tūkstoši eiro. Šī banka, kuru 1992. gadā nodibināja Latvijas uzņēmējs un viens no šīs bankas īpašniekiem ir Leonīds Esterkins.Lai gan Rietumu banka apkalpo ikvienu uzņēmumu un privātpersonu, bankas specializācija ir lielie uzņēmumi un turīgas privātpersonas, kuras šajā bankā var gan noguldīt savus līdzekļus, gan aizņemties kredītu vai, piemēram, izmantot Rietumu Bankas brokeru pakalpojumus.

SEB banka

Nākamā pēc aktīviem lielākā banka ir tieši SEB banka, kuras aktīvi 2015. gada pirmajos trīs mēnešos sastādīja 3662714,4 tūkstošus eiro. Šī banka tika dibināta 1993. gada septembrī kā Akciju sabiedrība Latvijas Universālā banka, kad 21 neprivatizētā Latvijas Bankas nodaļa apvienojās vienā kopējā uzņēmumā. Vēlāk pazīstama kā Latvijas Unibanka un visbeidzot SEB banka. Darbojas vairāk nekā 20 dažādās Eiropas valstīs apkalpo ap 5 miljoniem privātpersonu un 400 tūkstošus uzņēmumu.

Nordea Bank AB Latvijas filiāle

Piektā Latvijā lielākā banka ir Nordea Bank Latvijas filiāle, kuru aktīvu apjoms šī gada pirmajā ceturksnī bija 2 843 071,2 tūkstoši eiro, kas ir par 3,4 procentiem vairāk, nekā Noredea Bankas aktīvu apjoms šādā pašā laika periodā pagājušajā gadā. Nordea Bank priekštece izveidojās Dānijā 1820. gadā. Latvijā Noreda Bank filiāle darbu uzsāka 1992. gada aprīlī. [34]

Inflācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc krīzes izraisītās deflācijas, kad 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija 2010.gada februārī pazeminājās līdz -4,2%, cenas atkal sāka pieaugt. 2011.gadā 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija bija 4%, savukārt 2012.gadā — 1,6%. 2013.gadā patēriņa cenas samazinājās par 0,4%, bet 2014.gadā bija vērojams ļoti mērens cenu pieaugums — par 0,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām pēdējos gados bija naftas un pārtikas cenu kritumam pasaulē. 2015.gadā turpinājās ļoti mērens cenu pieaugums — gada vidējā inflācija bija 0,2%. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kritumam degvielai un pārtikai.[9]

Mežsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Latvijas kopējās teritorijas 52% aizņem meži. Salīdzinot ar 1923. gadu, kad mežainums Latvijā bija 27%, laika gaitā līdz mūsdienām tas ir dubultojies un sasniedzis 52% (ieskaitot purvus un lauces). Meža platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to mākslīga apmežošana. Mežus pārsvarā veido skuju koki, tomēr ievērojamu daļu aizņem arī pārējās sugas. Lielākajai daļai mežaudžu valdošā koku sugas ir skuju koki — priede un egle. Skuju koku audzes aizņem 55% no visu audžu platībām, bērzu — 30%, baltalkšņu — 7% un apšu — 4%. Mežu vecuma struktūra ir neviendabīga.

Mežs Baldones apkārtnē.

Līdz Latvijas okupācijai daudz tika stādīti priežu meži, un Latvijas PSR laikos daudz stādīja egļu mežus — egles tika stādītas arī priedēm piemērotās platībās. Tādēļ pašlaik ir ļoti daudz 50—90 gadu vecu priežu audžu un 30—50 gadu vecu egļu audžu. Priedei un ozolam pašlaik jaunaudžu platība ir mazāka par 10% no to kopējās platības. Kokiem augot, katru gadu veidojas koksnes pieaugums, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem ir 16,5 milj. m3 gadā.[35]

Gads 1923 1935 1949 1961 1973 1983 1990 2000 2005 2010
Latvijas mežainums % no kopējās platības 27 27 30 38 40 43 49 50 51 52

Latvijā vidēji tiek izcirsti tikai 69% no ikgadējā pieauguma, tādēļ saimnieciski pieejamā meža resursi Latvijā pieaug. Papildus īpaši aizsargājamām teritorijām Latvijā arī jebkurā citā mežā normatīvi jāievēro virkne aprobežojumu, piemēram, galvenajā un kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, jāsaglabā vismaz piecus dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos, saglabājamo koku skaitā neieskaita sēklu kokus. Tas nozīmē, ka kopš 2000. gada valsts un privātie meža īpašnieki ir cirsmās atstājuši vairāk kā 2 miljonus kubikmetrus koksnes, aptuveni 64 miljonu eiro vērtībā, šo summu ieguldot dabas aizsardzībā no saviem līdzekļiem.[36]

Lielākais Latvijas mežu apsaimniekotājs ir valsts uzņēmums AS Latvijas Valsts Meži (LVM), kas pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,41 miljoni hektāru ir mežs. LVM realizē valsts intereses meža apsaimniekošanā.[37]

Lauksaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gada beigās Latvijā bija 83,6 tūkst. lauku saimniecību, kuru vidējais lielums bija 34,8 hektāri, kas ir par 5,3 hektāriem jeb 18 % vairāk nekā 2010. gadā. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā ir pieaugusi no 19,6 hektāriem 2010. gadā līdz 23,6 hektāriem 2015. gadā. Šajā periodā kopējā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 79,3 tūkt. hektāru jeb 4,4 %, 2015. gadā sasniedzot 1 884,8 tūkt. hektārus. 2015. gadā kopējais lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās pieauga par 17,2 %. To ietekmēja augkopības produkcijas pieaugums par 27,9 %, īpaši graudaugu kopražas palielinājums par 35,7 %, pērn sasniedzot rekordlīmeni. Lopkopības nozarēs pēdējos piecos gados novērots neliels, bet stabils pieaugums – 2015. gadā lopkopības produkcijas apjoms palielinājās par 4,9 %.[38]

Augkopības produkcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augkopības produkcija dod 64 % no Latvijas lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtības.

Graudkopība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Graudaugu galveno kultūru — kviešu — sējumi koncentrējas lielajos komerciālos lauksaimniecības uzņēmumos, un tajos dominē ziemāju forma. Miežu sējumi izvietojas samērā vienādi mazajās, vidējās un lielajās saimniecībās, kas izskaidrojams ar šo graudu iekšsaimniecisko izlietojumu. Ekonomiski vērāņemamie graudaugu sējumi konsekventi koncentrējas lielajos lauksaimniecības uzņēmumos, bet sīksaimniecībās un mazās saimniecībās ir ļoti zemas ražas un to devums tautsaimniecībā minimāls. [39]

Graudkopībā ir attīstīta nozares kooperācija. Kooperatīvi veiksmīgi piesaistījuši investīcijas, kas nodrošina būtiskus pakalpojumus visiem kooperatīva biedriem. Tas ir viens no iemesliem graudkopības straujai attīstībai. 2004. gadā graudu sējplatība bija 436 tūkst. ha, bet 2015. gadā - 672 tūkst. ha, kas ir par 54% vairāk. Savukārt kopraža kāpusi par 185%.[40] Salīdzinot ar padomju laikiem ražība no viena hektāra graudaugiem ir kāpusi divas līdz divas ar pusi reizes no viena hektāra. Tā 1985. gadā ražība no 1 ha bija 16,90 cnt/ ha, 2015. gadā 44,9 cnt / ha..[38]

2015. gadā Latvijā bija vislielākā graudu kopraža visā Latvijas vēsturē — 2,599 miljoni tonnu. 2015. gads tiek fiksēts kā trešais gads pēc kārtas, kad graudaugu kopraža Latvijā kāpj. 2015. gadā ir pārsniegti vairāki rekordi graudkopības nozarē — gan kopraža, gan arī ražība tiek prognozēta augstākā pēdējo 25 gadu laikā.[41]

1940 1980 2000 2010 2015
1,339 0,811 0,924 1,435 2,599
Graudaugu raža miljonos tonnu

Lielākā kooperatīvā saimniecība Latvijā Latraps - apgrozījums 2015. gadā 163 miljoni eur.

Rapša audzēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rapša vidējā ražība pieauga no 18,5 centneriem 2014. gadā līdz 32,9 centneriem 2015. gadā, savukārt kopējā rapša sēklu raža pieauga par 107,2 tūkst. tonnu jeb 57,8 %. To ietekmēja ziemas rapša, kas aizņem 77 % no rapša sējumu kopējās platības, sēklu ražības pieaugums no 19,0 centneriem 2014. gadā līdz 36,5 centneriem 2015. gadā. Rapša un ripša sēklu eksports palielinājies par 66,4 tūkst. tonnu jeb 39,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2015. gadā 2,7 reizes pieaugušas pākšaugu kopējās platības, tai skaitā ar lauka pupām apsētās platības – par 17,5 tūkst. hektāru jeb 3,1 reizi. To veicināja jauna atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana.

Kartupeļu, dārzeņu, augļu - ogu audzēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā kartupeļu stādījumu platības un kopraža samazinājās attiecīgi par 7,3 % un 1,6 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 6,1 %. 2015. gadā izaudzēja 194,9 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 3,5 tūkst. tonnu jeb 1,9 % vairāk nekā 2014. gadā. Atklātā lauka dārzeņu platības samazinājās par 1,8 %, bet, pieaugot to vidējai ražībai no 217 centneriem 2014. gadā līdz 225 centneriem 2015. gadā, dārzeņus novāca par 3,2 tūkst. tonnu jeb 1,8 % vairāk.

Lielākās saimniecības - uzņēmumi (apgrozījums milj, eiro 2015. gadā).

BALTIJAS DĀRZEŅI, Kooperatīvā sabiedrība 21 mlj eiro

Mārupes siltumnīcas 8,5 milj eiro

Lopkopības produkcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lopkopības produkcija dod 36 % no Latvijas lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtības.

Piena lopkopība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piena lopkopība Latvijā ir viena no nozīmīgākajām lauksaimniecības apakšnozarēm. Piena īpatsvars lauksaimniecības preču produkcijas vērtībā Latvijā veido ap 25%. Taču, ieskaitot pavadošās nozares, piena lopkopības loma ir vēl lielāka. Piena lopkopībā Latvijā tiek izmantoti ap 840 tūkst. hektāru jeb ap 50% no faktiski izmantotās lauksaimniecības zemes, un tā (kopā ar piena govīm paredzētās lopbarības audzēšanu un govju izaudzēšanu), saskaņā ar aprēķiniem veido ap 50% no lauksaimniecībā radītās pievienotās vērtības Latvijā. Savukārt piensaimniecības (ieskaitot piena produktu ražošanu) īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā ir stabilizējies aptuveni 2% līmenī. Liela nozīme piensaimniecībai ir nodarbinātībā — pēdējos gados nozarē ieguldītā darba apjoms stabilizējies, un sasniedz 40 tūkst. pilna laika nodarbināto lauksaimniecībā un 4 tūkst. nodarbināto pārstrādē. Tas kopā veido vairāk kā 5% no kopējā nodarbinātības līmeņa valstī.[42]

Ganības netālu no Ķekavas

2015. gadā iegūts 971,8 tūkst. tonnu piena (ieskaitot kazu pienu), kas ir par 56,7 tūkst. tonnu jeb 6,2% vairāk nekā 2013. gadā. Gada vidējais izslaukums no vienas slaucamās govs sasniedza 5 812 kg gadā — par 304 kg jeb 5,5% vairāk nekā pirms gada. 2014. gadā piena piegādes kvotas ietvaros iepirktas 804,4 tūkst. t piena — par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Iepirktā piena īpatsvars kopējā saražotā piena apjomā pieauga par 2,3% (no 80,7% 2013. gadā līdz 83,0% 2014. gadā).[43]

2008. gadā 21% piena tika eksportēts. Salīdzinot ar 2005. gadu, piena eksports 2006. un 2007. gadā pieauga apmēram 3,2 reizes.[44]

Olu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā saražoti 698,2 milj. olu – par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Olu ražošanas apjomu kāpumu ietekmēja vidējā dējējvistu skaita pieaugums par 0,2 milj. jeb 6,7 %, lai gan vidēji no vienas dējējvistas ieguva tikpat daudz olu kā pirms gada – 272 olas.

Lielākie uzņēmumi (apgrozījums milj. eiro 2015. gadā)ː

Balticovo, AS - 45,9 milj

Putnu fabrika Ķekava, AS - 40,8 milj

LIELZELTIŅI, SIA - 34,6 milj.

