Lazanja
.jpg)
Lazanja (itāļu: lasagna, izrunā: /laˈzaɲɲa/) ir tradicionāls itāļu ēdiens no plānām makaronu plāksnēm, kas tiek kārtotas ar dažādiem pildījumiem, piemēram, ar malto gaļu, dārzeņiem, tomātu vai bešamela mērci, un sieru, parasti ar mocarellu vai Parmas sieru.[1] Šis ēdiens ir īpaši populārs visā pasaulē, un tā daudzveidīgās variācijas tiek gatavotas dažādās kultūrās, pielāgojot sastāvdaļas vietējiem produktiem un gaumes īpatnībām.[2]
Lazanja ir ne tikai itāļu virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts ēdiens daudzās citās valstīs, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs,[2] kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs. Tā popularitāte izriet no vienkāršības un iespējas eksperimentēt ar pildījumiem, padarot to piemērotu gan veģetāriešiem, gan gaļas cienītājiem. Lazanja tiek uzskatīta par vienu no vienkāršajiem ēdieniem, kas apvieno bagātīgu garšu un sātīgumu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lazanjai ir sena vēsture, kas saistīta ar Vidusjūras reģionu un itāļu kulinārijas tradīcijām. Tiek uzskatīts, ka šis ēdiens radies Senajā Grieķijā un Romā, kur jau tajos laikos tika gatavoti ēdieni, kas līdzinājās lazanjas konceptam — ēdieni ar kārtās klātām mīklas plāksnēm un pildījumiem.[3] Grieķu vārds laganon attiecās uz plānām mīklas plāksnēm,[3] kas tika izmantotas ēdiena gatavošanā un ko vēlāk pārņēma romieši. Pirmais rakstiskais avots, kurā minēts ēdiens, līdzīgs mūsdienu lazanjas formai, datēts ar 14. gadsimtu. Tas ir sastopams itāļu kulinārijas grāmatā Liber de Coquina, kurā aprakstīts slāņveida ēdiens, izmantojot plānās mīklas kārtas un rīvētu sieru. Lai gan šī recepte būtiski atšķīrās no mūsdienu variācijas — tai nebija tomātu, kas Eiropā tika ieviesti tikai pēc Amerikas atklāšanas —, tā kalpoja kā pamats lazanjas turpmākajai attīstībai.[3]
Renesanses laikmetā lazanja kļuva par izsmalcinātu ēdienu, kas tika gatavots itāļu aristokrātu mājās. Ar laiku lazanja kļuva pieejamāka plašākai sabiedrībai, un Boloņas reģions Itālijā kļuva par vienu no tās galvenajiem centriem. Tieši Boloņas lazanja, kas tiek gatavota ar ragū mērci, kļuva par klasisku šī ēdiena variāciju.[1] Lazanja ieņem nozīmīgu vietu itāļu kulinārijā, simbolizējot ģimenes kopā būšanas tradīcijas un bagātīgas garšas. Tā bieži tiek pasniegta svētku maltītēs un svētdienas pusdienās, kļūstot par itāļu kultūras un kulinārā mantojuma neatņemamu sastāvdaļu. Mūsdienās lazanja ir ieguvusi globālu atzinību, pielāgojoties dažādu kultūru virtuvēm un garšas gaumēm.[2]
Sastāvdaļas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lazanja tradicionāli tiek gatavota, izmantojot vienkāršas, taču bagātīgas sastāvdaļas, kas kopā veido tās raksturīgo garšu un tekstūru.
Klasiskās itāļu lazanjas pamatu veido makaroni, maltā gaļa, tomātu mērce, bešamela mērce un siers.[1] Makaroni ir izveidoti plānās un platās mīklas plāksnēs, ko gatavo no kviešu miltiem un olām. Lazanjas plāksnes tiek vārītas vai ceptas kopā ar pildījumu. Visbiežāk tiek izmantota malta liellopa vai cūkgaļa, ko apcep kopā ar sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām. Tomātu mērce tiek pagatavota no svaigiem vai konservētiem tomātiem, pievienojot garšvielas, piemēram, baziliku, oregano un timiānu. Bešamela mērce ir baltā mērce, kas tiek gatavota no sviesta, miltiem un piena. Tā piešķir ēdienam krēmīgumu un palīdz savienot visas sastāvdaļas. Visbiežāk izmanto mocarellas sieru un rīvētu Parmas sieru, kas kūst un piešķir lazanjas augšējai kārtai kraukšķīgu un zeltainu garoziņu.[1]
Itālijā lazanjas sastāvdaļas un receptes ievērojami atšķiras atkarībā no reģiona. Divi populārākie itāļu lazanjas veidi ir Boloņas lazanja, kas ir klasiskā versija no Emīlijas-Romanjas reģiona un tiek gatavota ar zaļām spinātu mīklas plāksnēm, ragū mērci (maltās gaļas mērci) un bešamela mērci, un Neapoles lazanja, kurai bieži tiek pievienoti citi gaļas produkti, piemēram, kotletes vai desas, kā arī ricotta siers.
