Latvijas ekonomika

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas ekonomika
Latvijas ekonomika
Swedbank Centrālā ēka
Valūta 1 Eiro (EUR) = 100 centi
Fiskālais gads Kalendārais gads
Statistika
IKP 24 377 712 000 Eiro (CSP dati par 2015. gadu)
IKP pieaugums 2,7̥ % (2015. gads)
IKP uz vienu iedzīvotāju 13,619 USD (SVF dati par 2015. gadu, pēc nomināla paritātes)
IKP pa nozarēm Lauksaimniecība: 5%; rūpniecība: 25,7%; pakalpojumi: 69,3% (2012. gada aprēķins)
Inflācija (PCI) 0.2% (2015. gads)
Džini koeficients 35,2 (2010)
Darba spēks 1,031 miljoni (2012. gada aprēķins)
Darba spēks pēc nodarbošanās Lauksaimniecība: 8,8%; rūpniecība: 24,0%; pakalpojumi: 67,2% (2010. gada aprēķins)
Bezdarba līmenis 9,0% (2013. gada 3. ceturksnis)[1]
Vidējā bruto darba alga 820 EUR, katru mēnesi (2015)[2]
Vidējā neto darba samaksa 606 EUR, katru mēnesi (2015)[2]
Ārējā ekonomika
Eksports 10,37 miljardi eiro (2015. gada aprēķins)
Eksportpreces Koksnes un koka izstrādājumi, mašīnas un iekārtas, metāli, tekstils, pārtika
Galvenie eksporta partneri Krievija 9,7%, Lietuva 18.3%, Igaunija 11.8%, Vācija 5,2%, Apvienotā Karaliste 5,3% (2015)
Imports 12,48 miljardi eiro (2015. gads)
Importpreces Iekārtas un aprīkojums, ķimikālijas, degviela, transportlīdzekļi
Galvenie importa partneri Lietuva 18,2%, Vācija 11,4%, Krievija 10,6%, Polija 9,7%, Igaunija 7,5% (2015)
FDI krājums $14,14 miljardi (2012. gada 31. decembris)
Ārējais bruto parāds $39,43 miljardi (2012. gada 31. decembris)
Valsts finases
Valsts parāds 34,8% no IKP (2014. gada aprēķins)[3]
Ieņēmumi 7 044 334 174 EUR (2014. gada aprēķins)[4]
Izdevumi 7 187 498 102 EUR (2014. gada aprēķins)[4]
Ārvalstu valūtas rezerves US$7,854 miljardi (2013. gada novembris)[5]
Galvenais datu avots: CIA World Fact Book

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, tai ir spēcīgas saites ar Eiropas Savienību un joprojām nozīmīgi sakari ar dažām NVS reģiona valstīm. Lai gan 2007.—2010. gada finanšu krīze radīja būtisku negatīvu ietekmi uz Latviju, atklājot tās ārējo neaizsargātību, valstij ir izdevies īstenot vienu no pēdējā laika veiksmīgākajām makroekonomikas korekcijas programmām, parādot ātru un saskaņotu ekonomikas atveseļošanos ar apbrīnojamu apņēmību attiecībā uz fiskālo politiku. Latvijas iestāšanās eirozonā 2014. gadā un tās atgūtā pieeja valsts finansējuma tirgiem ir apliecinājums, ka makroekonomikas korekciju uzdevums tiek risināts veiksmīgi. Pēc būtiskā samazinājuma vidējais pieaugums kopš 2011. gada ir vairāk nekā 4 procenti gadā, ievērojami pārsniedzot ES vidējo rādītāju.[6]

Jaunākajā Pasaules Bankas Doing Business 2016 pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindojās 22. vietā jeb 10. vietā ES dalībvalstu vidū. Pasaules Banka atzina Latviju par vienu no TOP 30 līderēm, kas ir veikušas nozīmīgas reformas uzņēmējdarbības uzlabošanā.[7]

Latvija kopš 1999. gada ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas, kopš 2004. gada Eiropas Savienības (ES), kopš 2014. gada Eirozonas dalībvalsts un kopš 2016. gada OECD dalībvalsts.

Izmaiņas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskatoties uz 2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes radītajām sekām Latvijas ekonomikā, pievienošanās ES ir ļāvusi Latvijas uzņēmējiem daudz aktīvāk un plašāk apgūt ne tikai Eiropas, bet arī pasaules tirgus, vienlaicīgi arī integrējot Latviju globālajos tirdzniecības ceļos. Pieauguši gan importa, gan eksporta apjomi. Eksports uz Eiropas valstīm ir pieaudzis vairāk nekā 3 reizes, kamēr importa apjoms ir dubultojies. Vairāk nekā desmitkārtīgi audzis Latvijas eksports uz Āfrikas un Āzijas valstīm. Tā 2004. gadā Latvijas kopējais eksports bija 3 059 213 tūkstoši eiro, 2014. gadā 9 871 057 tūkstoši eiro.

Latvijas dalība ES būtiski palielinājusi Latvijas lauksaimniekiem pieejamo atbalstu. Ja 2003. gadā tie bija aptuveni 11 miljoni latu, tad piecus gadus vēlāk — jau 173 miljoni. Desmit gadu laikā lauksaimniecībā ir ieguldīti 3,6 miljardi eiro no ES finansējuma (gan platību maksājumi, gan projektu finansējums). Lielākajā Latvijas lauksaimniecības nozarē — graudkopībā notikusi straujākā izaugsme, par ko liecina divas reizes lielāka ražība. 2012. gadā platības palielinājās par 9% un kopraža palielinājās par 50%, savukārt ražība palielinājās par 38%.[8]

2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periods paver iespēju investēt 4,4 miljardus eiro Latvijas attīstībā. Ekonomikas ministrijas aktivitātēs vien pieejami aptuveni 770 miljoni eiro mērķtiecīgām investīcijām Latvijas ekonomikas modernizācijā un industrializācijā. 2016. gadā turpinātas vai uzsāktas tādas ES fondu aktivitātes kā Jaunu produktu ieviešana ražošanā (atbalsts iekārtu iegādei), Starptautiskās konkurētspējas veicināšana (nacionālie stendi, t. sk., ārējo tirgu apgūšana (dalība izstādēs)), Nodarbināto apmācības, Kompetences centri, Biznesa inkubatori un Daudzdzīvokļu māju siltināšana.[9]

Iekšzemes kopprodukts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija, tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis (Igaunija un Lietuva), piedzīvoja strauju iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu, nopelnot sev tiesības saukties par vienu no „Baltijas tīģeriem”. Latvijas IKP no 2004. līdz 2007.gadam pieauga par 33%, 2006.gadā sasniedzot pat 12% IKP kāpumu. Daudzi cerēja, ka tāda pati attīstība saglabāsies arī nākamajos gados, ļaujot Latvijai bez problēmām pārskatāmā nākotnē sasniegt ES vidējo attīstības līmeni. Diemžēl Latvijas straujajai attīstībai nebija lemts ilgs mūžs, jo tā tika balstīta uz nepareiziem pamatiem — brīvi pieejamais un lētais ārzemju kapitāls tika izmantots nevis investīcijām tautsaimniecības attīstībā, bet galvenokārt vienkāršam patēriņam — nekustamo īpašumu, automašīnu un dažādu importa preču iegādei.[10]

2007.—2010. gada globālā finanšu krīze izraisīja nesabalansētās Latvijas tautsaimniecības krīzi un IKP kritumu 2009. gadā par apmēram 18%, kas bija viens no lielākajiem IKP kritumiem pasaulē gada laikā.[11] Toties no 2010. gada vidus Latvijas IKP atkal sāka augt, 2011. gadā pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem tas pieauga par 5,5%. Lielākais pieaugums bija būvniecības nozarē (+12,4%), apstrādes rūpniecībā (+11,7%), tirdzniecībā (+8,7%), transporta un uzglabāšanas nozarē (+8,0%).[12]

Galvenajā eksporta nozarē — apstrādes rūpniecībā 2013.gadā ražošanas apjomi par 22% pārsniedza 2009.gada līmeni. Tirgojamo nozaru izaugsme un ienākumu pieaugums no eksporta veicināja uz iekšējo tirgu orientēto nozaru — komercpakalpojumu, tirdzniecības un būvniecības izaugsmi. Šo nozaru devums izaugsmē pēdējos gados kļuvis arvien lielāks, bet vājais pieprasījums eksporta tirgos 2013. un 2014.gadā bremzēja apstrādes rūpniecības izaugsmi. 2015.gadā tautsaimniecības pamatnozaru attīstības tendences ir atšķirīgas. Nozīmīgs devums izaugsmē ir apstrādes rūpniecībai, kur ražošanas apjomi 2015.gadā pieauga par 4,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu..[13]

Saskaņā ES statistikas pārvaldes "Eurostat" datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), 2010. gadā veidoja 55%, 2011. gadā 60%, bet 2012. gadā 64% no ES vidējā līmeņa. Salīdzinājumam, augstāks šis rādītājs 2012. gadā bija Lietuvā (72%), Igaunijā (71%), Polijā (67%) un Ungārijā (67%), bet zemāks Horvātijā (62%), Rumānijā (50%) un Bulgārijā (47%). Turpretī reālais individuālais patēriņš (AIC) uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2012. gadā bija 63% no blokā vidējā. Salīdzinājumam, augstāks šis rādītājs 2012. gadā bija Lietuvā (75%), Slovākijā (73%), Polijā (73%), Čehijā (72%), vienāds Ungārijā (63%), bet zemāks Igaunijā (62%), Horvātijā (60%), Rumānijā (50%) un Bulgārijā (49%).[14]

Savukārt salīdzinot ar kaimiņvalstīm saskaņā ar SVF datiem 2015 gadā Latvijā IKP faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju bija 13 619 ASV dolāru (USD), Lietuvā — 14 210 USD, Igaunijā — 17 288 USD, Zviedrijā 49 866 USD, turpretī Krievijā — 9 055 USD, Baltkrievijā 5 749 USD.

20001 20011 20021 20031 20042 20052 20062 20072 20082 20092 20102 20112 20122 20132 20142 20152
6,9% 8,0% 6,5% 7,2% 8,9% 10,2% 11,6% 9,8% −3,2% −14,2% −2,9% 5,0% 4,8% 4,2% 2,4% 2,7%

1Starptautiskā Valūtas Fonda dati
2 EUROSTAT dati

2015. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās sastādīja 24 377 712 000 eiro.

