Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
"Par padomju varu". Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju kongress Valmierā (Oto Skulmes glezna)

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress notika 1917. gada 31. decembrī Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā. Kongresā tika apstiprināta trīs Latgales apriņķu pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 20. (3.) martā tika izveidota Rīgas Strādnieku deputātu padome, ko vadīja A. Zeibots, padomes izveidojās arī Cēsu, Rūjienas, Valkas, Valmieras un citās Vidzemes pilsētās un miestos. Marta otrajā pusē par Rīgas Strādnieku deputātu padomes priekšsēdētāju kļuva R. Endrups. Rīgas padome 31. (18.) martā izteica neuzticību Vidzemes guberņas komisāram A. Krastkalnam, pēc viņa apcietināšanas 16. (3.) aprīlī par komisāru kļuva sociāldemokrāts A. Priedkalns. 1917. gada 29. aprīlī — 1. maijā (16.—18.aprīlī pēc VS) Valmierā notika Vidzemes bezzemnieku kongress, kas ievēlēja Vidzemes bezzemnieku padomi, kuras sastāvā no 45 locekļiem 42 bija lielinieki. Vēlāk to nolēma uzskatīt par Latvijas padomju 1. kongresu.

11.—12. augustā (29.—30. jūlijā pēc VS) Rīgā notika Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes sēde, kurā ievēlēja padomes izpildkomiteju jeb Iskolatu 27 locekļu sastāvā, no kuriem 24 bija lielinieki, bet 3 mazinieki. Priekšsēdētājs bija Oto Kārkliņš. Izpildkomiteja bija augstākās varas institūcija padomju deputātu kongresu starplaikā. Pēc Rīgas operācijas, kad to 1917. gada 3. septembrī ieņēma ķeizariskās Vācijas 8. armija, Iskolats pārcēlās uz Cēsīm. No 1917. gada 29. novembra līdz 2. decembrim (pēc vecā stila 16. — 19. novembrī) Valkas pilsētas valdes telpās tika nodibināta Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, kas pasludināja, ka Latvija, kurā ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valstsvienība.

Pēc Oktobra revolūcijas 12.—13. novembrī (30.—31. oktobrī pēc VS) lieliniekus atbalstošie latviešu strēlnieki (6. Tukuma un 7. Bauskas pulks) ieņēma Valmieru, bet 20. (7.) novembrī Valku. 21.—22. (8.—9.) novembrī Valkā notika Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes sēde, kurā pasludināja varas pāriešanu padomju rokās neokupētajā Latvijas daļā.

16.—17. (3.-4.) decembrī Rēzeknē notika Vitebskas guberņas latgaliešu apriņķu padomju kongress jeb Otrais Latgales kongress, kas pieņēma lēmumu par Latgales apvienošanu ar pārējo Latviju. 20. (7.) decembrī Cēsīs notika 5. latviešu strēlnieku pulku kongress, kas ievēlēja jaunu izpildkomiteju (Iskolastrelu) V. Šteinharda vadībā.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju 2. kongress pasludināja šādus lēmumus:

  • par padomju varas nodibināšanu Latvijā,
  • par muižu konfiskāciju un feodālo zemes īpašumu likvidāciju,
  • 8 stundu darba dienu kalpiem un lauku proletariāta kontroli pār lauksaimniecisko ražošanu,
  • par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu iekļaušanu Latvijā.[1]

Kongress ievēlēja jaunu Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomi ar 69 locekļiem, kas ievēlēja jaunu Latvijas Padomju izpildkomiteju (Iskolatu) F. Roziņa vadībā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]