Lehu valodas
| Lehu valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība | Centrāleiropa |
| Ģenētiskā klasifikācija | indoeiropiešu valodas |
| Atzari | |
Lehu valodas ir rietumslāvu valodu apakšgrupa. Šajās valodās vēsturiski runāja rietumslāvu ciltis, kas apdzīvoja teritorijas pie Vislas, Oderas un Elbas upēm. Mūsdienās lielākā un nozīmīgākā lehu valoda ir poļu valoda, bet pie šīs grupas pieskaita arī kašubu valodu, silēziešu valodu un izmirušo polābu valodu.
Lehu valodas ir radniecīgas čehu, slovāku un sorbu valodām, tomēr tām ir vairākas kopīgas fonētiskas un gramatiskas īpatnības, kas tās atšķir no citām rietumslāvu valodām.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Lehu valodas cēlušās no protoslāvu valodas, kas 1. gadu tūkstotī sadalījās vairākās reģionālās slāvu valodu grupās. Lehu valodu runātāji apdzīvoja plašu teritoriju Centrāleiropas ziemeļu daļā — galvenokārt mūsdienu Polijas teritorijā, kā arī pie Oderas un Elbas lejteces.
Agrīnajos viduslaikos lehu valodas bija saistītas ar tādām rietumslāvu ciltīm kā poļāņi, visļāņi, pomožāņi un polābi. Šo cilšu valodas un dialekti veidoja pamatu vēlākajai poļu, kašubu un polābu valodai.
No 10. gadsimta līdz ar Polijas valsts izveidi un kristietības pieņemšanu poļu valoda pakāpeniski kļuva par dominējošo lehu valodu. Sākotnēji rakstībā lietoja latīņu valodu, bet vēlāk attīstījās poļu rakstu valoda. Senākie poļu valodas pieminekļi datējami ar 12.–13. gadsimtu.
Kašubu valoda saglabājās Pomerānijā kā reģionāla valoda ar spēcīgu vietējo identitāti. Lai gan ilgstoši tā tika uzskatīta par poļu valodas dialektu, mūsdienās kašubu valodai Polijā ir reģionālās valodas statuss.
Polābu valoda bija lehu valoda, kurā runāja polābu slāvi pie Elbas. Vācu kolonizācijas un asimilācijas rezultātā tā pakāpeniski izzuda, un pēdējie polābu valodas runātāji nomira 18. gadsimtā.
Silēziešu valoda ir izplatīta Silēzijā. Tās statuss ir diskutabls: daļa valodnieku to uzskata par poļu valodas dialektu, bet daļa — par atsevišķu lehu valodu.
Mūsdienās lehu valodās runā galvenokārt Polijā, kā arī poļu diasporā citās valstīs. Poļu valoda ir viena no lielākajām slāvu valodām Eiropā un Eiropas Savienības oficiālā valoda.
Klasifikācija
[labot | labot pirmkodu]Lehu valodas parasti iedala šādi:
- poļu valoda;
- kašubu valoda;
- silēziešu valoda;
- polābu valoda — izmirusi valoda.
Dažās klasifikācijās pie lehu valodām pieskaita arī vēsturiskos pomožāņu dialektus.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lehu valodas.- «Lechitic languages» (angliski). Encyclopedia Britannica.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||
|