IKP struktūra 2015. gadā[15]

IKP faktiskajās cenās kopā, 2015. gads, tūkstoši eiro 24377712 %
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība 705611 2,89
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu 919916 3,77
Apstrādes rūpniecība 2625146 10,77
Būvniecība 1409167 5,78
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 2989117 12,26
Transports un uzglabāšana 2043815 8,38
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 402844 1,65
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 1031693 4,23
Finanšu un apdrošināšanas darbības 1001682 4,11
Operācijas ar nekustamo īpašumu 2702594 11,09
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība; 1886234 7,74
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 1607533 6,59
Izglītība 1065148 4,37
Veselība un sociālā aprūpe 702631 2,88
Māksla, izklaide un atpūta 472246 1,94
Produktu nodokļi (mīnus subsīdijas) 2812335 11,54

Eksports un imports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010.-2012.gados Latvijas preču un pakalpojumu eksports pieauga ļoti strauji un bija galvenais tautsaimniecības attīstības dzinulis. Eksporta apjomi 2012.gadā par gandrīz 22% pārsniedza pirmskrīzes līmeni. No 2009.-2012.gadam, vidēji ik gadu eksports pieauga par 25%, bet imports — par 23%. Šajā periodā lielāko ieguldījumu preču eksporta pieaugumā deva lauksaimniecības un pārtikas preces, kā arī metālapstrādes produkti. Ievērojami pieauga arī kokapstrādes, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu, kā arī minerālo produktu eksports. Kopš 2013.gada, dēļ zemā pieprasījuma ārējos tirgos, eksporta dinamika ir kļuvusi mērenāka. Latvijas eksportu 2014.gadā ietekmēja lēnāka nekā gaidīta izaugsme ES valstīs un ekonomiskās situācijas pavājināšanās Krievijā, un eksporta apjomi pieauga par 3,1 procentu.[13]

2015. gada 1. ceturksnī eksports, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 4,6%, bet 2. un 3. ceturksnī — attiecīgi par 0,8% un 1,4%. Ekonomikas problēmas Krievijā stipri ietekmēja Latvijas eksporta iespējas, 2015. gadā preču eksports faktiskajās cenās uz Krieviju bija par 25,6% mazāks nekā pirms gada. Tajā pašā laikā, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai ES, Latvijas eksports uz šīm valstīm pieauga par 2,8%. Savukārt uz pārējām valstīm preču eksporta apjomi pieauga par 15%, kas liecina, ka Latvijas ražotāji spēj diversificēt savus noieta tirgus. 2015. gadā pieaug arī pakalpojumu eksporta apjomi..[16]

Atbilstoši Centrālās Statistikas Pārvaldes datiem 2015. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 22 860,1 miljonus eiro. Tajā skaitā eksporta vērtība veidoja 10 371,5 milj. eiro (pieaugums pret 2014. gadu par 122,9 milj. eiro jeb 1,2 %), bet — importa 12 488,6 milj. eiro (samazinājums pret 2014. gadu par 165,8 milj. eiro jeb 1,3 %).

2015. gadā Latvijas kopējā eksporta vērtībā preču izvedums uz Eiropas Savienības valstīm sasniedza 7 588,2 milj. eiro jeb 73,2%, tai skaitā uz eirozonas valstīm 5 165,1 milj. eiro jeb 49,8%. Eksports uz NVS valstīm bija 1 220,2 milj. eiro jeb 11,8%, bet uz pārējām valstīm — 1 563,1 milj. eiro jeb 15,0%. Savukārt Latvijas kopējā importā preču ievedums no Eiropas Savienības valstīm 2015. gadā bija 9 857,2 milj. eiro jeb 78,9%, tai skaitā no eirozonas valstīm 7 164,0 milj. eiro jeb 57,4%. Imports no NVS valstīm bija 1 477,4 milj. eiro jeb 11,8%, bet no pārējām valstīm — 1 153,9 milj. eiro jeb 9,3%. 2015. gadā no Latvijas tika eksportētas preces uz 194 pasaules valstīm, bet importētas — no 142 pasaules valstīm..[17]

Svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija Lietuva (18,3 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,8 %), Apvienotā Karaliste (5,3 %) un Vācija (5,2 %), bet nozīmīgākie importa partneri — Lietuva (18,2 % no importa kopapjoma), Vācija (11,4 %), Polija (9,7 %) un Igaunija (7,5 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievijas Federācija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā decembrī veidoja 9,7 %, bet importā — 10,6 %.[18]

Krīzes laikā pakalpojumu eksports samazinājās mazākā apmērā nekā preču eksports, bet pēc krīzes pārvarēšanas 2011.-2012. gadā pakalpojumu eksports stabili pieauga. Pozitīvais pakalpojumu saldo 2012. gadā nosedza 64% negatīvās preču tirdzniecības bilances, bet 2013. gadā, ievērojami uzlabojoties preču tirdzniecības bilancei, — jau 70%. Arī 2014. gadā šī tendence turpinājās, kad pozitīvais pakalpojumu saldo nosedza 77% no negatīvās preču tirdzniecības bilances, bet 2015. gada trīs ceturkšņos — 76%.[16]

Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2015. gadā

Nosaukums miljoni eiro %
Koks, koksnes izstrādājumi 1 735,9 16,7
Elektroierīces un elektroiekārtas 1 295,3 12,5
Minerālprodukti 734,2 7,1
Mehānismi un mehāniskās ierīces 616,6 5,9
Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas 465,9 4,5
Graudaugu produkti 314,6 3,9
Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis 520,7 3,8
Dzelzs un tērauds 358,3 3,6
Dzelzs vai tērauda izstrādājumi 341,4 3,2
Farmācijas produkti 307,0 3,2

2015. gadā koks un koka izstrādājumi (arī kokogles) visvairāk tika izvesti uz Apvienoto Karalisti — 21,3%, Vāciju — 10,7%, Zviedriju — 9,2%, elektroierīces un elektroiekārtas — uz Lietuvu (24,1%), Igauniju (9,9%), Poliju (7,3%), minerālprodukti — uz Lietuvu (48,9%), Poliju (14,4%), Igauniju (3,7%).

Svarīgākās preces Latvijas importā 2015. gadā

Nosaukums miljoni eiro %
Elektroierīces un elektroiekārtas 1 518,1 12,2
Minerālprodukti 1 481,7 11,9
Mehānismi un mehāniskās ierīces 1 219,0 9,8
Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas 924,2 7,4
Farmācijas produkti 522,4 4,2
Plastmasas un to izstrādājumi 513,2 4,1
Dzelzs un tērauds 439,7 3,5
Koks un koka izstrādājumi; kokogle 373,2 3,0
Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis 336,1 2,7
Dzelzs vai tērauda izstrādājumi 300,4 2,4

2015. gadā elektroierīces un elektroiekārtas visvairāk tika importētas no Polijas — 17,6%, Lietuvas — 12,1%, Ķīnas — 12,1%, minerālprodukti — no Lietuvas (33,2%), Krievijas (30,9%), Somijas (20,7%), mehānismi un mehāniskas ierīces — no Vācijas (18,2%), Lietuvas (10,9%), Polijas (9,4%).[17]

Inflācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc krīzes izraisītās deflācijas, kad 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija 2010.gada februārī pazeminājās līdz -4,2%, cenas atkal sāka pieaugt. 2011.gadā 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija bija 4%, savukārt 2012.gadā — 1,6%. 2013.gadā patēriņa cenas samazinājās par 0,4%, bet 2014.gadā bija vērojams ļoti mērens cenu pieaugums — par 0,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām pēdējos gados bija naftas un pārtikas cenu kritumam pasaulē. 2015.gadā turpinājās ļoti mērens cenu pieaugums — gada vidējā inflācija bija 0,2%. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kritumam degvielai un pārtikai.[13]

Ārvalstu investīcijas un valsts parāds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējais ārvalstu kredītu apjoms, kas tika iesaistīts valsts ekonomikā no 2000. gada sākuma līdz 2007. gada novembrim, veidoja 8 145,4 miljonus latu. Lielākā daļa investīciju bija saimniecības nozarēs, kur varēja ar mazāko risku gūt ātrāko peļņu — nekustamajā īpašumā un patēriņā (nekustamais īpašums ir lielisks nodrošinājums bankai. Savukārt no patēriņa kredītiem var ātri iegūt lielus procentus).[19] Ja 2001. gada bilances deficīts bija 394,1 miljons latu, tad 2006. gadā tas bija jau 2 376 miljoni latu (21,1%).[20] Valsts parāds 2010. gada pavasarī bija 40% no IKP (Centrālā statistikas biroja dati), un no tā 75% bija ārējais parāds.[19] Vairāk nekā 90 dienas kavētu privāto kredītu apjoms 2010. gada pavasarī bija 18% no kredītu kopapjoma — 2 740 000 000 latu (20% no IKP). Martā ārējās tirdzniecības saldo bija mīnus 85 miljoni latu.[19]

2013. gadā gadā Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu investīciju projektu skaits, liecina EY Eiropas investīciju vides pētījums "European Attractivness Survey 2014". 2013. gadā Latvijā īstenoti 29 ārvalstu investīciju projekti. Salīdzinājumam — 2012.gadā tika īstenoti septiņi, 2011.gadā — 14, 2010.gadā — astoņi, 2009.gadā — desmit investīciju projekti. Iepriekšējo reizi salīdzinoši daudz — 24 — investīciju projekti Latvijā tika veikti 2008.gadā.

No Latvijā pagājušajā gadā īstenotajiem investīciju projektiem visvairāk — 15 — bija ražošanā, septiņi — tirdzniecības un mārketinga jomā, četri — pētniecības un attīstības jomā.

No nozarēm visvairāk investīciju projektu — seši — tika īstenoti pārtikas nozarē, un šie projekti radījuši 270 darba vietas. Pieci investīciju projekti ir programmatūras jomā.