Gaļas ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2015. gadā Latvijā saražoti 85,4 tūkst. tonnu gaļas jeb par 1,3 % vairāk nekā 2014. gadā. Nelielo kāpumu ietekmēja liellopu un putnu gaļas ražošanas apjoma pieaugums attiecīgi par 6,3 % un 3,4 %. Saražotais aitu gaļas apjoms 2015. gadā pieaudzis par 19,1 %, savukārt cūkgaļas apjoms sarucis par 3,0 %. [38]

Lauku saimniecību modernizācijai domātais valsts un ES atbalsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No ES lauksaimnieki Latvijā saņem divu veidu subsīdijas: ar ražošanu saistītie maksājumi ir atbalsts, kas ir saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm pašreizējā brīdī (piemēram, atbalsts par apsētajām platībām vai par saražotajām vienībām), bet no ražošanas atdalītie maksājumi ir atbalsts, kas netiek saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm — noteiktu produktu vai liellopu ražošanu vai arī noteiktu ražošanas faktoru izmantošanu pašreizējā brīdī.

Sākot ar 1997. gadu, saskaņā ar valsts subsīdiju nolikumu Latvijas lauku saimniecībām tika piešķirts atbalsts ražošanas modernizācijai, kas iekļāva līdzfinansējumu tehnikas iegādei un ražošanas ēku celtniecībai. Lauku saimniecības 2002.—2008. gadā ar ES līdzfinansēto atbalsta programmu palīdzību ir saņēmušas atbalstu ieguldījumiem darbības efektivitātes un konkurētspējas palielināšanai gandrīz 95 miljonus latu. 2007. un 2008. gadā subsīdijas lauksaimniecībai palielinājās vidēji gandrīz septiņas reizes (no 3,26 uz 22,24 milj. LVL), salīdzinot ar laikposmu pirms Latvijas iestāšanās ES. Tomēr ES finansējuma apguve notika lēni un neefektīvi. Latvijā tiešos maksājumus īstenoja pēc vienotas platības maksājuma shēmas (VPM): lauksaimniekiem pieejams VPM un papildu valsts tiešie maksājumi (PVTM), no kuriem daļa ir maksājumi par platībām. Tieši platību maksājumi Latvijā ir būtisks finanšu avots lauku saimniecībām: Latvijā lauksaimnieki laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam dažādos platību maksājumos saņēma 430 miljonus latu, kas veidoja 58,5% no kopējā atbalsta apjoma (platību maksājumus Latvijā ik gadus saņēma 76 566 lauksaimnieki). ES tiesību normas paredzēja pakāpenisku tiešo maksājumu apjoma pieaugumu jaunajās dalībvalstīs, nosakot, ka ES veco dalībvalstu līmeni jaunās dalībvalstis sasniegs 2013. gadā. Izvērtējot ES finansējumu vidēji gadā, tas 2007.—2013. gadā 2,1 reizi pārsniedza 2004.—2006. gadā un 8,3 reizes pirmsiestāšanās laikā pieejamo ES finansējumu.[45]

Zivsaimniecības nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā zivsaimniecības nozares īpatsvars bija 0,7 % no IKP un tās īpatsvars ekonomikā konsekventi samazinās. Augstākais rādītājs — 1,8% no IKP — bijis 2001.gadā.

Zivju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā pērn bija 1,8%. 2013.gadā tika eksportētas 129 600 tonnas dažādas zivju produkcijas ar kopējo vērtību 75 miljoni eiro, bet 2014.gadā apjoms palielinājās par 5,4% un bija 136 600 tonnas 79 miljonu eiro vērtībā. Tikmēr importa apjomi divu gadu laikā nav ievērojami mainījušies. 2013.gadā Latvijā tika ievestas 67 200 tonnas zivju un to konservu 49 miljonu eiro vērtībā, bet pērn — 71 300 tonnas 51 miljona eiro vērtībā. Galvenie eksporta tirgi Latvijas zivju produkcijai pērn bija Eiropas Savienības valstis, kur nosūtīti 42,5% kopējā apjoma, galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju un Dāniju, kam seko NVS valstis ar 19,6%, kur savukārt lielākais izvedums bijis uz Baltkrieviju un Ukrainu. Uz trešajām valstīm eksportēti 37,9% produkcijas, lielākoties uz Mauritāniju un Maroku.

Tāpat dati liecina, ka augstākā produktivitāte nozarē patlaban ir zvejniecībai, kam seko zivju apstrāde ar attiecīgi 30 800 eiro un 27 000 eiro uz vienu nozarē strādājošo. Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aplēsēm šā gada pirmajā ceturksnī Latvija eksportējusi zivju produkciju uz 44 pasaules valstīm. Lielākie eksporta partneri bija Krievija — 18,6% no kopējā eksporta apjoma, kam seko Zviedrija — 13,1%, Dānija — 10,8%, Vācija — 8,1%, Lietuva — 7,2% un Igaunija — 5,2%.

2015.gada pirmajā ceturksnī visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes — par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju — 37,2%, Vāciju — 6,0%, Ukrainu — 5,6%, makreles eksportētas par 5,4 miljoniem eiro, no tiem uz Zviedriju — 43,0%, Dāniju — 26,9%, Vāciju — 9,4%, savukārt siļķes par 1,3 miljoniem eiro, no tām uz Dāniju — 25,7%, Igauniju — 15,8%, Vāciju — 10,4%.

Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica Eiropas Savienības pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.[46]

Zivrūpniecības nozare 2016. gadā kopumā ir sākusi veiksmīgu jaunu eksporta tirgu apguvi ASV, Japānā, Ķīnā, kas pagaidām gan nevar vēl kompensēt zaudētos apjomus Krievijas tirgū, tomēr šiem tirgiem ir potenciāls līdzsvarot zaudēto tuvākajos divos, trīs gados. [47]

Ievērojamākie nozares uzņēmumi -

Baltreids

Zvejnieku saimniecība IRBE

Bradava

Karavela

Verģi

Brīvais vilnis

Apstrādes rūpniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes rezultātā no 2008. gada marta rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās un straujākie rūpniecības apjoma samazinājumi bija automobiļu, piekabju ražošanā un elektrisko iekārtu ražošanā. 2011. gada rūpniecības apjomi pieauga par 9,2%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 10,8%. Mazākais kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē (+5%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+5,1%).

2015.gadā apstrādes rūpniecības izlaide bija par 4,3% lielāka nekā 2014.gadā. Lielākais pozitīvais devums apstrādes rūpniecības izaugsmē bija datoru, elektrisko un optisko iekārtu, kokapstrādes, metālu ražošanas, kā arī mašīnu un iekārtu ražošanas nozarēm. Lielākajā rūpniecības nozarē — kokapstrādē ražošanas apjomi stabili aug. 2015.gadā saražotās produkcijas apjomi bija par 7,1% lielāki nekā pirms gada. Būtisks devums kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē 2015.gadā bija metālapstrādes nozarei. Straujš ražošanas apjomu pieaugums 2015.gadā turpinājās datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošanā — pieaugums par 16,7%. Tāpat gada laikā ir pieauguši ražošanas apjomi mašīnu un iekārtu, mēbeļu, kā arī transportlīdzekļu ražošanas nozarēs..[9]

Latvijas rūpniecība 2015. gadā saražoja produkciju 2 625,146 miljonu eiro vērtībā.[11] 64% (2015) no Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides ražo eksportam.

Apstrādes rūpniecības struktūra 2015. gadā nodarbinātības un eksporta īpastvars nozares realizācijā[48]

Pēc izlaides Pēc aizņemto darba vietu skaita Eksporta īpatsvars nozares realizācijā
Apstrādes rūpniecība pavisam 100 100 64
Pārtikas un dzērienu ražošana 23,5 20,7 34,4
Vieglā rūpniecība 3,9 10,1 86,8
Kokapstrāde 27,1 21,1 74,7
Papīra ražošana un poligrāfija 4,3 4,1 61,5
Ķīmiskā rūpniecība 7,5 7,1 76,1
Pārējo nemetālistisko izstrādājumu ražošana 6,1 4,5 47,6
Metālu un metālu izstrādājumu ražošana 9,1 10,2 67,8
Elektrisko un optisko iekārtu ražošana 7,1 3,8 90,9
Iekārtu ražošana 2,3 2,9 85,2
Transportlīdzekļu ražošana 3,6 3,3 58,5

Kokapstrāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kokapstrāde ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, 2015. gadā tā veidoja 27,1% no kopējās nozares izlaides. 64% no nozares produkcijas tiek eksportēta, nodrošinot lielāko pienesumu Latvijas eksportā. Latvijas kokrūpniecības nozare tiešā veidā nodarbina ap 52 000 cilvēku, taču netieši tiek nodrošināts darbs vēl apmēram 30 000 darbinieku tādās nozarēs kā transporta pakalpojumi, metālapstrāde, izglītība, zinātne, būvniecība, enerģētika.[49]

Latvijā praktiski pilnībā nodrošināts bezatlikumu kokapstrādes process, koksnes atlikumi — skaidas un šķelda tiek pārstrādāti kurināmās kokskaidas granulās un briketēs. Latvija ir trešais lielākais koksnes granulu ražotājs Eiropā (aiz Vācijas un Zviedrijas) un lielākais kokskaidu granulu eksportētājs Eiropā. Nozīmīgākais koksnes granulu ražotājs Latvijā ir Latgran, kam pieder 4 rūpnīcas Latvijā. 2015. gadā tas apvienojās ar Igaunijas Grannul un grupa ir lielākais koksnes granulu ražotājs Eiropā[50]

2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir 3,2 % kāpums salīdzinājumā ar 1,020 miljardiem attiecīgajā laikā pērn. Koksne un tās izstrādājumi kopš gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4 % vairāk nekā 869,33 miljoni 2015. gada pirmajos sešos mēnešos.

Lielākie uzņēmumi

  • Latvijas Finieris (Viens no lielākajiem saplākšņa ražotājiem pasaulē. Latvijā ražotnes Rīgā, Rēzeknē, 2016. gadā top jauna rūpnīca Kuldīgā, pieder rūpīcas Somijā, Igaunijā un Lietuvā, apgrozījums 2015. gadā 196 miljoni eiro)
  • Kronospan
  • Kurekss
  • Stora Enso Latvija
  • Verems
  • Gaujas Koks
  • Pata AB
  • BSW
  • AKZ
  • Kokasptrādes grupa - (viens no lielākajiem koka logu brusu un logu ražotājiem Latvijā atrodas Madonas nov., Bērzaunes pag.)
  • Latgran, (koksnes granulu ražošana, 4 rūpnīcas Latvijā, apvienojies ar Igaunijas Granuul un grupa ir lielākais kokskaidas granulu ražotājs Eiropā).

Pārtikas un dzērienu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārtikas un dzērienu ražošana ir otrās lielākā apstrādes rūpniecības nozare — tā veido 23,5% daļu no kopējās apstrādes rūpniecības nozares izlaides, nodarbināti vairāk nekā 20% no ražošanas jomā strādājošajiem, turklāt veido 5.5% no kopējā Latvijas ekporta apjoma, un īpatsvars ar katru gadu turpina palielināties. Nozari būtiski ietekmē pasaules tendences – pēdējos gados notikusī ikdienas pārtikas patēriņa paradumu maiņa, akcents uz veselīgu dzīvesveidu un pārtikas kvalitāti. Līdz 2008.gadam nozare piedzīvoja strauju investīciju pieaugumu, tad, krīzes ietekmē, 2009.gadā tās samazinājās par 55.2% un 2010.gadā – vēl par 8.8%. Nākamajos divos gados nozare jau bija attapusies no lejupslīdes un nefinanšu investīciju apjoms atkal auga (2011.gadā par 40%, 2012.gadā – jau par 55%). [51]

Cēsu alus produkcija

Lielāki uzņēmumi

Metālu un to izstrādājumu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metālapstrāde ir trešā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare Latvijā. 2015. gadā tā veidoja 9,1% no apstrādes rūpniecības izlaides. Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir izteikti eksporta orientēta, vidēji ap 75 - 80% no saražotās produkcijas tiek eksportēts. Atbilstoši Latvijas ārējās tirdzniecības statistikai, nozares produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 100 Pasaules valstīm, līdz ar to eksporta tirgu ģeogrāfija ir ļoti plaša. Kopumā ap 73% no produkcijas tiek realizēta Eiropas Savienības valstīs.[52]

Lielāki uzņēmumi

  • Liepājas Metalurgs
  • Dinex Latvia (izpūtēju ražošana kravas automobiļiem)
  • AKG Thermotechnik Lettland (ražo radiatorus un dzesētājus automobiļiem)
  • Jensen Metal (iekārtas un komponenti dažāda veida industrijām, Liepājā nodarbina 300 darbinieku)
  • Leax Baltix (detaļu ražošana autobūvei un elektromehāniskajai rūpniecībai)
  • Malmar sheet metal (detaļas Volvo un Renault)
  • Severstaļlat
  • Vikom (dažādas metāla konstrukcijas)
  • S.B.C (dažādas metāla konstrukcijas)
  • East Metal (komplektējošas detaļas dažādām iekārtām — vēja ģeneratoriem, autoceltņiem, kokapstrādes iekārtām, bērnu rotaļu laukumiem, virvju vērpjamajām mašīnām u.c.)
  • Izoterms (cauruļvadi, metālkonstrukcijas)
  • Baltic Zinc Technics (tērauda konstrukciju apstrāde ar karstās cinkošanas metodi)
  • Valpro (metāla kannas, tvertnes, ugunsdzēšamie aparāti u.c. produkcija)
  • Belmast (dažāda veida metāla konstrukcijas, metāla torņi)
  • Lyngson (Norvēģijas uzņēmuma Lyngson ražotne Latvijā - ūdens apkures radiatori)
  • Ardagh metal packaging (metāla iepakojuma ražošana)
  • KMM metāls
  • Krāsainie lējumi (dažāda veida sakausējumi un metāla formas)
  • Fonekss metāls (krāsaino metālizstrādājumu pārstrāde)
  • Tolmets (metāllūžņu pārstrāde)
  • Dīlers (metāla sakausējumi)
  • Arta-F (rāvējslēdzēji, sprādzes)

Ķīmiskā rūpniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīmiskā rūpniecība veido 7,5% no nozares kopējās izlaides. Latvijā tiek ražota kā sadzīves ķīmija, tā dažāda veida rūpniecisko ķīmiju un gāzes. Liela nozīme ķīmiskās rūpniecības darbībā ir biodegvielas ražotāju sniegumam.

