Pāriet uz saturu

Latvijas teritorija Kijivas Krievzemes sastāvā

Vikipēdijas lapa
Kijivas Krievzeme (1015—1113), Jersika Polockas kņazistes sastāvā

Latvijas teritorija Kijiivas Krievzemes sastāvā bija vēstures posms, kad Austrumlatvijas (galvenokārt Latgales) teritorijas 9.–13. gadsimtā nonāca Kijivas Krievzemes politiskās, ekonomiskās un kultūras ietekmes zonā. Šajā laikposmā Latgales zemes uzturēja ciešas attiecības ar austrumslāvu kņazistēm, īpaši ar Polockas kņazisti, kas kontrolēja Daugavas tirdzniecības ceļu. Latvijas teritorija nekad nav bijusi pilnībā integrēta Kijivas Krievzemes sastāvā, tomēr atsevišķi novadi noteiktos laikposmos atradās tās ietekmes vai vasalitātes attiecībās.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

9.–11. gadsimtā Austrumeiropā izveidojās Kijivas Krievzeme — viduslaiku austrumslāvu valsts, kuras politiskais un ekonomiskais centrs atradās Kijivā. Valsts ietekme izplatījās plašā teritorijā, aptverot mūsdienu Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas rietumu daļas, kā arī ietekmējot Baltijas reģionu caur tirdzniecības ceļiem un militāri politiskām attiecībām.

Svarīgākais faktors Kijivas Krievzemes kontaktos ar Baltijas zemēm bija tirdzniecības ceļš “no varjagiem uz grieķiem”, kas savienoja Baltijas jūru ar Melno jūru un Bizantiju. Šis ceļš veicināja intensīvus kontaktus starp skandināviem, slāviem un baltu ciltīm.

Visciešākās saiknes ar austrumslāvu pasauli bija Latgalei. Vairāki avoti liecina, ka 11.–12. gadsimtā daļa Latgales teritorijas atradās Polockas kņazistes ietekmē. Polocka, kas bija viena no nozīmīgākajām Kijivas Krievzemes kņazistēm, kontrolēja Daugavas vidusteci un bija ieinteresēta šī reģiona ekonomiskajā un militārajā nozīmē. Tiek uzskatīts, ka latgaļu valdnieki dažkārt maksāja meslus Polockai un atzina tās politisko virskundzību, saglabājot ievērojamu iekšējo autonomiju. Šīs attiecības nebija pastāvīgas un varēja mainīties atkarībā no politiskās situācijas reģionā.

Saskaņā Indriķa Livonijas hronikas ziņām, Jersikā valdīja ķēniņš Visvaldis (pazīstams arī kā Vsevolods), kurš sākotnēji bija vasaļattiecībās ar Polockas kņazu, bet vēlāk — ar Rīgas bīskapu. Visvaldis, iespējāms, cēlies no Polockas Rurikoviču dinastijas atzara, taču viņa precīza izcelsme joprojām ir diskusiju temats. Toties ir droši zināms, ka Visvalža sievastēvs bija lietuviešu kunigaitis Daugerūts, tādēļ viņš piedalījies lietuviešu uzbrukumos gan Polockai, gan Rīgai.[1]

Pārējās mūsdienu Latvijas teritorijas — Kurzeme, Zemgale un Vidzeme — Kijivas Krievzemes tiešā politiskā kontrolē nav bijušas.

Austrumslāvu ietekme Latgalē izpaudās arī kultūras un reliģijas jomā. Pastāv pieņēmumi, ka pareizticība Latgalē bija pazīstama jau pirms 13. gadsimta, lai gan tā nekļuva par dominējošo reliģiju. Tieši no Polockas Jersikas ķēniņvalstī ieviesās kristīgā ticība, pilsētā bijušas divas pareizticīgo baznīcas.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
  1. vestnesis.lv. «Par Jersikas valsts gravitāciju un starojumu - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2026-01-11.