Kopumā investīciju projekti 2014. Latvijā radījuši 1614 darba vietas. Lielākais no 2013. gada investīciju projektiem radīja 600 darba vietas, vēl seši projekti radīja vairāk nekā 100 darba vietas. Salīdzinājumam — 2012.gadā visi investīciju projekti kopumā Latvijā radīja 290 darba vietas. Vērtējot investīciju izcelsmi, visvairāk projektu — sešus — 2013. gadā īstenoja Zviedrijas investori. Trīs projektus īstenoja Norvēģijas investori, trīs — Krievijas, trīs — Vācijas investori. Gan Austrijas, gan Lielbritānijas investori īstenoja divus investīciju projektus, bet pa vienam — Nīderlandes, Igaunijas, Dānijas un Somijas investori, vēl sešus projektus īstenoja investori no citām valstīm. Daļa no Krievijas investīcijām Latvijā varētu būt saistīta ar kapitāla "bēgšanu" no Krievijas, daļai šīs naudas "nosēžoties" Latvijā un Baltijā.[21]

2015.gadā pieauga ĀTI (ārzemju tiešās investīcijas) plūsmu intensitāte. Piesaistītās ĀTI plūsmas 2014.gadā bija 1,4% no IKP. Savukārt 2015.gadā tās bija par gandrīz 30% lielākā apjomā nekā pirms gada un veidoja 2,4% no IKP. Saskaņā ar starptautisko investīciju bilanci 2015.gada beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 13,4 miljardus eiro (54,8% līmenī no IKP).[13]

Ekonomikai pārvarot recesiju un konsolidējot budžeta tēriņus, valdības parāds kopš 2010. gada samazinājās četrus gadus pēc kārtas.[22]

Gads 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2014 2015
Valsts parāds % no IKP 9,0 19,8 36,9 44,5 42,0 40,8 38,5 33,5

Starptautisko aģentūru ilgtermiņa investīciju reitingi Latvijai, 2016. gada marts[23]

Fitch Ratings

Moody’s

Standard & Poor’s

R&I

A- (Perspektīva: Stabils)

A3 (Perspektīva: Stabils)

A- (Perspektīva: Stabils)

BBB+ (Perspektīva: Stabils)

Darba tirgus[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos vērojamas pozitīvas tendences arī darba tirgū — samazinās bezdarbs un palielinās nodarbinātības līmenis.. 2014.gadā nodarbināti bija 884,6 tūkst. iedzīvotāju, bet darba meklējumos bija 107,6 tūkst., kas bija par 12,7 tūkst. mazāk nekā 2013.gadā. Situācija darba tirgū turpināja uzlaboties arī 2015.gadā — nodarbināto iedzīvotāju skaits palielinājās par 1,3% un sasniedza 896,1 tūkstošus jeb 60,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15-74 gadiem. Salīdzinot ar 2014.gadu, nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem.

Gads 2011 2012 2013 2014 2015
Bezdarba līmenis

%

16,2 15,0 11,9 10,8 9,9

Bezdarba līmenis 2015.gadā samazinājās par 0,9 procentpunktiem — līdz 9,9%. Kopumā darba meklējumos 2015.gadā bija 98,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas bija par 9,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Turpina samazināties arī reģistrētais bezdarbs. 2016.gada februāra beigās bija reģistrēti 86,6 tūkst. bezdarbnieku, kas bija par 1 300 personām mazāk nekā pirms gada. Reģistrētais bezdarba līmenis februāra beigās bija 9,2%. Augstākais līmenis saglabājas Latgales reģionā (19,3%), bet zemākais — Rīgā (5,3%).[13]

Iedzīvotāju ienākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krīzes laikā atalgojuma korekcija bija salīdzinoši mērena. Ekonomisko aktivitāšu samazinājums tika kompensēts ar strādājošo skaita samazinājumu. Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai kopš 2010.gada beigām atsākās atalgojuma pieaugums, lai arī bezdarba līmenis saglabājās samērā augstā līmenī. Augot pieprasījumam pēc darbaspēka, vidējā bruto darba samaksa pakāpeniski palielinās. 2012. un 2013.gadā tā pieauga attiecīgi par 3,7% un 4,6%, bet 2014.gadā — par 6,8% un sasniedza 765 eiro. Straujš atalgojuma pieaugums bija vērojams arī 2015.gadā — vidējā bruto mēnešalga palielinājās par 6,9% un sasniedza 818 eiro. Augstākais atalgojums saglabājās Rīgas reģionā (925 eiro), bet zemākais atalgojuma līmenis bija Latgales reģionā (564 eiro)..[13] Sākot ar 2016.gada 1.janvāri normāla darba laika ietvaros minimālās mēneša darba alga ir 370 eiro.[24]

Mežsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Latvijas kopējās teritorijas 46% aizņem meži. Salīdzinot ar 1923. gadu, kad mežainums Latvijā bija 27%, laika gaitā līdz mūsdienām tas ir dubultojies un sasniedzis 52% (ieskaitot purvus un lauces). Meža platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to mākslīga apmežošana. Mežus pārsvarā veido skuju koki, tomēr ievērojamu daļu aizņem arī pārējās sugas. Lielākajai daļai mežaudžu valdošā koku sugas ir skuju koki — priede un egle. Skuju koku audzes aizņem 55% no visu audžu platībām, bērzu — 30%, baltalkšņu — 7% un apšu — 4%. Mežu vecuma struktūra ir neviendabīga.

Mežs Baldones apkārtnē.

Līdz Latvijas okupācijai daudz tika stādīti priežu meži, un Latvijas PSR laikos daudz stādīja egļu mežus — egles tika stādītas arī priedēm piemērotās platībās. Tādēļ pašlaik ir ļoti daudz 50—90 gadu vecu priežu audžu un 30—50 gadu vecu egļu audžu. Priedei un ozolam pašlaik jaunaudžu platība ir mazāka par 10% no to kopējās platības. Kokiem augot, katru gadu veidojas koksnes pieaugums, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem ir 16,5 milj. m3 gadā.[25]

Gads 1923 1935 1949 1961 1973 1983 1990 2000 2005 2010
Latvijas mežainums % no kopējās platības 27 27 30 38 40 43 49 50 51 52

Latvijā vidēji tiek izcirsti tikai 69% no ikgadējā pieauguma, tādēļ saimnieciski pieejamā meža resursi Latvijā pieaug. Papildus īpaši aizsargājamām teritorijām Latvijā arī jebkurā citā mežā normatīvi jāievēro virkne aprobežojumu, piemēram, galvenajā un kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, jāsaglabā vismaz piecus dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos, saglabājamo koku skaitā neieskaita sēklu kokus. Tas nozīmē, ka kopš 2000. gada valsts un privātie meža īpašnieki ir cirsmās atstājuši vairāk kā 2 miljonus kubikmetrus koksnes, aptuveni 64 miljonu eiro vērtībā, šo summu ieguldot dabas aizsardzībā no saviem līdzekļiem.[26]

Lielākais Latvijas mežu apsaimniekotājs ir valsts uzņēmums AS Latvijas Valsts Meži (LVM), kas pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,41 miljoni hektāru ir mežs. LVM realizē valsts intereses meža apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un gūstot maksimāli iespējamos ienākumus īpašniekam — valstij.[27]

Lauksaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Graudkopība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Graudaugu galveno kultūru — kviešu — sējumi koncentrējas lielajos komerciālos lauksaimniecības uzņēmumos, un tajos dominē ziemāju forma. Miežu sējumi izvietojas samērā vienādi mazajās, vidējās un lielajās saimniecībās, kas izskaidrojams ar šo graudu iekšsaimniecisko izlietojumu. Ekonomiski vērāņemamie graudaugu sējumi konsekventi koncentrējas lielajos lauksaimniecības uzņēmumos, bet sīksaimniecībās un mazās saimniecībās ir ļoti zemas ražas un to devums tautsaimniecībā minimāls.[28]

2015. gadā Latvijā bija vislielākā graudu kopraža visā Latvijas vēsturē — 2,599 miljoni tonnu. 2015. gads tiek fiksēts kā trešais gads pēc kārtas, kad graudaugu kopraža Latvijā kāpj. 2015. gadā ir pārsniegti vairāki rekordi graudkopības nozarē — gan kopraža, gan arī ražība tiek prognozēta augstākā pēdējo 25 gadu laikā.[29]

1940 1980 2000 2010 2015
1,339 0,811 0,924 1,435 2,599
Graudaugu raža miljonos tonnu

Piena lopkopība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piena lopkopība Latvijā ir viena no nozīmīgākajām lauksaimniecības apakšnozarēm. Piena īpatsvars lauksaimniecības preču produkcijas vērtībā Latvijā veido ap 25%. Taču, ieskaitot pavadošās nozares, piena lopkopības loma ir vēl lielāka. Piena lopkopībā Latvijā tiek izmantoti ap 840 tūkst. hektāru jeb ap 50% no faktiski izmantotās lauksaimniecības zemes, un tā (kopā ar piena govīm paredzētās lopbarības audzēšanu un govju izaudzēšanu), saskaņā ar aprēķiniem veido ap 50% no lauksaimniecībā radītās pievienotās vērtības Latvijā. Savukārt piensaimniecības (ieskaitot piena produktu ražošanu) īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā ir stabilizējies aptuveni 2% līmenī. Liela nozīme piensaimniecībai ir nodarbinātībā — pēdējos gados nozarē ieguldītā darba apjoms stabilizējies, un sasniedz 40 tūkst. pilna laika nodarbināto lauksaimniecībā un 4 tūkst. nodarbināto pārstrādē. Tas kopā veido vairāk kā 5% no kopējā nodarbinātības līmeņa valstī.[30]

Ganības netālu no Ķekavas

2015. gadā iegūts 971,8 tūkst. tonnu piena (ieskaitot kazu pienu), kas ir par 56,7 tūkst. tonnu jeb 6,2% vairāk nekā 2013. gadā. Gada vidējais izslaukums no vienas slaucamās govs sasniedza 5 812 kg gadā — par 304 kg jeb 5,5% vairāk nekā pirms gada. 2014. gadā piena piegādes kvotas ietvaros iepirktas 804,4 tūkst. t piena — par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Iepirktā piena īpatsvars kopējā saražotā piena apjomā pieauga par 2,3% (no 80,7% 2013. gadā līdz 83,0% 2014. gadā).[31]

2008. gadā 21% piena tika eksportēts. Salīdzinot ar 2005. gadu, piena eksports 2006. un 2007. gadā pieauga apmēram 3,2 reizes.[32]

Lauku saimniecību modernizācijai domātais valsts un ES atbalsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No ES lauksaimnieki Latvijā saņem divu veidu subsīdijas: ar ražošanu saistītie maksājumi ir atbalsts, kas ir saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm pašreizējā brīdī (piemēram, atbalsts par apsētajām platībām vai par saražotajām vienībām), bet no ražošanas atdalītie maksājumi ir atbalsts, kas netiek saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm — noteiktu produktu vai liellopu ražošanu vai arī noteiktu ražošanas faktoru izmantošanu pašreizējā brīdī.