Lielāki uzņēmumi

  • Valmieras Stikla Škiedras rūpnīca
    Valmieras stikla šķiedra (stikla šķiedra, diegi, tehniskie audumi, filci, sieti)
  • Tenachem (ietilpst Soudal koncernā, kas ierindojas piecu pasaules vadošo uzņēmumu sarakstā stikla pakešu hermētiķu ražošanā, kā arī ir lielākais celtniecības hermētiķu ražotājs Baltijā)
  • Biolar (organiskās sintēzes ķīmiskie produkti, krāsas, lakas, sadzīves ķīmija)
  • Spodrība (mazgāšanas līdzekļi, kopšanas un tīrīšanas līdzekļi)
  • Baltic Candles (gadā saražo aptuveni 5000 tonnas sveču)
  • Rīgas krāsu un laku fabrika (krāsas un lakas)
  • Jaunpagasts Plus (bioetanols, pārtikas etanols, alkohols)
  • Aga (plašs dažādu plaša patēriņa un rūpniecisko gāzu klāsts)
  • Bio-Venta (biodīzeļdegvielas ražošana)
  • Stenders (kosmētika, ziepes)
  • Elme Messer (rūpnieciskās gāzes)
  • Dzintars (parfimērijas un kosmētika)
  • PPE Serviss (dažādu veidu līmju ražošana)
  • Madara Cosmetics (kosmētika - galvenie noieta tirgi Somija, Holande un Šveice, turīgāko Āzijas valstu tirgi)

Elektrotehnikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā tiek ražota augsti tehnoloģiska produkcija — elektrotehnika, datoru komponentes, bezvadu tehnoloģiju ierīces, būvniecības iekārtas, elektrodzinēji, bezpilota lidmašīnas — droni, 3D printeri utt. Nozares produkcija 90,9% apjomā tiek eksportēta.(2015) Šo apakšnozaru īpatsvars apstrādes rūpniecībā ir 7,1% (2015). Nozere ir strauji augoša. 2010. gadā pieauga par vairāk kā 34 % salīdzinājumā ar 2009. gadu. 2011. gadā Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) eksports pieauga par 16 % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Datorpakalpojumu jomā pieaugums ir bijis vēl straujāks un sasniedz 28 %. IKT veido 6 % no visiem Latvijas eksportētajiem pakalpojumiem, kuru kopējā vērtība 2011. gadā bija 2246 miljoni latu. Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas sektorā 2011.gadā eksporta īpatsvars sastādīja 85,3 % no kopējās sektora realizācijas. 2012. gadā IKT eksports sasniedzis 166,2 miljonus latu, kas ir par 27% vairāk nekā 2011. gadā. Tādējādi IKT nozares īpatsvars kopējā eksporta apjomā sasniedza 7%.[53]

Lielāki uzņēmumi

  • Mārupē ražotais drons darbībā
    SAF Tehnika (mikroviļņu datu pārraides aparatūras izstrādāšana un ražošana)
  • Mikrotīkls (dažāda veida bezvadu tehnoloģiju iekārtas — rūteri utt., apgrozījums 2015. gadā 202 miljoni eiro, peļņa 61 miljons)
  • Rebir (elektroinstrumentu ražošana)
  • Jauda (transformatoru apakšstacijas, zemsprieguma un vidējā sprieguma iekārtas, metāla konstrukcijas)
  • Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca (elektrodzinēji, ģeneratori, u.c.)
  • Hansa Matrix (Elektronisko komponenšu izgatavošana)
  • Rikon (izgatavo dažādu ostu tehniku)
  • Ditton pievadķēžu rūpnīca (pievadķēdes automobiļiem, specializētajiem transporta līdzekļiem, rūpnieciskajā tehnikai utt.)
  • Sidrabe (dažāda veida augsti tehnoloģiskās iekārtas)
  • Volburg (elektroniskās ierīces un moduļi)
  • UAV Factory (bezpilota lidmašīnas — droni. Mārupē ražotais Penguin ir uzstādījis pasaules rekordu vieglo (līdz 25 kg svars) bezpilotu lidojumam. Viens no 3 pasaules ražotājiem, kas ražo mazos bezpilota lidaparātus ar vairāk kā 20 stundu lidojuma laiku, kas ir ASV militārā kompleksa līmenis. Klienti 47 valstīs un pasaules līderis vieglo bezpilota lidmašīnu komponenšu tirgū)
  • Mass Portal (3D printeri) )

Būvmateriālu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pateicoties gumijas un plastmasas izstrādājumu nozarei, metālapstrādes nozarei un mēbeļu ražošanas nozarei var uzskatīt, ka būvniecības ciklu ir iespējams nodrošināt no LV produktiem no A līdz Z. Šī ir salīdzinoši liela nozare arī kopējās apstrādes rūpniecības nozares kontekstā — 5,9% no kopējās nozares izlaides.

Lielāki uzņēmumi

  • Aeroc - (lielākais jaunās paaudzes autoklavētā gāzbetona ražotājs Latvijā, kas ietilpst Aeroc International AS sastāvā)
  • Baltijas Gumijas fabrika (gumijas masas, gumijas izstrādājumi)
  • Tenapors (siltumizolācijas materiāli, metāla izstrādājumi, paneļi)
  • Axon Cable (kabeļi, to savienotājelementi)
  • Glaskek (logu sistēmas)
  • Cemex (betons, cements)
  • Knauf (gruntis, špakteles, apmetumi)
  • Sakret (būvniecības maisījumi, līmes, krāsas - Latvijas kapitālam piederošs lielākais būvniecības maisījumu ražotājs Baltijā ar rūpnīcām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā)
  • Lode (ķieģeļi, celtniecības bloki)
  • Mobil asfalts (asfaltbetons, ceļu emulsija)
  • Dzelzbetons MB (dzelzsbetons)
  • Nexis Fibers (stikla šķiedra)
  • Valmiera-Andren (rezervuāri, cauruļvadi)

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija veido 4,3 % no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides.

Pēc Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas datiem kopumā iespiedindustrijā  par regulāri ražojošiem var uzskatīt 350 uzņēmumus, kas nodarbina aptuveni 4300 darbiniekus. Nozare ir ļoti investīciju ietilpīga. Pateicoties lieliem finansiāliem ieguldījumiem un ievērojamai strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanai 20 gadu laikā tā ir sasniegusi Eiropas vidējo līmeni, kas ļauj industrijai sekmīgi konkurēt gan Rietumu, gan Austrumu tirgos. [54]

Lielākie uzņēmumi

Apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozare kopumā veido 3,9% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides.

Lielāki uzņēmumi

Transportlīdzekļu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ražo kuģus, vilcienus, ielu tīrāmās mašīnas, pasaulē ātrākās ultravieglās klases lidmašīnas, kā arī ekskluzīvas SUV bruņumašīnas. Nozare aizņem 3,6%.

Ādažos ražota pasaulē ātrākā ultravieglās kategorijas lidmašīna tErragon

Lielāki uzņēmumi

Farmaceitisko vielu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Farmācijas nozares izlaide veidoja 2,5% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides.

Lielāki uzņēmumi

  • Grindex (Vadošais farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. «Grindeks» specializējas sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo un pretvēža medikamentu terapeitiskajās grupās.)
  • Olainfarm (medikamenti un ķīmiski farmaceitiskie produkti)
  • Silvanols (bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji)

Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana veido 2,3% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides.

Lielāki uzņēmumi

  • Evopipes (caurules kabeļiem, ūdensapgādei)
  • Rotons (poliuretāna izstrādājumi, plastmasas caurules, akas, tvertnes, grodi, paletes utt.)
  • Poliurs (plastmasas caurules u.c.)
  • Sunningdale Tech (plastmasas detaļas)
  • Fedak-Films (polimēra filmas)
  • HGF Rīga (gumijas auto paklājiņi, lielākie klienti - Volvo, Opel, Land Rover, Porsche, Mercedes Benz, Daimler Chrysler, Scania, SAAB, Vauxhall.)
  • PAA (PAA ir viens no pirmajiem un vadošajiem santehnikas ražotājiem Baltijā ar eksporta tīklu Rietumeiropas, Austrumeiropas valstīs, Skandināvijā un Krievijā)
  • Vispool (vannas)
  • Baltijas gumijas fabrika (gumijas izstrādājumi)

Mēbeļu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozare ar salīdzinoši labām tradīcijām. Latvijas mēbeļu ražotāji eksportē gan gatavās mēbeles, gan detaļas mēbeļu ražošanai. Nozares īpatsvars apstrādes rūpniecības struktūrā — 2,1%.

Lielāki uzņēmumi

[56]

Tranzīta nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar tranzīta kravu apkalpošanu saistīto pakalpojumu eksporta ieņēmumi 2013. gadā bija 895 miljoni eiro — nedaudz mazāk par pusi no visas transporta un sakaru nozares. Kopējie ieņēmumi no tranzīta kravām ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).[57]

Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp — Eiropas Savienības, NVS un Āzijas tirgiem. Ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, loģistikas centru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru un naftas un naftas produktu cauruļvadu operatori sniedz efektīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus. Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā — ostās, dzelzceļā un autoceļos — vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos.

Ventspils osta

Latvijas ostās 2015. gadā apstrādāja gandrīz 70 milj. tonnu kravu. Regulāra prāmju satiksme savieno Latviju ar Zviedrijas un Vācijas ostām. Konteinerlīnijas sniedz iespējas veikt konteinerpārvadājumus uz daudzām citām Baltijas jūras ostām un tālākām ostām Eiropas Savienībā. Dzelzceļa sistēma ar sliežu platumu 1520 mm dzelzceļu kravu pārvadājumu organizēšanas sistēma nodrošina NVS un Āzijas valstīm tiešu izeju uz Latvijas ostām Eiropas Savienībā. 2015. gadā pa Latvijas dzelzceļu tika pārvadātas gandrīz 56 miljoni tonnas kravu. 87% no dzelzceļa pārvadājumiem tiek vests tranzītā caur ostām, 3% pa sauszemi. Tikai 10% ir Latvijas importa, eksporta kravu pārvadājumi.

Nozīmīgākie autoceļu, dzelzceļu maršruti, ostas un lidostas ir iekļautas Eiropas Savienības TEN-T tīklā. Latvijas tranzīta koridori ir iekļauti arī citos starptautiskos transporta tīklos: ANO autoceļu tīklā AGR, dzelzceļu tīklā AGC, kombinēto pārvadājumu tīklā AGTC, Eirāzijas transporta koridoros EATL un Dzelzceļu sadraudzības organizācijas tīklos OSZD.

Latvijas tranzīta koridoru veido trīs ostas, kuras savienotas ar TEN-T tīkla autoceļiem un dzelzceļu, kā arī divi naftas un viens naftas produktu maģistrālais cauruļvads uz Ventspili. Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome.

Lielās ostas nodrošina galvenokārt tranzīta kravu apstrādi. Rīgas un Ventspils ostas darbojas brīvostas statusā, Liepājas osta ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sastāvdaļa. Uzņēmumi, kas darbojas brīvostās un SEZ var saņemt ne tikai muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu 0% likmi, bet arī līdz pat 80% atlaidi no uzņēmuma ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļiem. Ostas aktīvi realizē dažādus investīciju projektus, kas saistīti ar industriālo un distribūcijas parku celtniecību un attīstību, piesaistot investīcijas, radot augstāku pievienoto vērtību, attīstot ražošanu, palielinot sniegto pakalpojumu spektru un radot jaunas darba vietas.