Mūsdienās lazanja tiek gatavota daudzveidīgi, pielāgojot to dažādām diētām un gaumēm.[2] Veģetārajā lazanjā, aizstājot gaļu, izmanto dārzeņus, piemēram, spinātus, cukīni, baklažānus, papriku un sēnes. Vegānā lazanjā tradicionālie piena produkti un gaļa tiek aizstāti ar augu izcelsmes alternatīvām, piemēram, tofu un uz riekstu bāzes veidotu mērci. Jūras velšu lazanjā tiek izmantotas garneles, krabji, gliemenes vai citas jūras veltes, kas tiek kombinētas ar krēmīgu tomātu mērci. Bezglutēna lazanjā tradicionālās mīklas plāksnes tiek aizstātas ar glutēnu nesaturošiem izstrādājumiem, piemēram, rīsu vai lēcu makaroniem.
Lazanja ir ēdiens, kas piedāvā neierobežotu radošumu, ļaujot pielāgot sastāvdaļas dažādām uztura vajadzībām un garšas vēlmēm, nezaudējot tās raksturīgo sātīgumu un bagātīgo garšu.
Pagatavošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lazanja ir ēdiens, kura gatavošana prasa laiku un rūpību, taču rezultāts parasti ir ar bagātīgu garšu un sātīgs. Tradicionālajai lazanjas receptei ir vairākas būtiskas darbības, taču mūsdienās ir izstrādātas arī vienkāršotas un ātrākas metodes, kas piemērotas aizņemtam dzīvesveidam.
Tradicionālās lazanjas gatavošanas procesu sāk ar sastāvdaļu sagatavošanu. Vispirms tiek pagatavota tomātu mērce, apcepot sīpolus, ķiplokus un maltu gaļu, kam pievieno tomātus, garšvielas (baziliku, oregano un timiānu) un ļauj mērcei ilgstoši sautēties, lai attīstītos bagātīga garša. Paralēli tiek gatavota bešamela mērce, kur sviests tiek izkausēts pannā, pievienoti milti un pakāpeniski iemaisīts silts piens, līdz veidojas viendabīga un krēmīga konsistence. Nākamais solis ir lazanjas plākšņu vārīšana uz īsu brīdi vai cepot tās, ja iepriekš sagatavotas. Trešais posms ir lazanjas plākšņu kārtošana cepamajā traukā, pamīšus ar tomātu mērci, bešamela mērci un sieru. Tradicionāli veido vairākus slāņus, katram pievienojot maltās gaļas mērci un bešamela mērci, līdz trauks ir pilns. Augšējā slāņa virspusē bagātīgi uzber sieru, lai veidotos zeltaina un kraukšķīga garoziņa. Kad tas paveikts, lazanju liek cepties iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī 180—200 °C temperatūrā apmēram 30—45 minūtes, līdz virsējais slānis ir zeltains un mērce burbuļo. Pēc izņemšanas no cepeškrāsns lazanju atdzesē apmēram 10—15 minūtes, lai būtu vieglāk to sagriezt un pasniegt.
Lai gan tradicionālā metode ir iecienīta, mūsdienās tiek izmantotas arī ātrākas receptes, kas piemērotas ikdienas steidzīgajam ritmam. Ātrā lazanja ir pagatavojama, izmantojot makarona plāksnes, kas neprasa iepriekšēju vārīšanu, un tas var ievērojami saīsināt gatavošanas laiku. Vēl variants, kā samazināt pagatavošanas laiku, ir visas sastāvdaļas gatavot vienā pannā uz plīts. Vienkāršota versija ir arī lazanjas zupa, kurā lazanjas sastāvdaļas tiek gatavotas kā sātīga zupa. Mikroviļņu krāsnī pagatavojama lazanja ir piemērota nelielām porcijām un ātrai maltītei. Bez cepšanas var gatavot auksto lazanju, kur makaroni tiek aizstāti ar dārzeņiem (piemēram, cukīni vai baklažāniem), un tā tiek pasniegta kā atdzesēts ēdiens ar svaigiem garšaugiem un mērci.
Lazanja ir elastīgs ēdiens, kas ļauj pielāgot gatavošanas procesu gan tradicionālo metožu cienītājiem, gan tiem, kas meklē ātrākas un vienkāršākas alternatīvas.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Lasagna: Origins and Varieties of the Beloved Baked Pasta» (angļu). La Cucina Italiana. Skatīts: 2025. gada 20. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Lasagne: the history and countless variations of a true Italian classic» (angļu). National Geographic. Skatīts: 2025. gada 20. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Layered Delights: Exploring the World of Lasagna» (angļu). The Montclarion. Skatīts: 2025. gada 20. janvārī.
- ↑ «Lasagna Soup Continues to Reign Over TikTok — Here’s How to Make It at Home». people.com (angļu). Skatīts: 2025. gada 20. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lazanja.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|