Sākot ar 1997. gadu, saskaņā ar valsts subsīdiju nolikumu Latvijas lauku saimniecībām tika piešķirts atbalsts ražošanas modernizācijai, kas iekļāva līdzfinansējumu tehnikas iegādei un ražošanas ēku celtniecībai. Lauku saimniecības 2002.—2008. gadā ar ES līdzfinansēto atbalsta programmu palīdzību ir saņēmušas atbalstu ieguldījumiem darbības efektivitātes un konkurētspējas palielināšanai gandrīz 95 miljonus latu. 2007. un 2008. gadā subsīdijas lauksaimniecībai palielinājās vidēji gandrīz septiņas reizes (no 3,26 uz 22,24 milj. LVL), salīdzinot ar laikposmu pirms Latvijas iestāšanās ES. Tomēr ES finansējuma apguve notika lēni un neefektīvi. Latvijā tiešos maksājumus īstenoja pēc vienotas platības maksājuma shēmas (VPM): lauksaimniekiem pieejams VPM un papildu valsts tiešie maksājumi (PVTM), no kuriem daļa ir maksājumi par platībām. Tieši platību maksājumi Latvijā ir būtisks finanšu avots lauku saimniecībām: Latvijā lauksaimnieki laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam dažādos platību maksājumos saņēma 430 miljonus latu, kas veidoja 58,5% no kopējā atbalsta apjoma (platību maksājumus Latvijā ik gadus saņēma 76 566 lauksaimnieki). ES tiesību normas paredzēja pakāpenisku tiešo maksājumu apjoma pieaugumu jaunajās dalībvalstīs, nosakot, ka ES veco dalībvalstu līmeni jaunās dalībvalstis sasniegs 2013. gadā. Izvērtējot ES finansējumu vidēji gadā, tas 2007.—2013. gadā 2,1 reizi pārsniedza 2004.—2006. gadā un 8,3 reizes pirmsiestāšanās laikā pieejamo ES finansējumu.[33]

Apstrādes rūpniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes rezultātā no 2008. gada marta rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās un straujākie rūpniecības apjoma samazinājumi bija automobiļu, piekabju ražošanā un elektrisko iekārtu ražošanā. 2011. gada rūpniecības apjomi pieauga par 9,2%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā par 10,8%. Mazākais kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē (+5%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (+5,1%).

2015.gadā apstrādes rūpniecības izlaide bija par 4,3% lielāka nekā 2014.gadā. Lielākais pozitīvais devums apstrādes rūpniecības izaugsmē bija datoru, elektrisko un optisko iekārtu, kokapstrādes, metālu ražošanas, kā arī mašīnu un iekārtu ražošanas nozarēm. Lielākajā rūpniecības nozarē — kokapstrādē ražošanas apjomi stabili aug. 2015.gadā saražotās produkcijas apjomi bija par 7,1% lielāki nekā pirms gada. Būtisks devums kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē 2015.gadā bija metālapstrādes nozarei. Straujš ražošanas apjomu pieaugums 2015.gadā turpinājās datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošanā — pieaugums par 16,7%. Tāpat gada laikā ir pieauguši ražošanas apjomi mašīnu un iekārtu, mēbeļu, kā arī transportlīdzekļu ražošanas nozarēs..[13]

Latvijas rūpniecība 2015. gadā saražoja produkciju 2625,146 miljonu eiro vērtībā.[15] 64% (2015) no Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides ražo eksportam.

Apstrādes rūpniecības struktūra 2015. gadā nodarbinātības un eksporta īpastvars nozares realizācijā[9]

Pēc izlaides Pēc aizņemto darba vietu skaita Eksporta īpatsvars nozares realizācijā
Apstrādes rūpniecība pavisam 100 100 64
Pārtikas un dzērienu ražošana 23,5 20,7 34,4
Vieglā rūpniecība 3,9 10,1 86,8
Kokapstrāde 27,1 21,1 74,7
Papīra ražošana un poligrāfija 4,3 4,1 61,5
Ķīmiskā rūpniecība 7,5 7,1 76,1
Pārējo nemetālistisko izstrādājumu ražošana 6,1 4,5 47,6
Metālu un metālu izstrādājumu ražošana 9,1 10,2 67,8
Elektrisko un optisko iekārtu ražošana 7,1 3,8 90,9
Iekārtu ražošana 2,3 2,9 85,2
Transportlīdzekļu ražošana 3,6 3,3 58,5

Kokapstrāde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kokapstrāde ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, 2015. gadā tā veidoja 27,1% no kopējās nozares izlaides. 64% no nozares produkcijas tiek eksportēta, nodrošinot lielāko pienesumu Latvijas eksportā. Latvijas kokrūpniecības nozare tiešā veidā nodarbina ap 52 000 cilvēku, taču netieši tiek nodrošināts darbs vēl apmēram 30 000 darbinieku tādās nozarēs kā transporta pakalpojumi, metālapstrāde, izglītība, zinātne, būvniecība, enerģētika.[34]

Latvijā praktiski pilnībā nodrošināts bezatlikumu kokapstrādes process, koksnes atlikumi — skaidas un šķelda tiek pārstrādāti kurināmās kokskaidas granulās un briketēs. Latvija ir trešais lielākais koksnes granulu ražotājs Eiropā (aiz Vācijas un Zviedrijas) un lielākais kokskaidu granulu eksportētājs Eiropā. Nozīmīgākais koksnes granulu ražotājs Latvijā ir Latgran, kam pieder 4 rūpnīcas Latvijā. 2015. gadā tas apvienojās ar Igaunijas Grannul un grupa ir lielākais koksnes granulu ražotājs Eiropā[35]

Lielākie uzņēmumi,

Pārtikas un dzērienu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārtikas un dzērienu ražošana ir otrās lielākā apstrādes rūpniecības nozare — tā veido 23,5% daļu no kopējās apstrādes rūpniecības nozares izlaides

Cēsu alus produkcija

Lielāki uzņēmumi

Metālu un to izstrādājumu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metālapstrāde ir trešā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare Latvijā. 2015. gadā tā veidoja 9,1% no apstrādes rūpniecības izlaides, 67,8 apjomā produkcija tika eksportēta.%

Lielāki uzņēmumi

  • Liepājas Metalurgs
  • Dinex Latvia (izpūtēju ražošana kravas automobiļiem)
  • AKG Thermotechnik Lettland (ražo radiatorus un dzesētājus automobiļiem)
  • Leax Baltix (detaļu ražošana autobūvei un elektromehāniskajai rūpniecībai)
  • Malmar sheet metal (detaļas Volvo un Renault)
  • Severstaļlat
  • Vikom (dažādas metāla konstrukcijas)
  • S.B.C (dažādas metāla konstrukcijas)
  • East Metal (komplektējošas detaļas dažādām iekārtām — vēja ģeneratoriem, autoceltņiem, kokapstrādes iekārtām, bērnu rotaļu laukumiem, virvju vērpjamajām mašīnām u.c.)
  • Izoterms (cauruļvadi, metālkonstrukcijas)
  • Valpro (metāla kannas, tvertnes, ugunsdzēšamie aparāti u.c. produkcija)
  • Belmast (dažāda veida metāla konstrukcijas, metāla torņi)
  • Lyngson (ūdens apkures radiatori)
  • Ardagh metal packaging (metāla iepakojuma ražošana)
  • KMM metāls
  • Krāsainie lējumi (dažāda veida sakausējumi un metāla formas)
  • Fonekss metāls (krāsaino metālizstrādājumu pārstrāde)
  • Tolmets (metāllūžņu pārstrāde)
  • Dīlers (metāla sakausējumi)
  • Arta-F (rāvējslēdzēji, sprādzes)

Ķīmiskā rūpniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķīmiskā rūpniecība veido 7,5% no nozares kopējās izlaides. Latvijā tiek ražota kā sadzīves ķīmija, tā dažāda veida rūpniecisko ķīmiju un gāzes. Liela nozīme ķīmiskās rūpniecības darbībā ir biodegvielas ražotāju sniegumam.

Lielāki uzņēmumi

Elektrotehnikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā tiek ražota augsti tehnoloģiska produkcija — elektrotehnika, datoru komponentes, bezvadu tehnoloģiju ierīces, būvniecības iekārtas, elektrodzinēji, bezpilota lidmašīnas — droni utt. Nozares produkcija 90,9% apjomā tiek eksportēta.(2015) Šo apakšnozaru īpatsvars apstrādes rūpniecībā ir 7,1% (2015). Nozere ir strauji augoša. 2010. gadā pieauga par vairāk kā 34 % salīdzinājumā ar 2009. gadu. 2011. gadā Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) eksports pieauga par 16 % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Datorpakalpojumu jomā pieaugums ir bijis vēl straujāks un sasniedz 28 %. IKT veido 6 % no visiem Latvijas eksportētajiem pakalpojumiem, kuru kopējā vērtība 2011. gadā bija 2246 miljoni latu. Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas sektorā 2011.gadā eksporta īpatsvars sastādīja 85,3 % no kopējās sektora realizācijas. 2012. gadā IKT eksports sasniedzis 166,2 miljonus latu, kas ir par 27% vairāk nekā 2011. gadā. Tādējādi IKT nozares īpatsvars kopējā eksporta apjomā sasniedza 7%.[36]