Mazās ostas — Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Pāvilosta, Roja, Jūrmala un Engure galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas produktu pieņemšanu, vasaras sezonā tās darbojas arī kā jahtu ostas. Mazās ostas šobrīd ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem.[58]

Kuģniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākais kravu pārvadājumu kuģu īpašnieks Latvijā ir A/S Latvijas kuģniecība. Kopš 2002.gada 26.jūnija a/s „Latvijas kuģniecība” lielākais akciju turētājs ir AS „Ventspils nafta” ar 49,94% akciju kapitāla. A/s „Latvijas kuģniecība” pieder viena no pasaulē lielākajām flotēm vidēja izmēra un "handy" tankkuģu segmentā — tajā ietilpst 16 tankkuģi ar kravnesību no 37 211 līdz 52 684 tonnām. LK flotes vidējais vecums ir 8 gadi.[59]

Aviācijas nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar pētījumu, kas veikts pēc Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) pasūtījuma, aviācijas nozarei ir būtiska loma Latvijas ekonomikā. Oxford Economics veiktais pētījums liecina, ka aviācijas nozare tiešā veidā veido 0,8% no Latvijas IKP, bet pateicoties "katalītiskajam efektam" — iesaistītajām blakusnozarēm līdz 2,0% no Latvijas IKP un nodrošina ar darbu 2,0% valsts darbaspēka (2011).[60]

Nozares struktūras galvenie elementi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu veikšanu, ir VAS „Starptautiskā lidosta "Rīga"” (turpmāk — lidosta „Rīga”), VAS “Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk — LGS) un gaisa pārvadātāji, no kuriem vislielākā ietekme ir nacionālajam pārvadātājam AS „Air Baltic Corporation” (turpmāk — airBaltic).

Air Baltic lidmašīna Rīgas lidostā

Kopš 2005.gada lidostas „Rīga” apkalpoto pasažieru skaits ir pieaudzis gandrīz četras reizes un tā ir kļuvusi par pārliecinošu līderi starp Baltijas valstu lidostām, kā arī par vienu no straujāk augošām lidostām Eiropas Savienībā.

Gads 2004 2007 2010 2015
Pasažieri[61] 1 060 426 3 160 945 4 663 647 5 162 149

airBaltic veic lidojumus no Rīgas, Viļņas un Tallinas lidostām. 2015. gadā valsts bija galvenais airBaltic akcionārs ar 99,8% akciju. 2016. gadā noslēgts akcionāru līgums ar Vācijas uzņēmēju Ralfu Dītrihu Montāgu-Girmesu, kas 2016. gadā aviokompānijā ieguldīja 52 miljonus eiro un kļuva par 20% aviokompānijas akciju īpašnieku.[62]

Starptautiskā lidosta „Rīga” ir Latvijas Republikas valsts akciju sabiedrība (VAS). Visu akciju īpašnieks ir Latvijas Republika. Kapitāla daļas turētājs valsts akciju sabiedrībai ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija.

Starptautiskā lidosta „Rīga” ir lielākais starptautiskās aviācijas uzņēmums Baltijā un ir šī reģiona galvenais gaisa satiksmes centrs, kas nodrošina regulāru pasažieru satiksmi, kravas un pasta pārvadāšanu ar civilās aviācijas gaisa kuģiem uz Eiropas un citām pasaules valstu pilsētām. Starptautiskā lidosta „Rīga” sniedz gan aviācijas (lidmašīnu, pasažieru un kravu apkalpošana), gan neaviācijas pakalpojumus (telpu un teritorijas noma, autostāvvietas, VIP centra pakalpojumi u.c.). Tā apkalpo gan vietējās, gan starptautiskās aviolīnijas un ir kļuvusi par vienu no nedaudzajām Eiropas lidostām, kas apkalpo gan pilna servisa, gan zemo izmaksu lidsabiedrības. No starptautiskās lidostas „Rīga” ir iespējams doties uz 79 galamērķiem.[61]

IT un komunikāciju tehnoloģiju nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Informācijas Tehnoloģiju un komunikācijas nozare Latvijā rada 3,7 %no IKP (2013) un valsts budžetam nodokļos ienes 5,9 % (2015). Tā ir strauji augoša Latvijas ekonomikas nozare. Laika periodā no 2010. līdz 2013. gadam nozarē noticis uzņēmumu skaita pieaugums 60% apmērā, kas trijos gados devis nodarbinātības pieaugumu nozarē par 36%.

IT nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

IT nozarei ir svarīgs pienesums Latvijas pakalpojumu eksportā. Tā 2015. gada 1. ceturksnī eksprtēts pakalpojumu vērtība sasniedza 70 miljonus eiro 3. pirmajos gada mēnešos, kas ir par 10̥% vairāk pret iepriekšējo ceturksni. Latvijā 2015. gadā darbojas 3 960 IT risinājumu un lietotņu uzņēmumi.

Lielākie IT uzņēmumi Latvijā

Tieto Latvia (Somijas kapitāla uzņēmums, kas sasniedzis 44,4 milj eiro apgrozījumu un Latvijā nodarbina 770 darbiniekus izstrādājot risinājumus BI, DMS lietotnes maksājumu karšu datu apstrādei, citus IT risinājumus)

Accenture Latvia branch

DPA

Exigen Services

Tilde

Idea Port Riga

CTCO

Evolution Latvia, SIA

X Infotech

Telekomunikācijas un sakari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Telekomunikāciju nozarē Latvijā 2013. gadā apgrozījums bija 550 milj. EUR, bet ieņēmumi no balss telekomunikācijas sastādīja 196 milj. EUR. Fiksēto telekomunikāciju līderis ir Lattelecom, kas aizņem 80% kopējā tirgus. Lattelecom ir arī optiskās šķiedras kabeļa galvenais nodrošinātājs, piedāvājot ātrgaitas internetu līdz pat 500 Mb/s. 2010. gadā pilnībā tika pabeigta pāreja no analogās uz ciparu televīziju, tādējādi atbrīvojot 800 MHz frekvenču joslas spektru mobilajiem pakalpojumiem.

Mobilo telekomunikāciju jomā darbojas trīs mobilie operatori — LMT, Tele2 un Bite Latvija, kur LMT un Tele2 katrs aizņem aptuveni 37% no kopējā tirgus abonentu skaita ziņā. 2013. gada beigās valstī ar nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju bija 2,558 milj. mobilo abonentu.[63]

2015. gadā fiksētā vai mobilā platjoslas interneta pieslēgums Latvijā kopumā bijis 74 % mājsaimniecību. Rīgas un Pierīgas reģionā gandrīz 80 % mājsaimniecību ir platjoslas interneta pieslēgums, bet pārējos Latvijas reģionos – vidēji 70 % mājsaimniecību.

Latvijā ir augsti attīstīta interneta pārraides struktūra kas tai nodrošina 7 vietu pasaulē interneta vidējā pārraides ātruma ziņā, kas 2015. gadā sasniedzis 16,7 Mb / sekundē (vidēji pasaulē 5,6 Mb sek.) Šai jomā Latvija ar nelielu pārsvaru apsteidz tādas tehnoloģiski augsti attīstītas valstis kā Šveice, Somija, Dānija[64]

Enerģētikas nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā enerģētikas nozare veidoja 3.1% no Latvijas IKP, nodarbinot 1,1 %no tautsaimniecības nodarbināto kopskaita. Enerģētikas nozare lielu lomu spēlē arī ārējā tirdzniecībā — dabasgāzes, naftas produktu, kurināmās koksnes un elektroenerģijas eksporta un importa plūsmas veido ievērojamu daļu no Latvijas ārējās tirdzniecības kopapjoma. No visām 2014. gadā tautsaimniecībā veiktajām nefinanšu investīcijām enerģētikas nozarē tās veidoja 10.6% (pēdējo piecu gadu vidējais rādītājs — 12.5%), kas ir būtiski vairāk nekā nozares īpatsvars ekonomikā. Nozarē pēdējos gados pastāvīgi tiek veiktas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā — Rīgas 2.termoelektrocentrāles būvniecība, "Kurzemes loka" izbūve, mazāku koģenerācijas staciju būvniecība utt.

Latvija pieder pie tām valstīm, kuras lielā mērā ir atkarīgas no importētiem energoresursiem, taču aptuveni pusi no patērētās enerģijas apjoma, Latvija no primārajiem energoresursiem saražo pati. Tie galvenokārt (81-84% no kopējās ražošanas) ir dažādi kurināmās koksnes paveidi (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, briketes, granulas). Šī energoresursa veida ražošana pieaug gadu no gada, un kopš 2008. gada apjomi ir gandrīz dubultojušies. Enerģijas imports pēdējos gados ir veidojis 74-91% no kopējā patēriņa. Aptuveni puse no energoresursu importa veido naftas produkti. No tiem aptuveni 50-65% veido dīzeļdegvielas imports, — pārējais ir auto un aviācijas benzīns, sašķidrinātā naftas gāze (propāns, butāns), reaktīvā degviela (aviācijas vajadzībām) u.c. mazāk nozīmīgi energonesēji. Aptuveni 30-35% veido dabasgāzes imports, kas tiek intensīvi izmantots pārveidošanas sektora koģenerācijas stacijās. Savukārt aptuveni 10% ir elektroenerģijas imports.

Enerģijas eksports ir 15-38% no pašas Latvijas enerģijas patēriņa.Lielākā Latvijas energoresursu eksporta daļa saistīta ar kurināmo koksni — tā veido ap 40-50% no kopējo energoresursu eksporta. Pārējo veido elektroenerģijas eksports.

Gandrīz trešdaļu, 26-31% no enerģijas, galapatēriņā veido transporta nozare, no kuras aptuveni 4/5 patēriņa veido tieši autotransporta enerģijas patēriņš, mazāk dzelzceļā un gaisa transportā. Aptuveni 15-19% no Latvijas enerģijas galapatēriņa veido rūpniecības galapatēriņš, no kā lielākā daļa sadalās starp metālu, būvmateriālu, pārtikas un, protams, kokmateriālu ražošanu, kas izmanto gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā energopatēriņa. Tikmēr komerciālais (veikali, pakalpojumi) un sabiedriskais sektors (valsts iestādes, medicīna, izglītība utt.) patērē aptuveni 14-15% no enerģijas galapatēriņa, bet mājsaimniecības — 32-37%.

Pakāpeniski pieaug enerģijas izmantošanas efektivitāte. Enerģijas patēriņš vidēji pēdējos četros gados katru gadu ir mazinājies par 0.8%, tajā paša laikā reālais IKP ir audzis par vidēji 4.1%. Arī 2014. gadā, pēc operatīvās statistikas, enerģijas patēriņš ir audzis lēnāk par IKP — par 0.5% (IKP audzis par 2.5%). Ja 2002. gadā Latvijas energointensitātes rādītājs bija 410.6 (kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR pievienotās vērtības), tad 2013. gadā šis rādītājs ir būtiski zemāks — 310.6.

Pēdējos gados lielāka uzmanība ir pievērsta elektroenerģijas tirgus liberalizācijai un no tā izrietošajam cenu efektam. Proti, no 2015. gada 1. janvāra arī mājsaimniecības pērk elektroenerģiju brīvā tirgū.

Elektroenerģijas tirgus[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektroenerģijas patēriņš veido 8-10% no kopējā tautsaimniecības energoresursu patēriņa, ir nozīmīgs komerciālā un sabiedriskā sektora energopatēriņā (35-39% no enerģijas galapatēriņa veido elektrība), kā arī atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs — metālu ražošanā (10-50%; īpaši kopš "KVV Liepājas metalurgs" darbojas ar elektrisko krāšņu palīdzību), automobiļu un piekabju ražošanā (48-52%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (47-52%), tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (20-40%), kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (28-36%).

Latvijā no vietējiem dabas resursiem (galvenokārt hidroelektrostacijām (HES)) tiek saražota elektroenerģija, kas līdzvērtīga 56-80% no kopējā elektroenerģijas patēriņa (2012. un 2013. gados — ap 69%). Lielais svārstīgums saistīts galvenokārt ar hidroloģisko apstākļu variāciju jeb, vienkāršāk sakot, faktoriem, kas nosaka ūdens pieteci upēs un tādējādi nodrošina elektroenerģijas ražošanas potenciālu .Neto imports veido 20-40% no elektroenerģijas kopējā patēriņa (pēdējos gados 31%).[65]

Elektroenerģijas ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

92% no elektroenerģijas ģenerācijas jaudām jeb 2022 MW Latvijā pieder A/S Latvenergo. No šīm jaudām 60,12% daļā veido Daugavas HES kaskādes, 39,33% Rīgas termoelektrostacijas (TEC-1 un TEC-2), 0,47% Liepājas TEC un 0,08% kopā Ainažu vēja elektrostacija un Aiviekstes HES. A/S Latvenergo saražo aptuveni 54% no kopējā patērētā elektroenerģijas apjoma Latvijā.

