Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā

Vikipēdijas lapa
Latvijas un PSRS līguma par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā pirmā un pēdējā lappuse. (Oriģināls latviešu valodā)

Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā (krievu: Договор о ненападении и мирном разрешении конфликтов, заключенний между СССР и Латвией) bija starptautisks līgums starp Latviju un PSRS, ko 1932. gada 5. februārī Rīgā no Latvijas puses parakstīja Ministru prezidents Marģers Skujenieks un no PSRS Centrālās izpildkomitejas puses Ārlietu tautas komisariāta kolēģijas biedrs Boriss Stomonjakovs un PSRS pilnvarotais pārstāvis Aleksejs Sviderskis. Latvijas Saeima līgumu ratificēja 1932. gada 21. jūnijā, bet PSRS Centrālā izpildkomiteja 1932. gada 11. jūlijā.

Neuzbrukšanas līgums bija spēkā trīs gadus ar iespējamu neierobežotu skaitu pagarinājumu ik pa diviem gadiem, tomēr PSRS to pārkāpa, 1939. gada 23. augustā parakstot Molotova—Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu, 1940. gada 15. jūnijā uzbrūkot Latvijas robežsargiem un vēlāk veicot pilnīgu Latvijas okupāciju.

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abas līdzējas puses savstarpēji apņēmās atturēties no jebkāda uzbrukuma viena pret otru, kā arī no jebkādiem varas darbiem, kas vērstos pret otras līdzējas puses teritoriālo integritāti un neaizskaramību vai politisko neatkarību, neievērojot to, vai tāds uzbrukums vai varas akts notiktu atsevišķi vai kopā ar citām valstīm, pieteicot vai nepieteicot karu. Abas līdzējas puses apņēmās nepiedalīties nekādos militāros vai politiskos līgumos, konvencijās vai nolīgumos, kas būtu vērsti pret otras puses neatkarību, teritoriālo neaizskaramību vai politisko drošību, kā arī līgumos, konvencijās vai nolīgumos, kuru nolūks būtu vienas līdzējas puses finansiāls vai ekonomisks boikots. Abas līdzējas puses apņēmās visus strīda jautājumus neatkarīgi no to rakstura un izcelšanās, kuri rastos viņu starpā pēc šā līguma parakstīšanas un kurus nevarētu piemērotā laikā izšķirt parastā diplomātiskā kārtībā, nokārtot izlīgšanas ceļā jauktā izlīgšanas komisijā, kuras sastāvs, tiesības un darbība noteicami sevišķā konvencijā, ko abas puses apņēmās noslēgt cik iespējams drīzā laikā un kas stātos spēkā vienā laikā ar šo līgumu.[1]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]