Lielāki uzņēmumi

  • Mārupē ražotais drons darbībā
    SAF Tehnika (mikroviļņu datu pārraides aparatūras izstrādāšana un ražošana)
  • Mikrotīkls (dažāda veida bezvadu tehnoloģiju iekārtas — rūteri utt.)
  • Rebir (elektroinstrumentu ražošana)
  • Jauda (transformatoru apakšstacijas, zemsprieguma un vidējā sprieguma iekārtas, metāla konstrukcijas)
  • Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca (elektrodzinēji, ģeneratori, u.c.)
  • Hanzas elektronika (Elektronisko komponenšu izgatavošana)
  • Rikon (izgatavo dažādu ostu tehniku)
  • Ditton pievadķēžu rūpnīca (pievadķēdes automobiļiem, specializētajiem transporta līdzekļiem, rūpnieciskajā tehnikai utt.)
  • Sidrabe (dažāda veida augsti tehnoloģiskās iekārtas)
  • Volburg (elektroniskās ierīces un moduļi)
  • UAV Factory — (bezpilota lidmašīnas — droni. Mārupē ražotais Penguin ir uzstādījis pasaules rekordu vieglo (līdz 25 kg svars) bezpilotu lidojumam. Viens no 3 pasaules ražotājiem, kas ražo mazos bezpilota lidaparātus ar vairāk kā 20 stundu lidojuma laiku, kas ir ASV militārā kompleksa līmenis. Klienti 47 valstīs un pasaules līderis vieglo bezpilota lidmašīnu komponenšu tirgū)

Būvmateriālu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pateicoties gumijas un plastmasas izstrādājumu nozarei, metālapstrādes nozarei un mēbeļu ražošanas nozarei var uzskatīt, ka būvniecības ciklu ir iespējams nodrošināt no LV produktiem no A līdz Z. Šī ir salīdzinoši liela nozare arī kopējās apstrādes rūpniecības nozares kontekstā — 5,9% no kopējās nozares izlaides.

Valmieras Stikla Škiedras rūpnīca

Lielāki uzņēmumi

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija veido 4,3 % no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides.

Lielākie uzņēmumi

Apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozare kopumā veido 3,9% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides.

Lielāki uzņēmumi

Transportlīdzekļu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ražo kuģus, vilcienus, ielu tīrāmās mašīnas, pasaulē ātrākās ultravieglās klases lidmašīnas, kā arī ekskluzīvas SUV bruņumašīnas. Nozare aizņem 3,6%.

Ādažos ražota pasaulē ātrākā ultravieglās kategorijas lidmašīna tErragon

Lielāki uzņēmumi

Farmaceitisko vielu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Farmācijas nozares izlaide veidoja 2,5% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides.

Lielāki uzņēmumi

  • Grindex (Vadošais farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. «Grindeks» specializējas sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo un pretvēža medikamentu terapeitiskajās grupās.)
  • Olainfarm (medikamenti un ķīmiski farmaceitiskie produkti)
  • Silvanols (bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji)

Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana veido 2,3% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides.

Lielāki uzņēmumi

  • Evopipes (caurules kabeļiem, ūdensapgādei)
  • Rotons (poliuretāna izstrādājumi, plastmasas caurules, akas, tvertnes, grodi, paletes utt.)
  • Poliurs (plastmasas caurules u.c.)
  • Sunningdale Tech (plastmasas detaļas)
  • Fedak-Films (polimēra filmas)
  • HGF Rīga (gumijas auto paklājiņi)
  • PAA (PAA ir viens no pirmajiem un vadošajiem santehnikas ražotājiem Baltijā ar eksporta tīklu Rietumeiropas, Austrumeiropas valstīs, Skandināvijā un Krievijā)
  • Vispool (vannas)
  • Baltijas gumijas fabrika (gumijas izstrādājumi)

Mēbeļu ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozare ar salīdzinoši labām tradīcijām. Latvijas mēbeļu ražotāji eksportē gan gatavās mēbeles, gan detaļas mēbeļu ražošanai. Nozares īpatsvars apstrādes rūpniecības struktūrā — 2,1%.

Lielāki uzņēmumi

  • Avoti SWF (darbojas Gulbenes novada Lizumā, 340 strādājošie, globālā mēbeļu mazumtirdzniecības tīkla IKEA piegādātājs)
  • Daiļrade koks (mēbeles)
  • Elīza-K (lielākais mīksto mēbeļu ražotājs Latvijā)
  • Pinus GB (mēbeles)

[38]

Tranzīta nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar tranzīta kravu apkalpošanu saistīto pakalpojumu eksporta ieņēmumi 2013. gadā bija 895 miljoni eiro — nedaudz mazāk par pusi no visas transporta un sakaru nozares. Kopējie ieņēmumi no tranzīta kravām ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).[39]

Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp — Eiropas Savienības, NVS un Āzijas tirgiem. Ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, loģistikas centru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru un naftas un naftas produktu cauruļvadu operatori sniedz efektīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus. Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā — ostās, dzelzceļā un autoceļos — vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos.

Ventspils osta

Latvijas ostās 2015. gadā apstrādāja gandrīz 70 milj. tonnu kravu. Regulāra prāmju satiksme savieno Latviju ar Zviedrijas un Vācijas ostām. Konteinerlīnijas sniedz iespējas veikt konteinerpārvadājumus uz daudzām citām Baltijas jūras ostām un tālākām ostām Eiropas Savienībā. Dzelzceļa sistēma ar sliežu platumu 1520 mm dzelzceļu kravu pārvadājumu organizēšanas sistēma nodrošina NVS un Āzijas valstīm tiešu izeju uz Latvijas ostām Eiropas Savienībā. 2015. gadā pa Latvijas dzelzceļu tika pārvadātas gandrīz 56 miljoni tonnas kravu. 87% no dzelzceļa pārvadājumiem tiek vests tranzītā caur ostām, 3% pa sauszemi. Tikai 10% ir Latvijas importa, eksporta kravu pārvadājumi.

Nozīmīgākie autoceļu, dzelzceļu maršruti, ostas un lidostas ir iekļautas Eiropas Savienības TEN-T tīklā. Latvijas tranzīta koridori ir iekļauti arī citos starptautiskos transporta tīklos: ANO autoceļu tīklā AGR, dzelzceļu tīklā AGC, kombinēto pārvadājumu tīklā AGTC, Eirāzijas transporta koridoros EATL un Dzelzceļu sadraudzības organizācijas tīklos OSZD.

Latvijas tranzīta koridoru veido trīs ostas, kuras savienotas ar TEN-T tīkla autoceļiem un dzelzceļu, kā arī divi naftas un viens naftas produktu maģistrālais cauruļvads uz Ventspili. Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome.

Lielās ostas nodrošina galvenokārt tranzīta kravu apstrādi. Rīgas un Ventspils ostas darbojas brīvostas statusā, Liepājas osta ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sastāvdaļa. Uzņēmumi, kas darbojas brīvostās un SEZ var saņemt ne tikai muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu 0% likmi, bet arī līdz pat 80% atlaidi no uzņēmuma ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļiem. Ostas aktīvi realizē dažādus investīciju projektus, kas saistīti ar industriālo un distribūcijas parku celtniecību un attīstību, piesaistot investīcijas, radot augstāku pievienoto vērtību, attīstot ražošanu, palielinot sniegto pakalpojumu spektru un radot jaunas darba vietas.

Mazās ostas — Skulte, Mērsrags, Salacgrīva, Pāvilosta, Roja, Jūrmala un Engure galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas produktu pieņemšanu, vasaras sezonā tās darbojas arī kā jahtu ostas. Mazās ostas šobrīd ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem.[40]

Kuģniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākais kravu pārvadājumu kuģu īpašnieks Latvijā ir A/S Latvijas kuģniecība. Kopš 2002.gada 26.jūnija a/s „Latvijas kuģniecība” lielākais akciju turētājs ir AS „Ventspils nafta” ar 49,94% akciju kapitāla. A/s „Latvijas kuģniecība” pieder viena no pasaulē lielākajām flotēm vidēja izmēra un "handy" tankkuģu segmentā — tajā ietilpst 16 tankkuģi ar kravnesību no 37 211 līdz 52 684 tonnām. LK flotes vidējais vecums ir 8 gadi.[41]

Aviācijas nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar pētījumu, kas veikts pēc Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) pasūtījuma, aviācijas nozarei ir būtiska loma Latvijas ekonomikā. Oxford Economics veiktais pētījums liecina, ka aviācijas nozare tiešā veidā veido 0,8% no Latvijas IKP, bet pateicoties "katalītiskajam efektam" — iesaistītajām blakusnozarēm līdz 2,0% no Latvijas IKP un nodrošina ar darbu 2,0% valsts darbaspēka (2011).[42]

Nozares struktūras galvenie elementi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu veikšanu, ir VAS „Starptautiskā lidosta "Rīga"” (turpmāk — lidosta „Rīga”), VAS “Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk — LGS) un gaisa pārvadātāji, no kuriem vislielākā ietekme ir nacionālajam pārvadātājam AS „Air Baltic Corporation” (turpmāk — airBaltic).

Air Baltic lidmašīna Rīgas lidostā

Kopš 2005.gada lidostas „Rīga” apkalpoto pasažieru skaits ir pieaudzis gandrīz četras reizes un tā ir kļuvusi par pārliecinošu līderi starp Baltijas valstu lidostām, kā arī par vienu no straujāk augošām lidostām Eiropas Savienībā.

Gads 2004 2007 2010 2015
Pasažieri[43] 1 060 426 3 160 945 4 663 647 5 162 149

airBaltic veic lidojumus no Rīgas, Viļņas un Tallinas lidostām. 2015. gadā valsts bija galvenais airBaltic akcionārs ar 99,8% akciju. 2016. gadā noslēgts akcionāru līgums ar Vācijas uzņēmēju Ralfu Dītrihu Montāgu-Girmesu, kas 2016. gadā aviokompānijā ieguldīja 52 miljonus eiro un kļuva par 20% aviokompānijas akciju īpašnieku.[44]

Starptautiskā lidosta „Rīga” ir Latvijas Republikas valsts akciju sabiedrība (VAS). Visu akciju īpašnieks ir Latvijas Republika. Kapitāla daļas turētājs valsts akciju sabiedrībai ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija.