Rīgas HES

Daugavas kaskādes HES izstrādā vidēji 2,7TWh elektroenerģijas gadā, kas ir aptuveni 45% no gada kopējā patēriņa. Kopējā uzstādītā Daugavas HES kaskādes jauda ir 1463 MW. Pļaviņu HES jauda ir 870 MW, Ķeguma HES — 263 MW un Rīgas HES — 402 MW. Šāda uzstādītā jauda ļauj saražot 2668GWh elektroenerģijas, kas veido ap 65% no A/S Latvenergo saražotā elektroenerģijas apjoma.

Termoelektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 474 MW.

Kopējā uzstādītā jauda: 4829 MW.

Latvijas enerģētikā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas aktīvi savas intereses aizstāvēja elektroenerģijas ražotāji no atjaunojamajiem energoresursiem un it īpaši mazo HES kā elektroenerģijas ražošanas avota aizstāvji. Elektrības ražošanai mazajos HES tika izveidota labvēlīga normatīvā vide, kas paredzēja īpašu atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma par dubultu tarifu veidā. Jāatzīmē, ka visu mazo HES pastāvēšanas un darbības laiku šis elektroenerģijas ražošanas veids guvis pretrunīgu vērtējumu, kas galvenokārt saistīts ar ieguvumu samērojamību ar iespējamo kaitējumu videi un papildu slogu elektroenerģijas gala lietotājiem augstākas elektroenerģijas cenas veidā, kas iestrādāta elektroenerģijas gala tarifā un ko AS "Latvenergo" jāiepērk obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros.

Visu Latvijā iespējamo AER operētāji (vējš, mazas jaudas hidroenerģija, saule, biomasa, biogāze, mazas jaudas koģenerācija) ir guvuši atbalstu saražotās elektroenerģijas iepirkšanai par paaugstinātu iepirkuma tarifu (jeb t.s. feed-in tarifu).

Mazas jaudas (līdz 4 MW) elektrostaciju kopējā izstrāde 2009.gadā bija 479GWh jeb 9,9% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma. Mazie HES Latvijā 2009.gadā saražo aptuveni 57GWh elektroenerģijas jeb 1,1% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma.[66]

Starpsavienojumu izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuva un Latvija šobrīd atrodas zināmā elektropārvades izolācijā. Tādējādi nākas paļauties uz vietējām elektroenerģijas ražošanas jaudām un importu. Tomēr šobrīd notiek aktīvs darbs pie vairāku starpsavienojumu izveides, kam teorētiski jau vidējā termiņā vajadzētu nozīmēt, pirmkārt, augstāku elektroenerģijas apgādes drošību (lasi — mazāku atkarību no vienas valsts); otrkārt, iespējams, arī nedaudz zemāku elektroenerģijas tarifu Tuvākajā laikā tiks pabeigti divi reģionam svarīgi starpsavienojumi.

  • Lietuvas — Polijas starpsavienojums, ko plānots pabeigt līdz 2015. gada nogalei.
  • Lietuvas — Zviedrijas starpsavienojums. 2016. gada sākumā tiks pabeigts arī Lietuvas — Zviedrijas starpsavienojums (800 MW). Šī starpsavienojuma ieviešana būtiski uzlabos Baltijas valstu elektroapgādes potenciālu un iespējamu cenu kritumu. Kā likums, cena Skandināvijas valstu elektrosistēmā ir krietni zemāka, ko nosaka būtiska ūdens pietece Skandināvijas upēs.
  • Nedaudz tālākā nākotnē ir plāns uzsākt darbu pie trešā Latvijas — Igaunijas starpsavienojuma, kas pēc būtības darīs to pašu, ko iepriekšēji divi — vēl vairāk integrēs Baltijas valstis vienotā reģiona elektropārvades tīklā. Šā brīža pārvada jauda nav pietiekama, lai pilnībā izslēgtu cenu atšķirības starp Latvijas — Lietuvas un Igaunijas apgabalu. Tomēr jāmin, ka šis projekts, atšķirībā no iepriekšējiem diviem, lielā mēra tiks īstenots Latvijas teritorijā, nesot arī būtiskas investīcijas — ap 100 milj. EUR (lielākoties — ES finansējums). Starpsavienojumu plānots pabeigt līdz 2020. gadam.[65]

Dabas gāzes tirgus[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No energobilances viedokļa dabasgāze veido aptuveni trešo daļu no kopējā enerģijas importa un 27-31% apmērā no kopējā energoresursu patēriņa. Aptuveni 62-68% no dabasgāzes importa tiek izmantots pārveidošanas sektorā (galvenokārt kā kurināmais koģenerācijas stacijās, bet ne tikai — arī lietošanai katlumājās). Savukārt atlikusī aptuveni trešdaļa tiek patērēta galapatēriņā. Lielāko daļu (42-48%) no galapatēriņa veido rūpniecība, kur savukārt dominē divas apakšnozares — pārtikas rūpniecība un nemetālisko minerālu (būvmateriālu) ražošana. Atlikušo galapatēriņu veido komerciālais un sabiedriskais sektors (23-26%), kā arī mājsaimniecības (25-30%).

Ja raugās uz dabasgāzes importa — patēriņa datiem, tad redzams, ka importa plūsma ir izteikta galvenokārt vasaras mēnešos, mazāk rudenī un pavasarī. Tas saistīts galvenokārt ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildīšanas ciklu — vasaras mēnešos tā tiek piepildīta, lai ziemas mēnešos no tās varētu izsūknēt gāzi un ar to apgādāt Latvijas un Krievijas patērētājus.[65]

Būtiska loma Latvijas apgādē ar primārajiem energoresursiem ir uzņēmuma AS "Latvijas gāze", kurš līdz ar uzņēmumu "Itera Latvija" veido de facto dabas gāzes piegādes Baltijas valstīs monopolu dabasgāzes importā, pārvadē, uzglabāšanā un tirdzniecībā. Uzņēmums "Latvijas gāze" pieder Krievijas uzņēmumam "Gazprom" (25%), Vācijas "E.On Ruhrgas International AG" (47.15%), SIA "Itera-Latvija" (25%).[66]

Atjaunojamo resursu īpatsvars enerģētikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Savienībā Latvija ieņem 2. vietu uzreiz aiz Zviedrijas atjaunojamo resursu īpatsvara ziņā enerģētikā. Šā saraksta galvgalī esošās valstis — Zviedrija, Latvija un Somija — dominē galvenokārt divu iemeslu dēļ — bagāto ūdens un meža resursu dēļ, kas energobilancē veido lielu īpatsvaru. Ja raugās uz Latvijas rādītāju dinamikā, tad atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir arī pakāpeniski audzis — no 32.8% 2004. līdz 37.1% 2013. gadā. Dekādes laikā ir būtiski augusi biomasas izmantošana (veiktas investīcijas biomasas koģenerāciju staciju izbūvē), ir veikta hidroagregātu nomaiņa HES. Atjaunojamie resursi Latvijā galvenokārt tiek izmantoti elektrības, mazāk siltumenerģijas ražošanai. Pēdējo gadu laikā aptuveni 60% no elektroenerģijas Latvijā tiek saražots no atjaunojamajiem energoresursiem, tomēr izteikti lielākā daļa no tā tiek saražota HES-os. Vien pēdējos gados strauji pieaug pārējo atjaunojamo energoresursu nozīme (vējš, biomasa, biogāze).[65]

Tūrisma nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīga ir populārākais tūrisma mērķis Latvijā

Tūrisma nozarē 2014. gadā kopumā nodarbināti vairāk nekā 74,8 tūkst. iedzīvotāju, kas sastāda 8,4% no kopējās nodarbinātības dažādos pakalpojumu sektoros Latvijā — transporta sektorā (20 tūkst.), restorānu nozarē (23,6 tūkst.), viesnīcu sektorā (10,3 tūkst.), kultūras, sporta un rekreācijas sektorā (22,3 tūkst.), kā arī tūrisma aģentūrās (2,8 tūkst.)[21]

Saskaņā ar CSP datiem 2014. gadā Latvijā darbojās 544 viesnīcas un viesnīcām pielīdzinātās mītnes kas apkalpoja 2 098 381 viesi.[67]

Tūrisma eksports 2015. gadā pieauga par 9,3 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sasniedza 1 023,4 milj. eiro, kas sastāda 4,1.% no IKP

Par 12,2 % palielinājās ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā gan atpūtas un citiem personiskajiem braucieniem, gan darījumu braucieniem. 2015. gadā ārvalstu un Latvijas ceļotāju bilance saglabājās pozitīva, kas nozīmē, ka tūrisma eksports ir lielāks par importu, bilances saldo bija 253,1 milj. eiro. Ceļotāju bilance Latvijā ir pozitīva kopš 2011. gada. Robežšķērsotāju apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāju braucienu skaits (2 milj.), salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās par 9,8 %. Kā liecina pārskata dati par viesnīcu un citu tūristu mītņu darbību, naktsmītņu pakalpojumus Latvijā 2015. gadā izmantoja 1,5 milj. ārvalstu ceļotāju, kas ir par 3,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā..

2015. gadā par aptuveni 30 % samazinājās gan pavadīto nakšu skaits, gan apkalpoto ceļotāju skaits no Krievijas, ko noteica ceļotāju mītnes zemes ekonomiskā situācija. Strauju pieaugumu, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, uzrāda apkalpoto ceļotāju skaits no Japānas un Indijas. Lai piesaistītu ceļotājus no Japānas un popularizētu Latviju un Baltiju kā galamērķi, TAVA pēdējos gados ir organizējusi vairākas Japānas tūrisma profesionāļu un žurnālistu vizītes Latvijā.

2016. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 862,3 tūkst. viesu, kas ir par 10,3 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,9 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis. 3. ceturksnī apkalpoti 584,9 tūkst. ārvalstu viesu. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 7,6 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3 %. Visvairāk ārvalstu viesu 3. ceturksnī uzņemts no Vācijas (82,8 tūkst.) un kaimiņvalstīm – Krievijas (68,6 tūkst.), Lietuvas (61,8 tūkst.) un Igaunijas (47,6 tūkst.) Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 28,6 %), ASV (par 24 %), Somijas (par 22,2 %), Dānijas (par 21,6 %), kā arī no Polijas (par 19,6 %),Spānijas (par 18,1 %) un Itālijas (par 16,4 %). [68]

Lidostā apkalpoto pasažieru skaitu veido gan ārvalstu, gan Latvijas ceļotāji, kas 2015. gadā bija 5 160,8 tūkst, kas ir par 7,2 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 37,9 % no visiem apkalpotajiem pasažieriem tiek apkalpoti, lidojot uz Vāciju vai no tās, Apvienotās Karalistes un Krievijas. Apkalpoto pasažieru skaita pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija Zviedrijai (par 19,9 %), Apvienotajai Karalistei (par 18,6 %), Vācijai (par 15,8 %) un Norvēģijai (par 11,2 %). Apkalpoto pasažieru skaits no Krievijas vai uz to samazinājās par 13,2 %. Ievērojams apkalpoto pasažieru skaita pieaugums bija uz galamērķiem Horvātijā (par 115,1 %), Šveicē (par 74 %), Grieķijā (par 44,2 %) un Ukrainā (par 43,2 %), ko noteica lidojumu uzsākšana uz jauniem galamērķiem vai arī jaunas lidsabiedrības ienākšana tirgū.[69]

No kopējā ārvalstu viesu skaita Rīgā tika uzņemti 83,5% viesu, Jūrmalā — 7,0% un Liepājā — 1,2%, Siguldas novadā, Daugavpilī un Bauskas novadā — katrā 0,8% viesu. Arī Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā (30,9% viesu), Jūrmalā (11,8%) un Liepājā (7,4%), kā arī Ventspilī (5,9%), Daugavpilī (4,0%) un Siguldas novadā (3,9%)

Visaugstākais noslogojums bija Rīgas četrzvaigžņu viesnīcās — 51,0%, pieczvaigžņu viesnīcās — 49,4%, bet trīszvaigžņu viesnīcās — 32,8%. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums 2015. gada 1. ceturksnī bija 2 naktis.[70]

No visiem ārvalstu viesiem Rīgā uzņemti 71,9 %, Jūrmalā – 9,4 %, Ventspilī – 2,8 %, Liepājā – 2,4 %, Siguldas novadā – 1,9 %, un Daugavpilī – 1,1 % viesu.

Būvniecības nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būvniecības nozare Latvijas ekonomikas struktūrā 2015. gadā sastādīja 5,78%.

