Ledāja vairogs

Vikipēdijas lapa
98% Antarktīdas teritorijas klāj ledājs.

Ledāja vairogs ir kontinentālais ledājs, kura biezums pārsniedz 1000 m un platība lielāka par 50 000 km².[1] Vienīgie mūsdienu ledāju vairogi ir Antarktīdas un Grenlandes ledāju vairogi. Pēdējā ledus laikmeta laikā ledāju vairogi klāja arī lielas teritorijas Eirāzijā, Ziemeļamerikā un Patagonijā.

Antarktīdas ledāju kustības ātrums

Pastāvīgas ledus masas, kuru platība mazāka par 50 000 km², sauc par leduskupoliem. Ledāju vairogu turpinājumus jūrā sauc par šelfa ledājiem.

Antarktīdas ledāja vairogs aizņem 14 000 000 km² lielu platību (98% kontinenta teritorijas) un satur 30 000 000 km³ ledus (90% no Zemes saldūdens rezervēm). Augstākajā punktā Arga leduskupolā tas sasniedz 4093 m. Ledāja vidējais biezums ir 1600 m, bet Vilksa Zemē biezums sasniedz 4776 m.

Grenlandes ledāja vairogs aizņem 1 710 000 km² lielu platību (80% salas teritorijas).

Mūsdienu ledāju vairogi ir relatīvi jauni un veidojušies Oligocēnā (Antarktīdā) un Pliocēnā (Grenlandē).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. I. Grīne, V. Zelčs, Latviešu-angļu-vācu-krievu ilustrētā ģeomorfoloģijas terminu vārdnīca. P&K, Rīga, 1997. ISBN 9984-516-31-8

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]