Starptautiskā lidosta „Rīga” ir lielākais starptautiskās aviācijas uzņēmums Baltijā un ir šī reģiona galvenais gaisa satiksmes centrs, kas nodrošina regulāru pasažieru satiksmi, kravas un pasta pārvadāšanu ar civilās aviācijas gaisa kuģiem uz Eiropas un citām pasaules valstu pilsētām. Starptautiskā lidosta „Rīga” sniedz gan aviācijas (lidmašīnu, pasažieru un kravu apkalpošana), gan neaviācijas pakalpojumus (telpu un teritorijas noma, autostāvvietas, VIP centra pakalpojumi u.c.). Tā apkalpo gan vietējās, gan starptautiskās aviolīnijas un ir kļuvusi par vienu no nedaudzajām Eiropas lidostām, kas apkalpo gan pilna servisa, gan zemo izmaksu lidsabiedrības. No starptautiskās lidostas „Rīga” ir iespējams doties uz 79 galamērķiem.[43]

IT un komunikāciju tehnoloģiju nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Informācijas Tehnoloģiju un komunikācijas nozare Latvijā rada 3,7 %no IKP (2013) un valsts budžetam nodokļos ienes 5,9 % (2015). Tā ir strauji augoša Latvijas ekonomikas nozare. Laika periodā no 2010. līdz 2013. gadam nozarē noticis uzņēmumu skaita pieaugums 60% apmērā, kas trijos gados devis nodarbinātības pieaugumu nozarē par 36%. IT nozarei ir svarīgs pienesums Latvijas pakalpojumu eksportā. Tā 2015. gada 1. ceturksnī eksprtēts pakalpojumu vērtība sasniedza 70 miljonus eiro 3. pirmajos gada mēnešos, kas ir par 10̥% vairāk pret iepriekšējo ceturksni. Latvijā 2015. gadā darbojas 3 960 IT risinājumu un lietotņu uzņēmumi.

Lielākie IT uzņēmumi Latvijā

Tieto Latvia Somijas kapitāla uzņēmums, kas sasniedzis 44,4 milj eiro apgrozījumu un Latvijā nodarbina 770 darbiniekus izstrādājot risinājumus BI, DMS lietotnes maksājumu karšu datu apstrādei, citus IT risinājumus.

Accenture Latvia branch

DPA

Exigen Services

Tilde

Telekomunikāciju nozarē Latvijā 2013. gadā apgrozījums bija 550 milj. EUR, bet ieņēmumi no balss telekomunikācijas sastādīja 196 milj. EUR. Fiksēto telekomunikāciju līderis ir Lattelecom, kas aizņem 80% kopējā tirgus. Lattelecom ir arī optiskās šķiedras kabeļa galvenais nodrošinātājs, piedāvājot ātrgaitas internetu līdz pat 500 Mb/s. 2010. gadā pilnībā tika pabeigta pāreja no analogās uz ciparu televīziju, tādējādi atbrīvojot 800 MHz frekvenču joslas spektru mobilajiem pakalpojumiem.

Mobilo telekomunikāciju jomā darbojas trīs mobilie operatori — LMT, Tele2 un Bite Latvija, kur LMT un Tele2 katrs aizņem aptuveni 37% no kopējā tirgus abonentu skaita ziņā. 2013. gada beigās valstī ar nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju bija 2,558 milj. mobilo abonentu.[45]

Latvijā ir augsti attīstīta interneta pārraides struktūra kas tai nodrošina 7 vietu pasaulē interneta vidējā pārraides ātruma ziņā, kas 2015. gadā sasniedzis 16,7 Mb / sekundē (vidēji pasaulē 5,6 Mb sek.) Šai jomā Latvija ar nelielu pārsvaru apsteidz tādas tehnoloģiski augsti attīstītas valstis kā Šveice, Somija, Dānija[46]

Enerģētikas nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā enerģētikas nozare veidoja 3.1% no Latvijas IKP, nodarbinot 1,1 %no tautsaimniecības nodarbināto kopskaita. Enerģētikas nozare lielu lomu spēlē arī ārējā tirdzniecībā — dabasgāzes, naftas produktu, kurināmās koksnes un elektroenerģijas eksporta un importa plūsmas veido ievērojamu daļu no Latvijas ārējās tirdzniecības kopapjoma. No visām 2014. gadā tautsaimniecībā veiktajām nefinanšu investīcijām enerģētikas nozarē tās veidoja 10.6% (pēdējo piecu gadu vidējais rādītājs — 12.5%), kas ir būtiski vairāk nekā nozares īpatsvars ekonomikā. Nozarē pēdējos gados pastāvīgi tiek veiktas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā — Rīgas 2.termoelektrocentrāles būvniecība, "Kurzemes loka" izbūve, mazāku koģenerācijas staciju būvniecība utt.

Latvija pieder pie tām valstīm, kuras lielā mērā ir atkarīgas no importētiem energoresursiem, taču aptuveni pusi no patērētās enerģijas apjoma, Latvija no primārajiem energoresursiem saražo pati. Tie galvenokārt (81-84% no kopējās ražošanas) ir dažādi kurināmās koksnes paveidi (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, briketes, granulas). Šī energoresursa veida ražošana pieaug gadu no gada, un kopš 2008. gada apjomi ir gandrīz dubultojušies. Enerģijas imports pēdējos gados ir veidojis 74-91% no kopējā patēriņa. Aptuveni puse no energoresursu importa veido naftas produkti. No tiem aptuveni 50-65% veido dīzeļdegvielas imports, — pārējais ir auto un aviācijas benzīns, sašķidrinātā naftas gāze (propāns, butāns), reaktīvā degviela (aviācijas vajadzībām) u.c. mazāk nozīmīgi energonesēji. Aptuveni 30-35% veido dabasgāzes imports, kas tiek intensīvi izmantots pārveidošanas sektora koģenerācijas stacijās. Savukārt aptuveni 10% ir elektroenerģijas imports.

Enerģijas eksports ir 15-38% no pašas Latvijas enerģijas patēriņa.Lielākā Latvijas energoresursu eksporta daļa saistīta ar kurināmo koksni — tā veido ap 40-50% no kopējo energoresursu eksporta. Pārējo veido elektroenerģijas eksports.

Gandrīz trešdaļu, 26-31% no enerģijas, galapatēriņā veido transporta nozare, no kuras aptuveni 4/5 patēriņa veido tieši autotransporta enerģijas patēriņš, mazāk dzelzceļā un gaisa transportā. Aptuveni 15-19% no Latvijas enerģijas galapatēriņa veido rūpniecības galapatēriņš, no kā lielākā daļa sadalās starp metālu, būvmateriālu, pārtikas un, protams, kokmateriālu ražošanu, kas izmanto gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā energopatēriņa. Tikmēr komerciālais (veikali, pakalpojumi) un sabiedriskais sektors (valsts iestādes, medicīna, izglītība utt.) patērē aptuveni 14-15% no enerģijas galapatēriņa, bet mājsaimniecības — 32-37%.

Pakāpeniski pieaug enerģijas izmantošanas efektivitāte. Enerģijas patēriņš vidēji pēdējos četros gados katru gadu ir mazinājies par 0.8%, tajā paša laikā reālais IKP ir audzis par vidēji 4.1%. Arī 2014. gadā, pēc operatīvās statistikas, enerģijas patēriņš ir audzis lēnāk par IKP — par 0.5% (IKP audzis par 2.5%). Ja 2002. gadā Latvijas energointensitātes rādītājs bija 410.6 (kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR pievienotās vērtības), tad 2013. gadā šis rādītājs ir būtiski zemāks — 310.6.

Pēdējos gados lielāka uzmanība ir pievērsta elektroenerģijas tirgus liberalizācijai un no tā izrietošajam cenu efektam. Proti, no 2015. gada 1. janvāra arī mājsaimniecības pērk elektroenerģiju brīvā tirgū.

Elektroenerģijas tirgus[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektroenerģijas patēriņš veido 8-10% no kopējā tautsaimniecības energoresursu patēriņa, ir nozīmīgs komerciālā un sabiedriskā sektora energopatēriņā (35-39% no enerģijas galapatēriņa veido elektrība), kā arī atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs — metālu ražošanā (10-50%; īpaši kopš "KVV Liepājas metalurgs" darbojas ar elektrisko krāšņu palīdzību), automobiļu un piekabju ražošanā (48-52%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (47-52%), tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (20-40%), kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (28-36%).

Latvijā no vietējiem dabas resursiem (galvenokārt hidroelektrostacijām (HES)) tiek saražota elektroenerģija, kas līdzvērtīga 56-80% no kopējā elektroenerģijas patēriņa (2012. un 2013. gados — ap 69%). Lielais svārstīgums saistīts galvenokārt ar hidroloģisko apstākļu variāciju jeb, vienkāršāk sakot, faktoriem, kas nosaka ūdens pieteci upēs un tādējādi nodrošina elektroenerģijas ražošanas potenciālu .Neto imports veido 20-40% no elektroenerģijas kopējā patēriņa (pēdējos gados 31%).[47]

Elektroenerģijas ražošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

92% no elektroenerģijas ģenerācijas jaudām jeb 2022 MW Latvijā pieder A/S Latvenergo. No šīm jaudām 60,12% daļā veido Daugavas HES kaskādes, 39,33% Rīgas termoelektrostacijas (TEC-1 un TEC-2), 0,47% Liepājas TEC un 0,08% kopā Ainažu vēja elektrostacija un Aiviekstes HES. A/S Latvenergo saražo aptuveni 54% no kopējā patērētā elektroenerģijas apjoma Latvijā.

Rīgas HES

Daugavas kaskādes HES izstrādā vidēji 2,7TWh elektroenerģijas gadā, kas ir aptuveni 45% no gada kopējā patēriņa. Kopējā uzstādītā Daugavas HES kaskādes jauda ir 1463 MW. Pļaviņu HES jauda ir 870 MW, Ķeguma HES — 263 MW un Rīgas HES — 402 MW. Šāda uzstādītā jauda ļauj saražot 2668GWh elektroenerģijas, kas veido ap 65% no A/S Latvenergo saražotā elektroenerģijas apjoma.

Termoelektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 474 MW.

Kopējā uzstādītā jauda: 4829 MW.