Pēdējo gadu laikā būvniecības nozare Latvijā piedzīvojusi gan spēcīgu kritumu finanšu krīzes ietekmē, gan nelielu kāpumu, kam 2015. - 2016. gadā atkal seko lejupslīde. Vislielākā aktivitāte vērojama gada siltajos mēnešos, savukārt ziemā būvniecības apjomi samazinās vairāk nekā uz pusi. Cikliskums norāda uz to, ka produkcijas apjomi būtiski mainās līdz ar valsts ekonomikas cikliem. Ekonomiskas krīzes laikā - 2009. un 2010. gadā būvniecības apjomi nozarē samazinājās attiecīgi par 35% un 37%. 16% no kopējā būvdarbu apjoma Latvijā veic 9 lielākās būvkompānijas. Pārējo tirgus daļu sadala daudz mazāki uzņēmumi. Būvniecībā dominē uzņēmumi ar vietējo kapitālu. Igauņu Merko Ehitus meitas uzņēmums Merks ir vienīgais no lielajiem būvuzņēmumiem ar ārzemju kapitālu. Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā ir viens no augstākajiem valstī un var sasniegt līdz pat 50%. Būvniecības apjomi 2015. gadā samazinājās par 1.2%. Tas bija pirmais samazinājums gada griezumā kopš 2010. gada. Par galveno iemeslu šim samazinājumam tiek uzskatīts pārrāvums Eiropas finansējumā. Iepriekšējais plānošanas periods beidzās 2013. gadā, un jaunā 2014.-2020. gada plānošanas perioda budžeta apstiprināšana ieilga līdz 2013. gada novembrim. [71]

Lielākās būvniecības firmas Latvijā (pēc apgrozījuma miljonos eiro 2014. gadā)

BMGS, AS - 100,5 milj

SKONTO BŪVE, SIA - 91,0 milj

UPB, AS - 86,9 milj

BINDERS, Ceļu būves firma SIA - 70,13 milj

MERKS - 67,9 milj

LATVIJAS AUTOCEĻU UZTURĒTĀJS, VALSTS AS - 63,8 milj

Tirdzniecības nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010.‑2015. gadā aptuveni 15% no visiem nodarbinātajiem strādājuši tirdzniecības nozarē, tā vidēji veidojusi vairāk nekā 14% no kopējās pievienotās vērtības. Ienākumu līmenim pakāpeniski augot, bet patēriņa cenu līmenim saglabājoties praktiski nemainīgam, mazumtirdzniecības kāpums 2015. gadā bija viens no Latvijas tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēkiem. Nozares apgrozījums reālā izteiksmē auga par 5.5%, kamēr tirdzniecības nozares pievienotā vērtība kopumā, ieskaitot vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un automobiļu un motociklu remontu, auga lēnāk – par 3.7% (2016. gada 1. ceturksnī par 3.9%, taču vairs ne tik ļoti uz mazumtirdzniecības rēķina, jo tās izaugsmes temps ievērojami palēninājies).

Lielākie tirdzniecības uzņēmumi Latvijā (pēc apgrozījuma miljonos eiro 2015. gadā [72])

RIMI LATVIA, SIA - pārtikas tirdzniecība - 785,2 mlj

MAXIMA Latvija, SIA - pārtikas tirdzniecība - 688,8 milj

Samsung Electronics Baltics - sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība - 291,5 milj

Sanitex, SIA - saimniecības preču vairumtirdzniecība - 253,4 milj

Elagro Trade, SIA - Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika - 148,9 milj

Latvijas ekonomikas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas brīvvalsts laiks (1918—1940)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas brīvvalsts pašā sākumā 1918. gadā stāvoklis bija ārkārtīgi smags. Latvijas teritorijā bija norisinājusies intensīva karadarbība, kā rezultātā Latvija bija zaudējusi 1 miljonu jeb 40% savus iedzīvotājus, galvenokārt jaunus vīriešus. Tika sagrauta ceturtā daļa no visām ēkām, izpostīti dzelzceļi. Rūpniecība un tirdzniecības flote pilnībā evakuētas uz Krieviju un nekad netika atgriezta atpakaļ. Pirmā pasaules kara rezultātā Latvija bija visvairāk cietusī Eiropas teritorija.

Turpretī brīvvalsts divdesmit gadu laikposmā Latvija paspēja nostādīt lauksaimniecisko ražošanu tā, ka īsā laikā no labību importējošas valsts pārvērtās par labības eksportētāju, un jau 1934.–1937.gados eksportēja 1/3 milj. tonnas graudu. Latvijas eksporta lauvas tiesu sastādīja arī piena un gaļas produkti. Ar 23,5 miljoniem kilogramu sviesta eksporta gadā Latvija 1938. gadā ieņēma jau 4. vietu Eiropā un 6. vietu pasaulē. Latvija atradās 1. vietā pasaulē pēc gaļas patēriņa uz vienu iedzīvotāju, apsteidzot ASV un Lielbritāniju. Rūpnieciskās ražošanas ziņā tā praktiski pilnībā ajaunoja savu pirmskara potenciālu. Svarīgākās bija metāla un mašīnu, tekstila, koka, pārtikas rūpniecības nozares. Īpaši svarīga loma bija jaunajiem uzņēmumiem, piemēram, Valsts elektrotehniskai fabrikai (VEF), kas ražoja radio aparātus, lidmašīnas un pasaules vismazāko fotoaparātu „Minox”.

1925.gadā R. Hiršs dibināja «Rīgas audumu». Tam sekoja AS «Ķuze» un «Laima», Jelgavas, Krustpils un Liepājas cukurfabrikas, VEF, Ērenpreiss, Imanta, Stars, Fēnikss un Vairogs. Trīsdesmitajos gados Vairogs sāka ražot Ford 10 modeli. Padomju okupācijas priekšvakarā savu darbu bija uzsākusi Ķeguma spēkstacija — modernākā hidroelektrostacija Baltijā

Milzīgs progress bija izglītības sfērā. Brīvvalsts 20 gados Latvijā tika uzceltas 373 jaunas un pārbūvētas 587 skolu ēkas. Rezultātā lasītpratēju procents Latvijā bija augstāks nekā, piemēram, Itālijā, Spānijā, Polijā, Grieķijā, Portugālē. Iespiesto grāmatu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija atradās 2. vietā Eiropā (aiz Dānijas), atstājot aiz sevis tādas valstis kā Zviedrija, Vācija, Francija, Šveice u.c. Studentu īpatsvara ziņā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Latvija ieņēma 1. vietu Eiropā.

[53] [73]

Latvijas IKP izmaiņas uz vienu iedzīvotāju salīdzinot ar citām Eiropas valstīm brīvvalsts laikā. [74]

Valsts IKP uz iedz. 1922.gads Valsts IKP uz iedz. 1929. gads Valsts IKP uz iedz. 1938. gads
Lielbritānija 4637 Šveice 6332 Šveice 6390
Šveice 4618 Nīderlande 5689 Lielbritānija 6266
Nīderlande 4599 Lielbritānija 5503 Dānija 5762
Beļģija 4413 Dānija 5075 Nīderlande 5250
Dānija 4166 Beļģija 5054 Vācija 4994
Francija 3610 Francija 4710 Beļģija 4832
Vācija 3331 Vācija 4051 Zviedrija 4725
Zviedrija 2906 Zviedrija 3869 Francija 4466
Austrija 2877 Austrija 3699 Norvēģija 4337
Norvēģija 2784 Norvēģija 3472 Latvija 4048
Itālija 2631 Itālija 3093 Igaunija 3771
Īrija 2598 Čehija 3042 Somija 3589
Igaunija 2311 Īrija 2824 Austrija 3559
Spānija 2284 Igaunija 2802 Itālija 3316
Somija 2058 Latvija 2798 Īrija 3052
Čehija 2006 Spānija 2739 Grieķija 2677
Grieķija 1963 Somija 2717 Ungārija 2655
Latvija 1929 Ungārija 2476 Polija 2396
Portugāle 1430 Grieķija 2342 Spānija 1790
Polija 1382 Polija 1994 Portugāle 1747
Dienvidslāvija 1057 Portugāle 1610 Dienvidslāvija 1356

Tā kā PSRS, kas turpmākos gadus inkorporēja Latvijas tautsaimniecību IKP aprēķināšanas metodoloģijas atšķirās no Eiropas, tad ar PSRS līmeni var salīdzināt konkrētus Latvijas un PSRS ražošanas produkcijas veidus 1940.gadā uz 1 iedzīvotāju, kur PSRS = 1 (reizes) [75]

Produkcijas veids Latvija / PSRS reižu vairāk uz 1 iedz.
Sviests 10 reizes
Šīferis 6 reizes
Kokvilnas audumi 5 reizes
Zīda audumi 5 reizes
Rūpn. pārstrādāta gaļa 4 reizes
Papīrs 3 reizes
Minerālmēsli 3 reizes
Cements 2,2 reizes
Veļas trikotāža 2 reizes
Smalkais cukurs 2 reizes
Elektroenerģija 2 reizes
Koksne 1,8 reizes
Vilnas audumi 1,8 reizes
Logu stikls 1,8 reizes
Linu audumi 1,7 reizes

Latvijas ekonomika PSRS sastāvā (1940—1990)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. Pasaules kara gados tautsaimniecība bija ievērojami cietusi: bija sagrautas 3/4 rūpniecības uzņēmumu, visa enerģētika, uzspridzināti tilti, aptuveni 300 km dzelzceļa līniju, lauksaimniecības sējumu platības samazinājušās par 35%, mājlopu skaits - par 50%. 1945. gadā rūpniecība deva tikai 50% no produkcijas apjoma, kāds bija 1941. gadā. Privātīpašums uz ražošanas līdzekļiem tika likvidēts, lauksaimniecībā īstenota plaša piespiedu lauku saimniecību kooperācija, veidojot t.s. kolhozus un sovhozus.

Neskatoties uz ekstensīvo ražošanas kāpināšanu, Latvija pēc padomju okupācijas, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kuras turpināja attīstīties brīvā tirgus apstākļos, strauji atpalika. 1985. gadā Latvijas IKP rādītāji uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar Eiropas valstīm, jau bija vairākas reizes zemāki.

IKP uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās ASV dolāros [76]

Valsts 1938 1990
Somija 3589 25500
Dānija 5762 25100
Austrija 3559 21000
Latvija 4048 7500

Arī salīdzinoši ar pārējām PSRS republikām, Latvijas attīstības tempi bija lēnāki, jo PSRS investīcijas Latvijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija mazākas nekā vidēji PSRS. Sevišķi mazi investīciju tempi Latvijā bija pirmajos pēckara gados  – vismaz divas reizes mazākas investīcijas nekā vidēji uz vienu iedzīvotāju PSRS. Laika posmā no 1946. līdz 1950.  gadam kapitālieguldījumu īpatsvars Latvijas rūpniecībā sastādīja 0,49% no visiem kapitālieguldījumiem PSRS rūpniecībā, kaut arī 1950. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 1% no visiem PSRS iedzīvotājiem. Salīdzinot ar Krievijas federāciju, kapitālieguldījumi pēckara periodā bija 2,4 reizes mazāki, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.[77]

Padomju industriālās attīstības politiku Latvijā sāka īstenot no 60. gadu sākuma, kad trieciena tempā projektēja un cēla lielas rūpnīcas Ogrē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Jelgavā un Rīgā. Industrializācijas būtisks aspekts bija aukstā kara saasināšanās un no tās izrietošā ekonomikas militarizācija. Latvijā militārās produkcijas ražošanai uzcēla vairākas jaunas rūpnīcas un to ražošanas cehus: rūpnīcu  “Komutators” p/k -211, Olaines  rūpnīcu apvienību  “Biolar” p/k G-4740, Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu p/k- 8298, Aparātbūves rūpnīcu “Alfa” p/k-233, Daugavpils rūpnīcu “Elektroinstruments” un Stikla šķiedras ražošanas rūpnīcu “Himvolokno.” Militāros pasūtījumus izvietoja arī citās tautsaimniecības rūpnīcās. Tā kopumā 176 Latvijas PSR rūpnīcās tika veikta militārās vai divējādas nozīmes produkcijas ražošana. Lielākās no tām - VEF, Komutators, Kompresors, Reaģents, Garkalnes asfaltbetona rūpnīca u.c. [78]

80 – 90% gadījumu Latvijā izvietotās rūpnīcas bija padomju militārā kompleksa daļa. Ārpus tie nespēja ne attīstīties, ne pastāvēt. Latvijas brīvvalsts lepnums VEF līdz 80% apjomam pildīja militāros pasūtījumus. Pat uzņēmumi, kas nodarbojās ar šķietami absolūti civilām lietām, kā, piemēram, maizes ceptuves vai veļas mazgātavas, pildīja savu daļu okupācijas karaspēka apkalpošanā un uzturēšanā.[79] Saskaņā ar Baltijas kara apgabala sniegtajām ziņām Latvijas teritorijā tika disocētas 3009 karaspēka daļas kas visas bija jāuztur Latvijas iedzīvotājiem.[80]

Forsējot smagās un militārās rūpniecības nozares, novārtā palika patēriņa preču ražošana radās patēriņa preču deficīts. Vārdi "deficīts" un "blats" (iespēja iegūt kāroto preci vai pakalpojumu caur pazīšanos) tika aizgūti no kaimiņzemes iedzīvotājiem un kļuva par ikdienas vārdiem arī Latvijā. Plauka ēnu ekonomika. Kritās darba produktivitāte. Astoņdesmito gadu beigās līdzīgi kara laikam tika ieviesta talonu sistēma uz pirmās nepieciešamības precēm - cukuru, ziepēm, cigaretēm utt..

Ekstensīvās, militarizētās rūpniecības attīstībai nepieciešamo darbaspēku un celtniekus Latvijā ieveda no PSRS. Viņu vajadzībām cēla jaunus dzīvojamos rajonus. Veselu nozaru (rūpniecības, celtniecības, dzelzceļa, flotes) un lielo uzņēmumu vadību nodeva iebraucējiem no “brālīgajām padomju republikām”. Latviešu īpatsvars republikā samazinājās līdz pat 52% (1989. gada tautas skaitīšanas dati), bet tautsaimniecībā un pārvaldē arvien vairāk dominēja krievu valoda.[81]

Iebraucēju proporcijas bija apmēram 1:2. Praksē tas nozīmēja ka vienam strādājošam Latvijas iedzīvotājam bija jānodrošina visa nepieciešamā infrastruktūra vienam iebraucējam: dzīvojamā platība, skolas, slimnīcas, bērnudārzi, ceļi, siltumtīkli utt. Uz vienu iebraucēju (migrantu) vidēji no Latvijas PSR budžeta tika iztērēti ~ 11,7 tūkst. rbļ., rēķinot 1988. gada cenās.

Dr. hist. G. Krūmiņš, veicot MK Komisijas uzdevumā pētījumu par Latvijas PSR un PSRS budžetu attiecībām, raksta: „Visi ieņēmumi no Latvijas teritorijas stingri noteiktā kārtībā tika sadalīti starp Latvijas PSR un PSRS budžetiem. Kopējie ieņēmumi no Latvijas teritorijas 1946.–1990. gados bija 84,9 miljardi rubļu, no kuriem 44,3 miljardi tika novirzīti uz Latvijas PSR budžetu, bet 40,6 miljardi uz PSRS budžetu (1961. g. rubļa ekvivalentā). Kopējie izdevumi Latvijas teritorijā 1946.–1990. gados bija 70,4 miljardi rubļu. Tātad kopumā ieņēmumi no Latvijas teritorijas pārsniedza izdevumus par 14,5 miljardiem rubļu, kas sastāda 18,4%. Taču arī no 44,3 miljardiem rubļu novirzītajiem Latvijas teritorijā vēl 13,3, miljardi, jeb 15,7% tika izlietoti PSRS militārām vajadzībām. Kopumā 1/3 daļa no Latvijas budžeta tika izlietota PSRS vajadzībām. Tā PSRS ekspluatēja savu koloniju, Latvija bija PSRS donors." [82]

Pārejas ekonomika pēc neatkarības atgūšanas (1991 - 2004)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc neatkarības atgūšanas 1991.gadā Latvijas ekonomika piedzīvoja ļoti grūtus laikus, jo PSRS ekonomika (kuras sastāvdaļa ilgu laiku bija arī Latvija) bija faktiski sabrukusi – IKP strauji krita, valsts budžeta deficīts sasniedza ievērojamus apmērus, visa bijusī PSRS piedzīvoja hiperinflāciju.

Sarežģītā stāvoklī nonāca rūpniecība, kas līdz Latvijas Republikas neatkarības atgūšanai bija iekļauta vienotā PSRS tautsaimniecības kompleksā un bija lielā mērā pakārtota PSRS militārajam kompleksam. Pēc PSRS sabrukuma militārā produkcija vairs nebija vajadzīga, savukārt atlikusī cita produkcija nebija realizējama ne Austrumos (ņemot vērā ārkārtīgi lielo rubļa inflāciju un reālās pirkspējas kritumu), ne Rietumos, kur tirgus jau bija piesātināts ar kvalitātes ziņā labāku produkciju. Šādos apstākļos pirmajos atgūtās neatkarības gados apstājās un bankrotēja vairums no lielajiem Vissavienības nozīmes uzņēmumiem. Straujās ekonomikas lejupslīdes dēļ pieauga bezdarbs. Visi šie apstākļi nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko stāvokli Latvijā. Saimnieciskās grūtības ietekmēja arī izglītību (skolas; augstskolas). Sevišķi sāpīgi tās skāra zinātni. Naudas trūkuma dēļ tika slēgtas vairākas zinātniskās iestādes, > 1/2 samazinājās zinātnieku skaits valstī.

Stāvokli lauksaimniecībā sarežģīja ļoti sasteigtā kolhozu likvidācija, šaurais iekšējais tirgus, ko pārpludināja lētā ārvalstu produkcija, finansu krīze, ko izraisīja lielo banku bankrots, kā arī nesamērīgi augstās banku kredītu likmes.

Pāreja no plānveida uz tirgus ekonomiku nozīmēja to, ka bija nepieciešams veikt ļoti daudz sistēmisku pārmaiņu: cenu un tirdzniecības liberalizāciju, makroekonomisko stabilizāciju un privatizāciju. Bija jāizveido daudzas jaunas institūcijas un jāpieņem likumi.

1990 XI Latvijā sāka īstenot agrāro reformu. Reformas gaitā zemi varēja atgūt bij. īpašnieki un to mantinieki. 1992.g. lauku apvidos sākās arī zemes privatizācija, ar 1991 XI sākās zemes reforma pilsētās. 1993 atjaunoja 1937.g. Zemesgrāmatu likumu (pirmais atgūtais zemes īpašums Latvijā reģistrēts 1993.1.VI). [83]

Lai iegūtu monetāro stabilitāti un neatkarību, kā arī lai pārrautu ciešās finanšu saites ar Maskavu, Latvija 1992.gadā ieviesa savu nacionālo valūtu – sākumā tas bija Latvijas rublis, bet no 1993.gada – Latvijas lats (LVL). No 1993. gada pakāpeniski samazinājās inflācija. Konsekventas ekonomiskās politikas rezultātā, valdībai un Latvijas Bankai realizējot stingru fiskālo un monetāro politiku, inflācija samazinājās līdz 109% 1993.gadā un 36% 1994.gadā un 1999. gadā tā jau bija tikai 1,9.% .

Pārejot no plānveida saimniecības uz tirgus ekonomiku, kļuva nepieciešams sakārtot valstī īpašuma tiesības. 1991.30.X tika pieņemts likums Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā un Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem. Tika uzsākta arī visa veida īpašumu privatizācija, kas bija viens no vispretrunīgākajiem procesiem Latvijas vēsturē pēc neatkarības atgūšanas. No vienas puses, tas bija vērtējams pozitīvi, jo daudziem Latvijas pilsoņiem tā bija iespēja atgūt savus vai savu senču privātīpašumus. No otras puses, liela daļa sabiedrības īpašumu privatizāciju vērtēja kā netaisnīgu un piesātinātu ar korupciju, jo daudzus valsts īpašumus, tai skaitā arī dažāda veida uzņēmumus, varēja iegūt savā īpašumā par smieklīgi zemu cenu.

1994.gadā Latvijas ekonomika un tās IKP atkal sāka augt, taču ne uz ilgu laiku, jo 1995.gadā Latviju skāra pirmā banku krīze. Par galveno iemeslu šai krīzei kļuva lielākā tā laika komercbanka „Banka Baltija”, kuras krāpnieciskie darījumi un maksātnespēja izraisīja arī vairāku citu komercbanku bankrotu, kopumā skarot ap 40% no visiem komercbanku aktīviem un 50% no visu privātpersonu noguldījumiem. Krīzes rezultātā Latvijas IKP samazinājās par 2.1%. 1998.gadā Latviju ietekmēja Krievijas finanšu krīze, kas tikai nobremzēja tā brīža pozitīvo izaugsmi. Taču neskatoties uz Krievijas finanšu problēmām, lielākā daļa uzņēmumu spēja ātri pārstrukturēties, pārorientēt savu darbību uz citiem tirgiem, un Latvijas IKP izaugsme turpinājās.

Sākot ar 1998. gadu Latvija vairākus gadus pēc kārtas piedzīvoju strauju un stabilu IKP izaugsmi, izvirzot to Eiropas Savienības kandidātvalstu IKP pieauguma līderos.

Izmaiņas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (sākot ar 2004)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija, tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis (Igaunija un Lietuva), piedzīvoja strauju iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu, nopelnot sev tiesības saukties par vienu no „Baltijas tīģeriem”. Latvijas IKP no 2004. līdz 2007.gadam pieauga par 33%, 2006.gadā sasniedzot pat 12% IKP kāpumu. Latvija piedzīvoja kreditēšanas bumu – komercbanku izsniegto kredītu apjoms 2005.-2006.gadā vairāk kā divas reizes pārsniedza pirms tam izsniegto kredītu apjomu. Viegli pieejamie kredīti veicināja arī nekustamo īpašumu vērtības strauju celšanos - no 2003. līdz 2007.gadam nekustamā īpašuma cenas pieauga vidēji par 240%. Kreditēšanas bums un strauji augošais nekustamā īpašuma tirgus veicināja līdz šim nebijušu pieprasījumu pēc dažāda veida importa precēm. Tā rezultātā imports ievērojami apsteidza eksportu un lielais tekošā konta deficīts kļuva par vienu no galvenajiem gaidāmās krīzes priekšvēstnešiem.

Valdības un Latvijas Bankas veiktie pasākumi samazināja kreditēšanas apjomus, taču tie nespēja novērst gaidāmo krīzi. Lielās komercbankas arī pamazām kļuva piesardzīgākas un ieviesa stingrākus kreditēšanas nosacījumus. Kreditēšana samazinājās vēl straujāk, nekustamo īpašumu cenas sāka kristies, izraisot ķēdes reakciju visā valsts ekonomikā - strauji samazinājās patēriņš, tirdzniecība un valsts ekonomiskā attīstība. Lielākā Latvijas komercbanka ar vietējo kapitālu Parex banka piedzīvoja smagu finansiālu stāvokli un Latvijas valdība izlēma to glābt, investējot 1,2 miljardus latu. No 2008.gada 2.ceturkšņa līdz 2010.gada 2.ceturksnim Latvijas IKP bija kopumā samazinājies par 25%, vislielāko kritumu piedzīvojot 2009.gadā par 18%. Bezdarbs bija viena no lielākajām krīzes radītajām problēmām Latvijā - salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni, tas pieauga apmēram trīs reizes, savu rekordlīmeni sasniedzot 2010.gada 1.ceturksnī (20,5%). No tautsaimniecības nozarēm visvairāk cieta būvniecība, tirdzniecība, transports un sabiedrisko pakalpojumu sektors.

Visstraujāk no krīzes atkopās eksportējošie uzņēmumi, kas nebija atkarīgi no iekšzemes pieprasījuma, un kuri saņēma pastiprinātu valdības atbalstu. No 2010.gada sākuma sāka uzlaboties visi galvenie Latvijas tautsaimniecības rādītāji. IKP kritums gada sākumā ievērojami samazinājās un 3.ceturksnī jau tika reģistrēts pirmais IKP pieaugums (+2,9%) pēc deviņu ceturkšņu krituma. Nodokļu ieņēmumi sāka pārsniegt plānotos apjomus. Izaugsmes dzinējspēks bija eksports, kas 2010.gadā pieauga par 30% un ražošana, kas, pateicoties tam pašam eksportam un nelielam iekšzemes pieprasījuma kāpumam, pieauga par 14%. Galvenās eksporta preces bija koksne, koka un metāla izstrādājumi, tekstils. 2012.gada 1.ceturksnī Latvija turpināja uzrādīt teicamu IKP izaugsmi (+6,9%), kas bija vislabākais rādītājs ES valstu vidū, un kurš balstījās uz eksportu un pamazām augošu iekšējo patēriņu. [84]

Neskatoties uz 2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes radītajām sekām Latvijas ekonomikā, pievienošanās ES ļāva Latvijas uzņēmējiem daudz aktīvāk un plašāk apgūt ne tikai Eiropas, bet arī pasaules tirgus, vienlaicīgi arī integrējot Latviju globālajos tirdzniecības ceļos. Pieauga gan importa, gan eksporta apjomi. Eksports uz Eiropas valstīm kopš iestāšanās ES pieauga vairāk nekā 3 reizes, kamēr importa apjoms dubultojās. Vairāk nekā desmitkārtīgi auga Latvijas eksports uz Āfrikas un Āzijas valstīm. Tā 2004. gadā Latvijas kopējais eksports bija 3 059 213 tūkstoši eiro, 2014. gadā 9 871 057 tūkstoši eiro.