Latvijas enerģētikā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas aktīvi savas intereses aizstāvēja elektroenerģijas ražotāji no atjaunojamajiem energoresursiem un it īpaši mazo HES kā elektroenerģijas ražošanas avota aizstāvji. Elektrības ražošanai mazajos HES tika izveidota labvēlīga normatīvā vide, kas paredzēja īpašu atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma par dubultu tarifu veidā. Jāatzīmē, ka visu mazo HES pastāvēšanas un darbības laiku šis elektroenerģijas ražošanas veids guvis pretrunīgu vērtējumu, kas galvenokārt saistīts ar ieguvumu samērojamību ar iespējamo kaitējumu videi un papildu slogu elektroenerģijas gala lietotājiem augstākas elektroenerģijas cenas veidā, kas iestrādāta elektroenerģijas gala tarifā un ko AS "Latvenergo" jāiepērk obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros.

Visu Latvijā iespējamo AER operētāji (vējš, mazas jaudas hidroenerģija, saule, biomasa, biogāze, mazas jaudas koģenerācija) ir guvuši atbalstu saražotās elektroenerģijas iepirkšanai par paaugstinātu iepirkuma tarifu (jeb t.s. feed-in tarifu).

Mazas jaudas (līdz 4 MW) elektrostaciju kopējā izstrāde 2009.gadā bija 479GWh jeb 9,9% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma. Mazie HES Latvijā 2009.gadā saražo aptuveni 57GWh elektroenerģijas jeb 1,1% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma.[48]

Starpsavienojumu izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuva un Latvija šobrīd atrodas zināmā elektropārvades izolācijā. Tādējādi nākas paļauties uz vietējām elektroenerģijas ražošanas jaudām un importu. Tomēr šobrīd notiek aktīvs darbs pie vairāku starpsavienojumu izveides, kam teorētiski jau vidējā termiņā vajadzētu nozīmēt, pirmkārt, augstāku elektroenerģijas apgādes drošību (lasi — mazāku atkarību no vienas valsts); otrkārt, iespējams, arī nedaudz zemāku elektroenerģijas tarifu Tuvākajā laikā tiks pabeigti divi reģionam svarīgi starpsavienojumi.

  • Lietuvas — Polijas starpsavienojums, ko plānots pabeigt līdz 2015. gada nogalei.
  • Lietuvas — Zviedrijas starpsavienojums. 2016. gada sākumā tiks pabeigts arī Lietuvas — Zviedrijas starpsavienojums (800 MW). Šī starpsavienojuma ieviešana būtiski uzlabos Baltijas valstu elektroapgādes potenciālu un iespējamu cenu kritumu. Kā likums, cena Skandināvijas valstu elektrosistēmā ir krietni zemāka, ko nosaka būtiska ūdens pietece Skandināvijas upēs.
  • Nedaudz tālākā nākotnē ir plāns uzsākt darbu pie trešā Latvijas — Igaunijas starpsavienojuma, kas pēc būtības darīs to pašu, ko iepriekšēji divi — vēl vairāk integrēs Baltijas valstis vienotā reģiona elektropārvades tīklā. Šā brīža pārvada jauda nav pietiekama, lai pilnībā izslēgtu cenu atšķirības starp Latvijas — Lietuvas un Igaunijas apgabalu. Tomēr jāmin, ka šis projekts, atšķirībā no iepriekšējiem diviem, lielā mēra tiks īstenots Latvijas teritorijā, nesot arī būtiskas investīcijas — ap 100 milj. EUR (lielākoties — ES finansējums). Starpsavienojumu plānots pabeigt līdz 2020. gadam.[47]

Dabas gāzes tirgus[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No energobilances viedokļa dabasgāze veido aptuveni trešo daļu no kopējā enerģijas importa un 27-31% apmērā no kopējā energoresursu patēriņa. Aptuveni 62-68% no dabasgāzes importa tiek izmantots pārveidošanas sektorā (galvenokārt kā kurināmais koģenerācijas stacijās, bet ne tikai — arī lietošanai katlumājās). Savukārt atlikusī aptuveni trešdaļa tiek patērēta galapatēriņā. Lielāko daļu (42-48%) no galapatēriņa veido rūpniecība, kur savukārt dominē divas apakšnozares — pārtikas rūpniecība un nemetālisko minerālu (būvmateriālu) ražošana. Atlikušo galapatēriņu veido komerciālais un sabiedriskais sektors (23-26%), kā arī mājsaimniecības (25-30%).

Ja raugās uz dabasgāzes importa — patēriņa datiem, tad redzams, ka importa plūsma ir izteikta galvenokārt vasaras mēnešos, mazāk rudenī un pavasarī. Tas saistīts galvenokārt ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildīšanas ciklu — vasaras mēnešos tā tiek piepildīta, lai ziemas mēnešos no tās varētu izsūknēt gāzi un ar to apgādāt Latvijas un Krievijas patērētājus.[47]

Būtiska loma Latvijas apgādē ar primārajiem energoresursiem ir uzņēmuma AS "Latvijas gāze", kurš līdz ar uzņēmumu "Itera Latvija" veido de facto dabas gāzes piegādes Baltijas valstīs monopolu dabasgāzes importā, pārvadē, uzglabāšanā un tirdzniecībā. Uzņēmums "Latvijas gāze" pieder Krievijas uzņēmumam "Gazprom" (25%), Vācijas "E.On Ruhrgas International AG" (47.15%), SIA "Itera-Latvija" (25%).[48]

Atjaunojamo resursu īpatsvars enerģētikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Savienībā Latvija ieņem 2. vietu uzreiz aiz Zviedrijas atjaunojamo resursu īpatsvara ziņā enerģētikā. Šā saraksta galvgalī esošās valstis — Zviedrija, Latvija un Somija — dominē galvenokārt divu iemeslu dēļ — bagāto ūdens un meža resursu dēļ, kas energobilancē veido lielu īpatsvaru. Ja raugās uz Latvijas rādītāju dinamikā, tad atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir arī pakāpeniski audzis — no 32.8% 2004. līdz 37.1% 2013. gadā. Dekādes laikā ir būtiski augusi biomasas izmantošana (veiktas investīcijas biomasas koģenerāciju staciju izbūvē), ir veikta hidroagregātu nomaiņa HES. Atjaunojamie resursi Latvijā galvenokārt tiek izmantoti elektrības, mazāk siltumenerģijas ražošanai. Pēdējo gadu laikā aptuveni 60% no elektroenerģijas Latvijā tiek saražots no atjaunojamajiem energoresursiem, tomēr izteikti lielākā daļa no tā tiek saražota HES-os. Vien pēdējos gados strauji pieaug pārējo atjaunojamo energoresursu nozīme (vējš, biomasa, biogāze).[47]

Tūrisma nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīga ir populārākais tūrisma mērķis Latvijā

Tūrisma nozarē 2014. gadā kopumā nodarbināti vairāk nekā 74,8 tūkst. iedzīvotāju, kas sastāda 8,4% no kopējās nodarbinātības dažādos pakalpojumu sektoros Latvijā — transporta sektorā (20 tūkst.), restorānu nozarē (23,6 tūkst.), viesnīcu sektorā (10,3 tūkst.), kultūras, sporta un rekreācijas sektorā (22,3 tūkst.), kā arī tūrisma aģentūrās (2,8 tūkst.)[16]

Saskaņā ar CSP datiem 2014. gadā Latvijā darbojās 544 viesnīcas un viesnīcām pielīdzinātās mītnes kas apkalpoja 2 098 381 viesi.[49]

Tūrisma eksports 2015. gadā pieauga par 9,3 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sasniedza 1 023,4 milj. eiro, kas sastāda 4,1.% no IKP

Par 12,2 % palielinājās ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā gan atpūtas un citiem personiskajiem braucieniem, gan darījumu braucieniem. 2015. gadā ārvalstu un Latvijas ceļotāju bilance saglabājās pozitīva, kas nozīmē, ka tūrisma eksports ir lielāks par importu, bilances saldo bija 253,1 milj. eiro. Ceļotāju bilance Latvijā ir pozitīva kopš 2011. gada. Robežšķērsotāju apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāju braucienu skaits (2 milj.), salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās par 9,8 %. Kā liecina pārskata dati par viesnīcu un citu tūristu mītņu darbību, naktsmītņu pakalpojumus Latvijā 2015. gadā izmantoja 1,5 milj. ārvalstu ceļotāju, kas ir par 3,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā..

2015. gadā par aptuveni 30 % samazinājās gan pavadīto nakšu skaits, gan apkalpoto ceļotāju skaits no Krievijas, ko noteica ceļotāju mītnes zemes ekonomiskā situācija. Strauju pieaugumu, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, uzrāda apkalpoto ceļotāju skaits no Japānas un Indijas. Lai piesaistītu ceļotājus no Japānas un popularizētu Latviju un Baltiju kā galamērķi, TAVA pēdējos gados ir organizējusi vairākas Japānas tūrisma profesionāļu un žurnālistu vizītes Latvijā.

Lidostā apkalpoto pasažieru skaitu veido gan ārvalstu, gan Latvijas ceļotāji, kas 2015. gadā bija 5 160,8 tūkst, kas ir par 7,2 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 37,9 % no visiem apkalpotajiem pasažieriem tiek apkalpoti, lidojot uz Vāciju vai no tās, Apvienotās Karalistes un Krievijas. Apkalpoto pasažieru skaita pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija Zviedrijai (par 19,9 %), Apvienotajai Karalistei (par 18,6 %), Vācijai (par 15,8 %) un Norvēģijai (par 11,2 %). Apkalpoto pasažieru skaits no Krievijas vai uz to samazinājās par 13,2 %. Ievērojams apkalpoto pasažieru skaita pieaugums bija uz galamērķiem Horvātijā (par 115,1 %), Šveicē (par 74 %), Grieķijā (par 44,2 %) un Ukrainā (par 43,2 %), ko noteica lidojumu uzsākšana uz jauniem galamērķiem vai arī jaunas lidsabiedrības ienākšana tirgū.[50]

No kopējā ārvalstu viesu skaita Rīgā tika uzņemti 83,5% viesu, Jūrmalā — 7,0% un Liepājā — 1,2%, Siguldas novadā, Daugavpilī un Bauskas novadā — katrā 0,8% viesu. Arī Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā (30,9% viesu), Jūrmalā (11,8%) un Liepājā (7,4%), kā arī Ventspilī (5,9%), Daugavpilī (4,0%) un Siguldas novadā (3,9%)

Visaugstākais noslogojums bija Rīgas četrzvaigžņu viesnīcās — 51,0%, pieczvaigžņu viesnīcās — 49,4%, bet trīszvaigžņu viesnīcās — 32,8%. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums 2015. gada 1. ceturksnī bija 2 naktis.[51]

Zivsaimniecības nozare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā zivsaimniecības nozares īpatsvars bija 0,7 % no IKP un tās īpatsvars ekonomikā konsekventi samazinās. Augstākais rādītājs — 1,8% no IKP — bijis 2001.gadā.

Zivju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā pērn bija 1,8%. 2013.gadā tika eksportētas 129 600 tonnas dažādas zivju produkcijas ar kopējo vērtību 75 miljoni eiro, bet 2014.gadā apjoms palielinājās par 5,4% un bija 136 600 tonnas 79 miljonu eiro vērtībā. Tikmēr importa apjomi divu gadu laikā nav ievērojami mainījušies. 2013.gadā Latvijā tika ievestas 67 200 tonnas zivju un to konservu 49 miljonu eiro vērtībā, bet pērn — 71 300 tonnas 51 miljona eiro vērtībā. Galvenie eksporta tirgi Latvijas zivju produkcijai pērn bija Eiropas Savienības valstis, kur nosūtīti 42,5% kopējā apjoma, galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju un Dāniju, kam seko NVS valstis ar 19,6%, kur savukārt lielākais izvedums bijis uz Baltkrieviju un Ukrainu. Uz trešajām valstīm eksportēti 37,9% produkcijas, lielākoties uz Mauritāniju un Maroku.

Tāpat dati liecina, ka augstākā produktivitāte nozarē patlaban ir zvejniecībai, kam seko zivju apstrāde ar attiecīgi 30 800 eiro un 27 000 eiro uz vienu nozarē strādājošo. Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aplēsēm šā gada pirmajā ceturksnī Latvija eksportējusi zivju produkciju uz 44 pasaules valstīm. Lielākie eksporta partneri bija Krievija — 18,6% no kopējā eksporta apjoma, kam seko Zviedrija — 13,1%, Dānija — 10,8%, Vācija — 8,1%, Lietuva — 7,2% un Igaunija — 5,2%.

2015.gada pirmajā ceturksnī visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes — par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju — 37,2%, Vāciju — 6,0%, Ukrainu — 5,6%, makreles eksportētas par 5,4 miljoniem eiro, no tiem uz Zviedriju — 43,0%, Dāniju — 26,9%, Vāciju — 9,4%, savukārt siļķes par 1,3 miljoniem eiro, no tām uz Dāniju — 25,7%, Igauniju — 15,8%, Vāciju — 10,4%.

Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica Eiropas Savienības pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.[52]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Nodarbinātība un bezdarbs». CSB. Skatīts: 2014. gada 23. janvārī.
  2. 2,0 2,1 [1]
  3. «Valsts parāds gada laikā samazinājies par 195 miljoniem eiro». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 23. janvārī.
  4. 4,0 4,1 «Par valsts budžetu 2014.gadam». Likumi.lv. Skatīts: 2014. gada 23. janvārī.
  5. «International Reserves and Foreign Currency Liquidity – LATVIA». International Monetary Fund. 2014. gada 23. janvāris. Skatīts: 2014. gada 23. janvāris.
  6. Eiropas un Rekonstrukcijas un attīstības Bankas Dokuments — Stratēģija Latvijai
  7. http://www.doingbusiness.org/~/media/GIAWB/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB16-Full-Report.pdf Doing Business 2016 Measuring Regulatory Quality and Efficiency
  8. http://www.europarl.lv/resource/static/files/publikacijas/latvija-es-10-gadi_petijums.pdf LATVIJA PĒC 10 GADIEM EIROPAS SAVIENĪBĀ — CITA LATVIJA? Rīgā, 2014. gada maijā
  9. 9,0 9,1 https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf LR Ekonomikas Ministrija ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS 2015 ATTĪSTĪBU
  10. Pētījums par ekonomisko un sociālo situāciju Baltijas valstīsː Latvija Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja Jānis Kajaks
  11. «Komentārs par IKP izmaiņām 2009. gada 4. ceturksnī». Reitingi.lv. Skatīts: 2011-09-22.
  12. «Latvijas IKP 2011.gadā audzis par 5,5%. LETA ziņa 2012. gada 9. martā». apollo.lv. Skatīts: 2012-03-23.
  13. 13,0 13,1 13,2 13,3 13,4 13,5 13,6 Latvijas tautsaimniecības makroekonomikas apskats #66 2016 -1
  14. Latvijas iedzīvotāji ir ceturtie trūcīgākie ES, secina 'Eurostat' BNS 2013. gada 12. decembrī
  15. 15,0 15,1 http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_02_menesabiletens_monthlybulletin_16_04m_lv_en.pdf Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 2016/4
  16. 16,0 16,1 16,2 https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBU 2015 Decembris
  17. 17,0 17,1 http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_28_areja_tirdznieciba_preces-partneri_15_04q_lv.pdf Latvijas ārējā tirdzniecība. CSP Svarīgākās preces un partneri. 2015. gadā Informatīvs apskats
  18. http://www.csb.gov.lv/notikumi/2015-gada-eksporta-vertiba-palielinajas-par-12-41889.html CSP — 2015. gadā eksporta vērtība palielinājās par 1,2 %
  19. 19,0 19,1 19,2 2010. gada 3. jūnijs 15:17. «Sergejs Ancupovs. Divas labi noslēptas sensācijas. // Dienas bizness. 2010. gada 3. jūnijs». Db.lv. Skatīts: 2011-09-22.
  20. «Ārējā tirdzniecība — Galvenie rādītāji | Latvijas statistika». Csb.gov.lv. 2010-06-21. Skatīts: 2011-09-22.
  21. Pērn Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu investīciju projektu skaits LETA biznesa portāls 27.05.2014.
  22. https://www.bank.lv/par-mums/struktura/prezidents/runas/9139-introductory-remarks-by-governor-of-latvijas-banka-ilmrs-rimvis Ilmārs Rimvis Latvijas Bankas konferencē "Vai esam ko mācījušies no krīzes?" 2014. gada 17. oktobrī
  23. Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras mājaslapa
  24. Labklājības Ministrijas mājaslapa — Minimālā darba alga
  25. «Mežu resursi un to nozīme Latvijas tautsaimniecībā // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 121. lpp. (.pdf)» (PDF). Skatīts: 2011-09-22.
  26. http://www.vmd.gov.lv/public/ck/files/ZM/Mezhi%20konf%20materiali/MIB.pdf Latvijas meža nozare šodien un rīt. Mežsaimniecība. Arnis Muižnieks Latvijas Meža īpašnieku biedrības Valdes priekšsēdētājs
  27. http://www.lvm.lv/par-mums Latvijas Valsts Meži mājaslapa
  28. «Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 128.-129. lpp. (.pdf)» (PDF). Skatīts: 2011-09-22.
  29. http://www.la.lv/visu-laiku-lielaka-raza-glabatavas/ Šoruden nokulta visu laiku lielākā graudu raža; Latvijā nepietiek glabātavu, Uldis Graudiņš 10. novembris, 2015
  30. Vēveris A. Piena ražošanas saimniecību rentabilitāte un to noteicošie faktori Latvijā. Economic Science for Rural development. Proceedings of the International Scientific Conference No. 21. Jelgava: 2010. 123-129 pp.
  31. http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_2015_15_00_lv_en.pdf Latvjas Lauksaimniecība Latvijas Republikas Centrālā Statistikas Pārvalde, Statistisko datu krājums
  32. «Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 130. lpp. (.pdf)» (PDF). Skatīts: 2011-09-22.
  33. «Lauku saimniecību darbības ekonomiskās analīzes metodikas iespējamie pilnveidošanas virzieni // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 107. lpp. (.pdf)» (PDF). Skatīts: 2011-09-22.
  34. Nozaru ekspertu padomes mājsalapa
  35. Production and Consumption of Wood Pellets in the European Union Arnold Dale Ekman & Co AB
  36. http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/elektronisko-un-optisko-iekartu-razosanas-informacijas-un-komunikacijas-tehnologijas Nozaru ekspertu padome
  37. http://www.db.lv/razosana/tetra-pak-pelna-augusi-par-5-proc-392121 Dienas Bizness — Tetra Pak peļņa augusi par 5% Žanete Hāka, 2013. gada 18. aprīlis 11:36
  38. https://www.makroekonomika.lv/latvija-rupnieciba-ir Latvijā rūpniecība IR! — Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists 15.01.2013.
  39. Valdība turpina atlikt Latvijas tranzīta nozares izvērtējumu; Eksperti nesaredz krīzi ar Krieviju Baltic News Network, 2015. gada 12. maijs
  40. http://www.sam.gov.lv/satmin/preview/?cat=112&action=print& Latvijas Republikas Satiksmes Ministrija
  41. A/S Latvijas kuģniecība mājsalapa
  42. https://dl.dropboxusercontent.com/u/29605804/Benefits-of-Aviation-Latvia-2011.pdf EOxford Economics — Economic Benefits from Air Transport in Latvia, 2011
  43. 43,0 43,1 http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu Starptautiskā Lidosta Rīga
  44. http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=425 Latvijas Satiksmes Ministrija 20.04.2016
  45. http://certusdomnica.lv/agenda/informacijas-un-komunikaciju-tehnologijas/ 21 Oktobris, 2015 Kārlis Krēsliņš & Sanita Meijere CERTUS
  46. https://www.stateoftheinternet.com/downloads/pdfs/Q4-2015-SOTI-Connectivity-Executive-Summary.pdf akamai’s [state of the internet] Q4 2015 executive review
  47. 47,0 47,1 47,2 47,3 https://www.makroekonomika.lv/energetika-izaicinajumu-pilna-nozare Igors Kasjanovs Latvijas Bankas ekonomists 30.07.2015.
  48. 48,0 48,1 Enerģētika Latvijā
  49. TŪRISMS LATVIJĀ 2015 Statistisko datu krājums
  50. Tūrisma Statistikas aktualitātes 2016, CSP
  51. Pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits CSP 25.05.2015
  52. ZM: Samazinājies zivsaimniecības nozares ieguldījums gan IKP, gan eksportā