Latvijas dalība ES būtiski palielināja Latvijas lauksaimniekiem pieejamo atbalstu. Ja 2003. gadā tie bija aptuveni 11 miljoni latu, tad piecus gadus vēlāk — jau 173 miljoni. Desmit gadu laikā lauksaimniecībā ir ieguldīti 3,6 miljardi eiro no ES finansējuma (gan platību maksājumi, gan projektu finansējums). Lielākajā Latvijas lauksaimniecības nozarē — graudkopībā notikusi straujākā izaugsme, par ko liecina divas reizes lielāka ražība. 2012. gadā platības palielinājās par 9% un kopraža palielinājās par 50%, savukārt ražība palielinājās par 38%.[85]

Salīdzinot ar pirmsiestāšanās periodu ir būtiski sarukusi starpība starp Latviju un Eiropas Savienību rēķinot IKP uz vienu iedzīvotāju. Ja 2004. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 46,5 %no ES vidējā līmeņa, tad 2015. gadā 64%. Nozīmīgi pieaugušas algas. Ja 2004. gadā vidējā neto alga bija 214 eiro, tad 2015. gadā 606 eiro.

2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periods paver iespēju investēt 4,4 miljardus eiro Latvijas attīstībā. Ekonomikas ministrijas aktivitātēs vien pieejami aptuveni 770 miljoni eiro mērķtiecīgām investīcijām Latvijas ekonomikas modernizācijā un industrializācijā. 2016. gadā turpinātas vai uzsāktas tādas ES fondu aktivitātes kā Jaunu produktu ieviešana ražošanā (atbalsts iekārtu iegādei), Starptautiskās konkurētspējas veicināšana (nacionālie stendi, t. sk., ārējo tirgu apgūšana (dalība izstādēs)), Nodarbināto apmācības, Kompetences centri, Biznesa inkubatori un Daudzdzīvokļu māju siltināšana.[48]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 [1]
  2. «Valsts parāds gada laikā samazinājies par 195 miljoniem eiro». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 23. janvārī.
  3. 3,0 3,1 «Par valsts budžetu 2014.gadam». Likumi.lv. Skatīts: 2014. gada 23. janvārī.
  4. «International Reserves and Foreign Currency Liquidity – LATVIA». International Monetary Fund. 2014. gada 23. janvāris. Skatīts: 2014. gada 23. janvāris.
  5. Eiropas un Rekonstrukcijas un attīstības Bankas Dokuments — Stratēģija Latvijai
  6. http://www.doingbusiness.org/~/media/GIAWB/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB16-Full-Report.pdf Doing Business 2016 Measuring Regulatory Quality and Efficiency
  7. «Komentārs par IKP izmaiņām 2009. gada 4. ceturksnī». Reitingi.lv. Skatīts: 2011-09-22.
  8. «Latvijas IKP 2011.gadā audzis par 5,5%. LETA ziņa 2012. gada 9. martā». apollo.lv. Skatīts: 2012-03-23.
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 9,6 Latvijas tautsaimniecības makroekonomikas apskats #66 2016 -1
  10. «Eurostat»: Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bijis ceturtais zemākais ES
  11. 11,0 11,1 http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_02_menesabiletens_monthlybulletin_16_04m_lv_en.pdf Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 2016/4
  12. Valsts budžets, LFM mājaslapa
  13. Nodokļu un nodevu sistēma Latvijā FM mājaslapa
  14. 2016 International Tax Competitiveness Index
  15. Lavijas Finanšu Ministrija 2017. gada Valsts Budžeta izlietojums
  16. 16,0 16,1 16,2 2010. gada 3. jūnijs 15:17. «Sergejs Ancupovs. Divas labi noslēptas sensācijas. // Dienas bizness. 2010. gada 3. jūnijs». Db.lv. Skatīts: 2011-09-22.
  17. «Ārējā tirdzniecība — Galvenie rādītāji | Latvijas statistika». Csb.gov.lv. 2010-06-21. Skatīts: 2011-09-22.
  18. Pērn Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu investīciju projektu skaits LETA biznesa portāls 27.05.2014.
  19. https://www.bank.lv/par-mums/struktura/prezidents/runas/9139-introductory-remarks-by-governor-of-latvijas-banka-ilmrs-rimvis Ilmārs Rimvis Latvijas Bankas konferencē "Vai esam ko mācījušies no krīzes?" 2014. gada 17. oktobrī
  20. Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras mājaslapa
  21. 21,0 21,1 21,2 https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBU 2015 Decembris
  22. 22,0 22,1 http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_28_areja_tirdznieciba_preces-partneri_15_04q_lv.pdf Latvijas ārējā tirdzniecība. CSP Svarīgākās preces un partneri. 2015. gadā Informatīvs apskats
  23. http://www.csb.gov.lv/notikumi/2015-gada-eksporta-vertiba-palielinajas-par-12-41889.html CSP — 2015. gadā eksporta vērtība palielinājās par 1,2 %
  24. Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2015. gadā.
  25. Septembrī bezdarba līmenis Latvijā pirmo reizi kopš 2008.gada noslīdējis zem 8% atzīmes. Delfi.
  26. Statistics Estonia
  27. ИНФОРМАЦИЯ О СОЦИАЛЬНО-ЭКОНОМИЧЕСКОМ ПОЛОЖЕНИИ РОССИИ
  28. О начисленной средней заработной плате работников Республики Беларусь за июль 2016 г.
  29. Iedzīvotāju ieņēmumi, galvenie rādītāji - CSP
  30. Latvijas algu un atlīdzību pētījums 2016
  31. Minimālā darba alga Latvijā. Labklājības ministrija.
  32. Par Finanšu sektora attīstības plānu 2014.–2016. gadam
  33. Latvijas banku sektora peļņa deviņos mēnešos sasniedz 373,972 miljonus eiro. Delfi. LETA | 27. oktobris 2016
  34. Latvijas Lielākās Bankas
  35. «Mežu resursi un to nozīme Latvijas tautsaimniecībā // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 121. lpp. (.pdf)» (PDF). Skatīts: 2011-09-22.
  36. http://www.vmd.gov.lv/public/ck/files/ZM/Mezhi%20konf%20materiali/MIB.pdf Latvijas meža nozare šodien un rīt. Mežsaimniecība. Arnis Muižnieks Latvijas Meža īpašnieku biedrības Valdes priekšsēdētājs
  37. http://www.lvm.lv/par-mums Latvijas Valsts Meži mājaslapa
  38. 38,0 38,1 38,2 LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBA Statistisko datu krājums 2016. gads Rīga
  39. «Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 128.-129. lpp. (.pdf)» (PDF). Skatīts: 2011-09-22.
  40. Graudi.lv portāls
  41. http://www.la.lv/visu-laiku-lielaka-raza-glabatavas/ Šoruden nokulta visu laiku lielākā graudu raža; Latvijā nepietiek glabātavu, Uldis Graudiņš 10. novembris, 2015
  42. Vēveris A. Piena ražošanas saimniecību rentabilitāte un to noteicošie faktori Latvijā. Economic Science for Rural development. Proceedings of the International Scientific Conference No. 21. Jelgava: 2010. 123-129 pp.
  43. http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_2015_15_00_lv_en.pdf Latvjas Lauksaimniecība Latvijas Republikas Centrālā Statistikas Pārvalde, Statistisko datu krājums
  44. «Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 130. lpp. (.pdf)» (PDF). Skatīts: 2011-09-22.
  45. «Lauku saimniecību darbības ekonomiskās analīzes metodikas iespējamie pilnveidošanas virzieni // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 107. lpp. (.pdf)» (PDF). Skatīts: 2011-09-22.
  46. ZM: Samazinājies zivsaimniecības nozares ieguldījums gan IKP, gan eksportā
  47. Jānis Endeleː Nākamgad plāno izaugsmi
  48. 48,0 48,1 https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf LR Ekonomikas Ministrija ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS 2015 ATTĪSTĪBU
  49. Nozaru ekspertu padomes mājsalapa
  50. Production and Consumption of Wood Pellets in the European Union Arnold Dale Ekman & Co AB
  51. Lauksaimniecība - pārtikas un dzērienu ražošana 2015 - draudi un iespējas. Swedbank, 26.01.2015
  52. Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija - Par nozari
  53. http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/elektronisko-un-optisko-iekartu-razosanas-informacijas-un-komunikacijas-tehnologijas Nozaru ekspertu padome
  54. Nozaru Ekspertu Padome mājaslapa
  55. http://www.db.lv/razosana/tetra-pak-pelna-augusi-par-5-proc-392121 Dienas Bizness — Tetra Pak peļņa augusi par 5% Žanete Hāka, 2013. gada 18. aprīlis 11:36
  56. https://www.makroekonomika.lv/latvija-rupnieciba-ir Latvijā rūpniecība IR! — Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists 15.01.2013.
  57. Valdība turpina atlikt Latvijas tranzīta nozares izvērtējumu; Eksperti nesaredz krīzi ar Krieviju Baltic News Network, 2015. gada 12. maijs
  58. http://www.sam.gov.lv/satmin/preview/?cat=112&action=print& Latvijas Republikas Satiksmes Ministrija
  59. A/S Latvijas kuģniecība mājsalapa
  60. https://dl.dropboxusercontent.com/u/29605804/Benefits-of-Aviation-Latvia-2011.pdf EOxford Economics — Economic Benefits from Air Transport in Latvia, 2011
  61. 61,0 61,1 http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu Starptautiskā Lidosta Rīga
  62. http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=425 Latvijas Satiksmes Ministrija 20.04.2016
  63. http://certusdomnica.lv/agenda/informacijas-un-komunikaciju-tehnologijas/ 21 Oktobris, 2015 Kārlis Krēsliņš & Sanita Meijere CERTUS
  64. https://www.stateoftheinternet.com/downloads/pdfs/Q4-2015-SOTI-Connectivity-Executive-Summary.pdf akamai’s [state of the internet] Q4 2015 executive review
  65. 65,0 65,1 65,2 65,3 https://www.makroekonomika.lv/energetika-izaicinajumu-pilna-nozare Igors Kasjanovs Latvijas Bankas ekonomists 30.07.2015.
  66. 66,0 66,1 Enerģētika Latvijā
  67. TŪRISMS LATVIJĀ 2015 Statistisko datu krājums
  68. 3. ceturksnī tūristu mītnēs uzņemto viesu skaits audzis par 10,3 % - CSP
  69. Tūrisma Statistikas aktualitātes 2016, CSP
  70. Pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits CSP 25.05.2015
  71. SEB Būvniecības nozare – sadrumstalota un sezonāla, Deniss Podļeskis, Rīga 22.06.2016
  72. Firmas.lv datu bāze - lielākie tirdzniecības uzņēmumi Latvijā
  73. Nākotne būs pats interesantākais laiks mums visiem - kopā ar Latviju Sandra Veinberga, Komunikācijas zinātņu eksperte, asociētā profesore, Speciāli TVNET
  74. The Cambridge Economic History of Modern Europe: Volume 2, 1870 to the Present.
  75. Latvijas un PSRS ekonomiskās attiecības un to rezultāti 2010. - 1990. gadam. LSI (M. Šmulders), Rīga 1991
  76. J. Kalniņš "Latvijas pagātnes iespējamie attīstības scenāriji kuri pamatoti ar tādu attīstīto kaimiņvalstu, kuras bija Latvijai līdzīgā situācijā pirms Latvijas okupācijas, bet nebija pakļautas totalitāram komunistiskam režīmam, izaugsmes raksturojumu"; Rīga, 2006
  77. Starptautiska zinātniska konference „Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā. 1987.–2003. gads”. R., LU u.c., 2004, 55. lpp
  78. LNA LVA 270. f., 1a apr. 206. lietas 4. lp. atrodamas ziņas par 30 militāro rūpnīcu atjaunošanu vai  celtniecību LPSR 45./46. gadā. 
  79. Konference ”Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atjaunošanas”. Kongresu nams 2013. gada 13. decembris.
  80. Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā. Starptautiskās konferences materiāli Rīgā 2011. gada 17-18. jūnijs
  81. Otrā padomju okupācija: Latvijas kolonizācija 1953–1985
  82. Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas
  83. www.letonika.lv - Latvijas Republika II
  84. PĒTĪJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCIĀLO SITUĀCIJU BALTIJAS VALSTĪS: LATVIJA
  85. http://www.europarl.lv/resource/static/files/publikacijas/latvija-es-10-gadi_petijums.pdf LATVIJA PĒC 10 GADIEM EIROPAS SAVIENĪBĀ — CITA LATVIJA? Rīgā, 2014. gada maijā